NATO karogs

Zviedru eksperti aprēķinājuši, ka Krievija ieņems Latviju divu dienu laikā

160
(atjaunots 13:14 02.06.2018)
Jau pēc dienas kara darbību sākšanās gadījumā reģionā Krievijas armijas kontrolē nonāks visas Baltijas valstis, prognozē Zviedrijas Totālās aizsardzības institūts.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iekarošanai Krievijas karaspēki iztērēs ne vairāk par trim diennaktīm, liecina Zviedrijas Totālās aizsardzības institūta ziņojums. Par to raksta norvēģu izdevums Verdens Gang, pilnu raksta tulkojumu krievu valodā publicēja portāls InoSMI

Ja Krievija "pēkšņi" sagribēs, tad tā varēs iekarot Baltijas valstis trīs dienu laikā, prognozē Zviedrijas Totālās aizsardzības institūta speciālisti. Pēc ekspertu domām, kontroles iegūšanai pār Latviju Krievijas armijai aizies apmēram divas diennaktis, Lietuvas un Igaunijas iekarošanai būs nepieciešama vēl viena diennakts. NATO nespēs mobilizēt savus spēkus austrumu flangā, uzskata analītiķi.

Krievija varētu pieņemt lēmumu par uzbrukumu Baltijas valstīm lai demonstrētu savu spēku, apgalvo viens no atskaites autoriem, Totālās aizsardzības institūta vecākais zinātniskais darbinieks Roberts Daļšo (Robert Dalsö).

Ziņojumā teikts, ka Krievija pielietos raķešu triecienus un izmantos floti, lai paralizētu ostas, lidostas un vienlaikus visu triju Baltijas valstu infrastruktūru. Pēc tam sāksies sauszemes karaspēku uzbrukums Igaunijas dienvidaustrumos un Latvijas austrumos. Pēc divām dienām Krievijas karaspēki ielenks Latvijas galvaspilsētu Rīgu, un vēl pēc dienas Krievijas kontrolē nonāks visa Baltija, uzskata zviedru militārie eksperti.

Iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca Amerikas analītiskajā centrā RAND – īstermiņa perspektīvā NATO valstis izrādīsies bezspēcīgas kaut ko likt pretstatā Krievijas militārajai jaudai. "Rietumvalstu skaitliskais pārākums nekādā veidā neatspoguļojas uz karaspēku kvalitātes. Tieši pretēji, kas attiecas uz "elitārajām" apakšvienībām, pārspēks ir tieši Krievijas pusē," — precizē atskaitē zviedru analītiķi.

NATO karaspēku vājība ir tāda, ka viņi koncentrējas visā Eiropas teritorijā, nevis tiek izvietoti Baltijas austrumu robežas garumā, tiek atzīmēts ziņojumā. Tā nav pasargāta no zibenīga uzbrukuma, savukārt spēku mobilizācija, kuri būtu salīdzināmi ar Krievijas spēkiem, varētu aizņemt daudz laika.

NATO Baltijas flangā

Krievijas un NATO attiecības pasliktinājās pēc Krimas pussalas iedzīvotāju lēmuma pievienoties Krievijai un konflikta sākuma Ukrainas austrumos. Aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju", NATO samitā Varšavā pieņēma lēmumu par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā izvietoti starptautisko spēku bataljoni. Ievērojami palielinājies militāro mācību skaits pie Krievijas robežām.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri tāpat vienojušies izveidot kaut ko līdzīgu "militārajai Šengenai" Ziemeļatlantijas alianses Eiropas robežās. NATO aizsardzības iestāžu vadītāji februāra vidū atbalstīja spēku un līdzekļu pārvietošanas komandas štāba izveidošanu Eiropā.

Maskava jau vairākkārt norādījusi, ka nevēlas audzēt spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi, ka Krievija nekad neuzbruks kādai no NATO valstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja Sergeja Lavrova sacītā, NATO lieliski zina, ka Maskavai nav plānu kādam uzbrukt, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītāja Sergeja Šoigu sacītā, NATO jau izvietojusi Baltijas valstīs un Polijā trieciena grupējumu — 10 tūkstošus karavīru.

