Igaunija

Baltijas valstu un Polijas premjeri Tallinā apspriedīs nākotni

25
(atjaunots 09:29 04.06.2018)
Jautājumu loks bija ārkārtīgi plašs – no reģionālo energosistēmu apvienošanas ar Poliju un Rail Baltica projekta līdz NATO samitam un situācijai Ukrainā. Vadību vadītāji tāpat vēlas būt droši, ka grūtā ES nākotnes budžeta apspriešana notiks ar kopīgu nostāju.

RĪGA, 4. jūnijs — Sputnik. Igaunijas premjerministrs un Centriskās partijas priekšsēdētājs Jiri Ratass svētdien, 3. jūnijā, tikās Tallinā ar kolēģiem no Polijas, Latvijas un Lietuvas, lai apspriestu lielus savstarpējus projektus Eiropas Komisijas piedāvājumus ES budžetam uz 2021. — 2027. gadu, vēsta Sputnik Igaunija.

Par to paziņoja Igaunijas valdības kanceleja, atzīmējot, ka šo valstu valdību vadītāji vēlas saskaņot savas pozīcijas pirms 4. jūnijā startējošā ES Stratēģijas foruma Baltijas jūras reģionam.

Elektriskās apakšstacijas transformatori
© Sputnik / Алексей Даничев

Dienas pirmajā pusē Ratass apsprieda ar poļu kolēģi Mateušu Moravecki Baltijas valstu elektrosistēmu apvienošanu ar citām ES valstīm caur Poliju un Eiropas Savienības budžeta projektu 2021. — 2027. gadam.

"Visu triju Baltijas valstu elektrosistēmu atvienošana no Krievijas un integrācija ar Eiropu sniegs mūsu patērētājiem pārliecību tajā, ka viņi vienmēr būs nodrošināti ar elektroenerģiju. Runa ir par ļoti svarīgu enerģētiskās drošības jautājumu," pateica Ratass.

2021. — 2027. gada budžeta projekts Polijai un Baltijas valstīm ir viens no sarežģītākajiem Eiropas Savienības jautājumiem. Ratass atzīmēja, ka Igaunija tuvākajā laikā saņems no ES ievērojami vairāk, nekā ieguldīs kopējā budžetā, taču pastāv arī iemesls sarūgtinājumam. "Mēs neesam apmierināti ar kohēzijas un lauksaimniecības politikas finansējuma samazinājumu, taču komisija jau tagad ņēmusi vērā mūsu intereses un finansējuma samazināšana būšot pakāpeniskāka," pateica Igaunijas premjerministrs.

Tāpat Ratass un Moraveckis apsprieda 11. un 12. jūlijā paredzēto NATO samitu un Transatlantiskās attiecības. Igaunijas premjerministrs pauda cerību, ka ieraudzīs samitā vienotu un stipru aliansi, kurā visi sabiedrotie pilda kopīgus pienākumus. Pēc viņa domām, ASV spēku klātbūtne Polijā ir ļoti pozitīva lieta, tā varētu būt lielāka arī Baltijas valstīs.

Vakarā Tallinā ieradās arī Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis un Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis. Baltijas valstu un Polijas līderis iestādīs ozolu stādus par godu Igaunijas Republikas simtgadei Tabasalu, kā arī apskatīs Komponista Arvo Pērtas centra celtniecības gaitu Laulasmā.

Oficiālā Baltijas valstu un Polijas premjerministra tikšanās notiks 4. jūnijā Tallinas centrā "Kultuurikatel". Dienas kārtībā būs trīs temati: NATO un drošība, Baltijas valstu elektrosistēmu apvienošana ar Eiropu un Rail Baltic.    

25
Pēc temata
Baltija mēģinās nodzīvot 18 stundas bez elektrības no Krievijas
Eiropas Komisija piedāvājusi Rail Baltica tikai trešo daļu summas
Baltapokalipse: NATO bataljonus pastiprinās aviācija, flote un PGA
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

10
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

10
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies

17
(atjaunots 12:58 09.07.2020)
Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisija uzlabojusi ekonomisko prognozi Lietuvai 2020. gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Saskaņā ar jauno ekspertu vērtējumu, republikas IKP samazināsies mazāk, nekā iepriekš gaidīts, - par 7,1%, nevis par 7,9%.

Nepilnā pandēmijas krīzes izraisīto seku novērtējuma dēļ šādas prognozes ir visnotaļ nosacītas, atzīmēja ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centa vadītājs Vasīlijs Koltašovs.

