RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Krievijā reaģē uz bijušā Igaunijas prezidenta paziņojumu par Sanktpēterburgas zaudēšanu, raksta Sputnik Igaunija.
Bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess paziņoja intervijā izdevumam "Evropejskaja pravda", ka uzbrukuma gadījumā viņa valstij Krievija varētu pazaudēt vairākas lielpilsētas.
"Protams, Krievija varētu uzbrukt Igaunijai — tomēr drīz pēc tam viņa varētu pazaudēt pat Omsku un Tomsku, nerunājot jau par Sanktpēterburgu," paziņoja Ilvess.
Smaga murgošanas forma
Valsts Domes Izglītības un zinātnes komitejas pirmais priekšsēdētāja vietnieks, Omskas apgabala deputāts Oļegs Smoļins izteica minējumu, ka Ilvesam rādās murgi, kad viņš runā par Krievijas perspektīvām pazaudēt savas pilsētas uzbrukuma gadījumā šai Baltijas valstij.
"Gribas ievērot diplomātisko ētiku, taču tas ir grūti. Es domāju, ka tā ir smaga murgošanas forma, turklāt divreiz. Pirmkārt, pirmajā daļā, ka Krievija uzbruks Igaunijai… Un šis paziņojums ir vērsts uz savu pašu pilsoņu biedēšanu. Otrkārt, es domāju, ja notiktu pirmais murgs, un Krievija uzbruktu Igaunijai, tad Igaunija noteikti nevarētu uzbrukt nedz Omskai, nedz Tomskai… Es ceru, ka NATO tomēr, atšķirībā no Igaunijas, nesēž vājprātīgi cilvēki," pateica Smoļins.
Viņš piebilda, ka "mēs (krievi — red.) pamatojamies uz to, ka nevajag atbildēt ar murgiem uz murgiem. Es domāju, ka ir jāizrāda savaldība, jāpasmejas un nav jāsper nekādi atbildes soļi".
Politologs Jurijs Svetovs radio Sputnik ēterā Igaunijas politiķa paziņojumu komentēja šādi:
"Diemžēl, atsevišķas Baltijas valstu politisko amatpersonu uzstāšanās rada iespaidu, ka tās ir neprātīgo runas. Igaunija ir vēsturisks Krievijas kaimiņš, turklāt tā ne mazums savulaik cieta no tā, ka tās teritorijā notika ietekmīgu kaimiņu sadursmes — gan Vācijas, gan Zviedrijas, gan Dānijas, gan Krievijas. Jādomā, ka no tā ir jāmācās un, līdz ar to, jācenšas veidot labas kaimiņattiecības ar visiem, tostarp, ar Krieviju, — patīk tev tās politiskā kārtība vai nepatīk."
Viņš uzsvēra, ka Krievija negrasās rosināt karu ar kādu, vēl jo vairāk, Igaunijas teritorijā.
Slavens publicists Dmitrijs Pučkovs (Goblin) intervijā Federālajai ziņu aģentūrai paziņoja, ka uzskata bijušā Igaunijas līdera izteicienu par amizantu.
"Krievija nav sieva, ar kuru Ilvess var šķirties, pārvākties uz citu pilsētu un nekad to vairs neredzēt. No kaimiņa nekur neliksies, un tādēļ daudz labāk dzīvot mierā. Starp citu, pagājušajā reizē Sanktpēterburgu, kura toreiz saucās Ļeņingrada, "apspieda" Ādolfs Hitlers un viņa draudziņš Mannerheims (viens no Somijas vadītājiem Otrā pasaules kara laikā — red.). Kaut kā viņiem nekas neizdevās, pie Ļeņingradas nogalināto vāciešu skaits atstās iespaidu jebkuram. Manuprāt, igauņu pat nav tik daudz, cik mēs pie Ļeņingradas nogalinājām vāciešu. Nu, lai pamēģina, kādas problēmas?" noslēgumā pateica Pučkovs.
Smagā politiskā artilērija
Valsts Domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Sluckis paziņoja, ka Krievija neapdraud Igauniju un negrasās tai uzbrukt, savukārt paziņojumi par iespējamu Krievijas uzbrukumu aicina mākslīgi dēmonizēt Krievijas tēlu.
Pēc viņa sacītā, atliek vien aicināt igauņu politiķus īstenot labu kaimiņattiecību retoriku un necensties pārsteigt pasaules sabiedrību ar "marasma hipotēzēm".
Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Vladimirs Džabarovs pauda nesaprašanu sakarā ar Ilvesa paziņojumu par it kā Krievijas draudiem, atzīmējot, ka Krievija nevienam neuzbrūk, taču vienmēr ir gatava izdarīt atbildes triecienu.
Federācijas Padomes Informācijas politikas komisijas priekšsēdētājs, analītiskā raidījuma "Postskriptum" autors Puškovs savā Twitter uzrakstīja:
"Bijušais Igaunijas vadītājs Ilvess papriecēja. Viņam ir laiks uzstāties JAK vai Tallinas varjetē. Viņa fantāzijas par Krievijas pazaudēto Omsku, Tomsku un pat Sanktpēterburgu izraisa vienīgi smaidu. Mēs neatdevām tās Hitleram, kur nu Ilvesam… Savukārt Igaunijai neviens neuzbrūk. Lai nomierinās, apēd Twix."
Экс-глава Эстонии Ильвес развеселил. Ему впору выступать в КВН или в таллинском варьете. Его фантазии на тему потери Россией Омска, Томска и даже Петербурга вызывают лишь улыбку. Мы их Гитлеру не отдали, а уж Ильвесу..А на Эстонию никто нападет. Пусть успокоится, скушает твикс.
— Алексей Пушков (@Alexey_Pushkov) 4 июня 2018 г.
Biežāk skan paziņojumi par it kā augošajiem Krievijas "draudiem". 2016. gadā NATO samitā Varšavā tika pieņemt lēmums par alianses militāro kontingentu izvietošanu Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Polijā.
Maskava vairākkārt uzsvērusi, ka negrasās uzbrukt nevienai no Ziemeļatlantijas alianses valstīm, taču NATO izmanto "rietumu histēriju" savas klātbūtnes palielināšanai pie Krievijas austrumu robežām.