Pēc viņa sacītā, ievērojams NATO militārās jaudas palielinājums pie Krievijas robežām, it sevišķi Eiropā, izraisa nopietnas raizes. Ministrs uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus nepieciešamā līmenī, kurš garantēs valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

160
Temats:
NATO austrumu flangā (203)
Pēc temata
Bijušais NATO komandieris pastāstīja, kādēļ neviens ģenerālis nevēlas karot ar Krieviju
Latvija nevar uzņemt vairāk NATO karavīru
Šoigu paziņojis par 10 tūkstošiem NATO karavīru Baltijā un Polijā
ASV un NATO neprāts novedis pasauli uz kara sliekšņa
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

3
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

3
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
Eiro un kalkulators, foto no arhīva

Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies

12
(atjaunots 12:58 09.07.2020)
Baltijas valstu ekonomiskais stāvoklis turpina būt nevis vienkārši sarežģīts, būtībā, tās nonākušas bezizejā; turklāt neviens nepiedāvā krīzes pārvarēšanas mehānismus, mierinot iedzīvotājus ar gaišām prognozēm.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Eiropas Komisija uzlabojusi ekonomisko prognozi Lietuvai 2020. gadam, vēsta Sputnik Lietuva. Saskaņā ar jauno ekspertu vērtējumu, republikas IKP samazināsies mazāk, nekā iepriekš gaidīts, - par 7,1%, nevis par 7,9%.

Nepilnā pandēmijas krīzes izraisīto seku novērtējuma dēļ šādas prognozes ir visnotaļ nosacītas, atzīmēja ekonomists, Globalizācijas un sociālo kustību institūta Ekonomisko pētījumu centa vadītājs Vasīlijs Koltašovs.

"Pagaidām nav zināms, cik stipri attīstīsies krīze Eiropas Savienībā un eiro zonā, bet tas radīs tiešu ietekmi uz visu Baltijas valstu ekonomiku. Šobrīd nevar precīzi prognozēt, vai IKP kritums būs 7,1% vai 7,9%. Skaisti aprēķināt var vienmēr, šim nolūkam arī pastāv matemātiskās metodes. Taču lieta ir tajā, ka reālais ekonomiskais stāvoklis neuzlabosies," paskaidroja Koltašovs Sputnik Latvija.

Pēc eksperta sacītā, Baltijas valstu stāvoklis nav vienkārši sarežģīts, bet gan, būtībā, tās nonākušas bezizejā.

"Baltijas valstu ekonomiskās attīstības stratēģija ir atdūrusies pret objektīvām robežām, un krīzes pārvarēšanas ceļi nav skaidri. IKP kritīsies nedaudz mazāk vai nedaudz vairāk, bet kas būs tālāk? Kāds attīstības mehānisms tiks pielietots?" spriež Koltašovs.

Vasilijs Koltašovs
© Sputnik / Александр Кривошеев

Viņš konstatēja, ka neviens nekādus mehānismus nepiedāvā un nestāsta par tiem. "Vienkārši cenšas nomierināt cilvēkus ar paziņojumiem, ka IKP kritums nebūs tiks dramatisks," piebilda eksperts.

Pandēmijas fonā Eiropas Savienības valstis ieviesušas vērienīgus aizliegumus sociālajā un ekonomiskajā jomā, tai skaitā restorānu, veikalu, skaistumkopšanas salonu, sporta klubu aizliegšanu un masveida pasākumu atcelšanu, kā arī pārvietošanās un tūrisma ierobežojumus. Šo pasākumu dēļ ievērojami cietusi Baltijas valstu ekonomika. Lielus zaudējumus piedzīvo viesnīcas un tūrisms, sabiedriskās ēdināšanas nozare un pārvadājumi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm, eiro zonas IKP 2020. gadā kritīsies vairāk nekā par 7% atšķirībā no pērnā gada kāpuma par 1,5%. Taču ES valstis joprojām nespēj vienoties par Eiropas antikrīzes fonda parametriem, kura līdzekļi ir paredzēti pandēmijas seku likvidācijai Eiropā.

12
Tagi:
ekonomiskā krīze, Baltija
Pēc temata
SVF: Baltijas valstu vidū Latvijas ekonomika cietīs visvairāk
Ekonomists: Baltijai jāizvēlas starp izmiršanu un attiecību normalizāciju ar KF
Ekonomists: Baltijas valdībām ir jāatbalsta reālais bizness, bankas savu nopelnīs
Finanšu ministrijas ēka, foto no arhīva

Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu

0
(atjaunots 15:42 09.07.2020)
JKP cenšas izpildīt vismaz vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, taču koalīcijas partneri nevēlas radīt papildu slogu uz budžetu un nesteidzas sniegt "jaunajiem konservatoriem" šādu trumpi pirms vēlēšanām Rīgā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ultimāta dēļ koalīcijas partneri bijuši spiesti apturēt pārrunas par izmaiņām valsts nodokļu sistēmā.

"Jauno konservatoru" pārstāvji pieprasīja iekļaut nākamā gada budžeta projektā vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tiesa, koalīcijas partneri pagaidām atturīgi izturas pret šo iniciatīvu, uzskatot to par budžetam pārāk dārgu. Neapliekamā minimuma palielināšana izmaksās budžetam papildu 120 miljonus eiro gadā, kas, pēc partiju pārstāvju sacītā, apšauba plānoto mediķu un skolotāju algu palielinājumu. Koalīcijā ir gatavi apspriest neapliekamā minimuma palielināšanu, taču pakāpeniski un, noteikti, ne no nākamā gada sākuma.