"Pagaidām nav zināms, cik stipri attīstīsies krīze Eiropas Savienībā un eiro zonā, bet tas radīs tiešu ietekmi uz visu Baltijas valstu ekonomiku. Šobrīd nevar precīzi prognozēt, vai IKP kritums būs 7,1% vai 7,9%. Skaisti aprēķināt var vienmēr, šim nolūkam arī pastāv matemātiskās metodes. Taču lieta ir tajā, ka reālais ekonomiskais stāvoklis neuzlabosies," paskaidroja Koltašovs Sputnik Latvija.

Pēc eksperta sacītā, Baltijas valstu stāvoklis nav vienkārši sarežģīts, bet gan, būtībā, tās nonākušas bezizejā.

"Baltijas valstu ekonomiskās attīstības stratēģija ir atdūrusies pret objektīvām robežām, un krīzes pārvarēšanas ceļi nav skaidri. IKP kritīsies nedaudz mazāk vai nedaudz vairāk, bet kas būs tālāk? Kāds attīstības mehānisms tiks pielietots?" spriež Koltašovs.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Viņš konstatēja, ka neviens nekādus mehānismus nepiedāvā un nestāsta par tiem. "Vienkārši cenšas nomierināt cilvēkus ar paziņojumiem, ka IKP kritums nebūs tiks dramatisks," piebilda eksperts.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu aizliegšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ievērojami cietusi Baltijas valstu ekonomika. Lielus zaudējumus piedzīvo viesnīcas un tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas nozare un pārvadājumi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP 2020. gadā kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%. Taču ES valstis joprojām nespēj vienoties par Eiropas antikrīzes fonda parametriem, kura līdzekļi ir paredzēti pandēmijas seku likvidācijai Eiropā.

17
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija
Pēc temata
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Autobuss, foto no arhīva

Runājiet saprotamā valodā un nefilmējiet: Rīgas satiksmes kontrolieri sagrāb bezbiļetnieku

0
(atjaunots 17:26 09.07.2020)
"Rīgas satiksmes" darbinieki skarbi sagrāba un piespieda pie zemes bezbiļetnieku, un aizrādīja aculieciniecei, kura centās iejaukties situācijā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Kādas Facebook lietotājas lapā parādījies video, kurā "Rīgas satiksmes" kontrolieri veic vīrieša aizturēšanu, kurš brauca sabiedriskajā transportā bez biļetes, vēsta Mixnews.lv.

Intervijā portālam Mixnews.lv notikuma aculieciniece Anna, kura arī ir video autore, pastāstīja, ka gāja no darba uz mājām un pieturā ieraudzīja šo vardarbības ainu. Viņa atzīmē, ka situācija viņai šķitusi ārkārtīgi neadekvāta.

Cilvēks, kuru kontrolieri bija sagrābuši, nebija piedzēries, pēc Annas sacītā, nebija nemierīgs, taču viņu sagrāba, nogāza uz zemes un sāka iedvest, ka viņam nav biļetes, ka viņam bija jāiziet no transporta.

Divi vīrieši, kuri bija sagrābuši pasažieri bez biļetes, runāja krieviski, klātesošā sieviete no "Rīgas satiksme" runāja latviski.

Jaunietis, kurš iekļuva nepatikšanās, guļot uz zemes apgalvoja, ka viņu ir izstūmuši no transporta. Sagrābēji savukārt centās viņu pārliecināt, ka viņš ir agresīvs un bīstams. Visa šī saruna ir dzirdama videoierakstā.

Annai kontrolieri sākumā paskaidroja, ka bezbiļetnieks nereaģēja uz viņu lūgumiem pamest sabiedrisko transportu. Bet pēc tam metās skaidrot viņai pašai, ka nevajag filmēt šo ainu, ka policiju viņi jau ir izsaukuši un vispār viņai ir jārunā "saprotamā valsts valodā".

Savukārt Anna uzstāja, ka viņiem nav tiesību šādi sagrābt cilvēku un viņai ir tiesības filmēt šādas pretlikumīgas aizturēšanas ainu.

Uz zemes gulošais cilvēks tikmēr teica, ka viņš ir adekvāts un viņam esot labs darbs.

Radio Baltkom vērsās pēc paskaidrojumiem pie "Rīgas satiksmes".

Tur pateica, ka maz ar to, ka jaunietis, kuru sagrāba, brauca bez biļetes, viņš vēl arī iesita kontrolierim pa seju un krūtīm. Un vispār viņš jau ne pirmo reizi nonāk policijas redzeslokā.

Pēc "Rīgas satiksmes" pārstāves Baibas Bartaševičas sacītā, sakarā ar incidentu jau ir ierosinātas divas administratīvās lietas.

0
Tagi:
sabiedriskais transports, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Visiem nāksies maksāt 1,15 eiro: atlaides maršruta autobusiem Rīgā ir atceltas
Sākot ar februāri par zvanu "Rīgas satiksmei" būs jāmaksā
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"