"Jauno konservatoru" motīvi ir skaidri: teju katrā Saeimas sēdē viņiem nākas uzklausīt publiskus pārmetumus no opozīcijas puses par priekšvēlēšanu solījuma "3x500" neizpildīšanu: palielināt līdz 500 eiro minimālo pensiju, minimālo algu un neapliekamo minimumu. Pateicoties šiem dāsnajiem solījumiem partija iekļuva Saeimā, taču pagaidām neviens no tiem nav izpildīts. Šobrīd ir piemērots laiks – vismaz viena programmas punkta izpildīšana sniegs partijai papildu trumpjus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Pēc Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Gata Eglīša sacītā, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro ļaus pasargāt tos iedzīvotājus, kuri šobrīd strādā atvieglotajos nodokļu režīmos (tieši atvieglotos nodokļu režīmus arī paredz atcelt valdība gaidāmās nodokļu reformas īstenošanas gaitā). JKP politiķi neapmierina tas, ka iespējamā neapliekamā minimuma pacelšana tika apspriesta arī iepriekš, Finanšu ministrijas darba grupas sēdēs, taču tālāk par sarunām lieta tā arī nebija virzījusies. Pašlaik, pēc Eglīša sacītā, Finanšu ministrija uzskata neapliekamā minimuma palielināšanas projektu par finansiāli pārāk apjomīgu nākamā gada budžeta iespējām. Budžets to "nepavilks".

No finanšu ministra Jāņa Reira izteiktajiem paziņojumiem arī izriet tas, ka JKP iniciatīva, būtībā, ir bloķējusi darbu pie nodokļu reformas. Tāpat viņš paskaidroja, ka reformas būtība ir sagatavot bāzi iespējamajam mediķu un skolotāju algu palielinājumam, taču tajā skaitā tika atrisinātas arī to cilvēku sociālās aizsardzības jautājumi, kuri strādā atvieglotos nodokļu režīmos. Viens no variantiem ir aizliegt darba devējiem pieņemt darbā cilvēkus, nenodrošinot viņiem sociālo aizsardzību (citiem vārdiem sakot, nemaksājot par viņiem sociālo nodokli).

"Pašreizējā situācijā šis ir nolikts uz pauzes vai bremzēm, jo tiek diskutēts arī par kādām papildu prasībām. Līdz ar to sarunas patlaban ir gaidīšanas režīmā," atzīmēja Jānis Reirs.

Pēc viņa sacītā, visi iepriekšējie darbi ar JKP iniciatīvu ir "novesti pie nulles", tādēļ valdība nespēs pacelt algu mediķiem, pedagogiem un IeM sistēmas darbiniekiem, nepalielinot nodokļu maksātāju loku (būtībā, runa ir par mikrouzņēmumu un citu speciālo nodokļu režīmu atcelšanu).

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) izteicās tiešāk attiecībā uz koalīcijas partneriem. Viņš paziņoja, ka, izvirzot savas prasības, JKP ignorē valdības doto saistību paaugstināt no nākamā gada algas mediķiem, skolotājiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

"Sajūta, ka JKP vīzija ir nodrošināt piena upes un ķīseļa krastus uz budžeta deficīta rēķina. Bet tas ir fiskāli bezatbildīgi. Cilvēku algas ir lielāka prioritāte nekā neapliekamā minimuma strauja celšana. Bet JKP ir iestājušies pozā," pauda sašutumu politiķis.

Runājot par skaitļiem, Eglītis piekrita tam, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs papildu slogu uz budžetu. Taču ņemot vērā to, ka, samazinot nodokļu slogu, cilvēkiem faktiski "uz rokām" paliks vairāk naudas, galīgais budžeta slogs sastādīs nevis 120 miljonus, bet gan mazāk nekā 100 miljonus eiro.

Pašlaik vairums aptaujāto politiķu sliecas pie domas, ka JKP iniciatīva ir jāskata nodokļu reformas kontekstā (taču būtu pareizi, ja visi jaunieviesumi stātos spēkā vienlaicīgi – no nākamā gada 1. janvāra). Un jau pēc nodokļu izmaiņu bāzisko pozīciju apstiprināšanas var pāriet pie 2021. gada budžeta projekta apspriešanas.

Saistot JKP iniciatīvu ar mediķu un policistu algām, koalīcijas "partneri", protams, tiecas nostādīt partiju neizdevīgā pozīcijā vēlētāju acīs. Skaidrs, ka strīdu karstākais punkts neapliekamā minimuma jautājumā būs pirms Rīgas domes vēlēšanām.

0
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem