NATO karavīri. Foto no arhīva

Klaipēdas deputāts sašutis par bezmaksas transportu NATO karavīriem

47
(atjaunots 12:59 02.06.2018)
Pilsētas padomes sēdē tika piedāvāts ieviest bezmaksas transportu visiem alianses karavīriem mācību rīkošanas laikā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. NATO karavīriem Klaipēdā atļāvuši bezmaksas izmantot sabiedrisko transportu, vēsta Sputnik Lietuva.

Par to uzrakstīja Klaipēdas pašvaldības deputāts, Lietuvas Krievu savienības partijas pilsētas nodaļas vadītājs Vjačeslavs Titovs savā Facebook lapā.

Deputāts pastāstīja, ka maija beigās Klaipēdas Pilsētas padomes sēdē ar balsu skaita pārsvaru tika pieņemts lēmums mācību laikā piešķirt NATO karavīriem bezmaksas braukšanu sabiedriskajā transportā.

"Pilsētas mērs Vitauts Grubļauskis pat nevēlējās veltīt laiku jautājumiem un diskusijām, un bez iebildumiem apstiprināja šo sociāli netaisnīgo projektu," — uzrakstīja deputāts.

Titovam rodas jautājums, kādēļ tāda privilēģija tiek sniegta NATO militārpersonām, kamēr Klaipēdā pat pensionāri, kas vecāki par 80 gadiem, maksā 20% no brauciena maksas.

"Šodien bezmaksas braukšana piemērota tikai tiem bērniem līdz septiņu gadu vecumam, kuri neieņem sēdvietu, tad nu lūk arī NATO valstu karavīrus pielīdzinājuši bērniem," — uzrakstīja savā lapā Titovs.

Pārējie Pilsētas padomes locekļi sēdē pauda viedokli, ka NATO karavīri aizsargā pilsētu un tādēļ pret viņiem "jābūt viesmīlīgiem".

Pēc Titova domām, tā dēļ, ka Ziemeļatlantijas alianses mācības norisinās pilsētas robežās, Klaipēda "faktiski pārvērtusies poligonā". Tāpat viņš atzīmēja to apstākļu netaisnību, ka alianses karavīri saņems vairāk privilēģiju "atšķirībā no sociāli nepasargātiem pilsoņiem".

Tas nav pirmais gadījums, kad Klaipēdas iedzīvotāji pauž neapmierinātību par militārajām mācībām. Aprīlī pilsētas iedzīvotāji izteicās pret Aizsardzības ministrijas manevru veikšanu pilsētas teritorijā. Turklāt atsevišķi iedzīvotāji sociālajos tīklos izsmēja veiktās mācības un dēvēja tās par "Counter-Strike spēli".

47
Pēc temata
Latvija par 10 miljoniem eiro uzbūvēs vēl vienu kazarmu NATO karavīriem
Latvijas armija asi reaģējusi uz rīdzinieces publikāciju par NATO karavīriem
Ādažos sūdzas par NATO karavīru "cūcību"
"Saldais slazds" igauņu gaumē: Tallinā satraucas par NATO karavīru likteni
Latvijas karavīriem nāktos atvainoties par degunu, ko salauzis NATO karavīrs
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

17
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

17
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

29
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

29
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
COVID-19

Krievijā noslēdzās pasaulē pirmās vakcīnas pret Covid-19 pētījumi

0
(atjaunots 11:46 12.07.2020)
Sečenova universitātē paziņoja, ka klīnisko izmēģinājumu gaitā tika apstiprināts preparāta nekaitīgums.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Sečenova universitātē veiksmīgi noslēgusies pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu izpēte uz brīvprātīgajiem. Pirmā brīvprātīgo grupa tiks izrakstīta jau trešdien, otrā – 20. jūlijā, paziņoja RIA Novosti Sečenova universitātes Translācijas medicīnas un biotehnoloģiju institūta direktors Vadims Tarasovs.

Iepriekš Krievijas Veselības ministrijas preses dienests ziņoja, ka 18. jūnijā Sečenova universitātē sākušies vakcīnas pret koronavīrusu klīniskie pētījumi. Vakcīnu izstrādāja Gamaleja Nacionālais Epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētījumu centrs.

"Sečenova universitāte veiksmīgi pabeigusi pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumus ar brīvprātīgajiem," pastāstīja Tarasovs.

Sečenova universitātes Medicīniskās parazitoloģijas, tropisko un transmisīvo slimību institūta direktors Aleksandrs Lukaševs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka dotā posma uzdevums bija parādīt vakcīnas nekaitīgumu cilvēka veselībai, kas arī tika izdarīts.

Brīvprātīgie tika iedalīti divās grupās – pirmā saņēma vienu vakcīnas devu, otrā – divas. Izņemot ķermeņa temperatūras paaugstināšanos pirmajās dienās pēc vakcinācijas, brīvprātīgajiem nebija konstatētas nekādas negatīvas reakcijas, visi jūtas lieliski, uzsvēra Lukaševs.

Savukārt Tarasovs atzīmēja, ka brīvprātīgie ilgstošā periodā atradās izolācijā, viņu kontaktēšana ar ārpasauli tika ierobežoti jau pirms izmēģinājumu uzsākšanas, lai izslēgtu inficēšanos ar koronavīrusu.

Ilgstoša izolācija, pēc Tarasova sacītā, ietekmējusi brīvprātīgo psiholoģisko stāvokli, pētījuma gaitā parādījās konflikta situācijas, pieauga emocionālā spriedze, tādēļ darbā iesaistījās arī psihologi, lai mazinātu spriedzi, kas radusies neparastajos apstākļos.

Taču jau pavisam drīz brīvprātīgie atgriezīsies pie ierastās dzīves, spēs nodarboties ar sportu, mācīties, iet uz darbu, precizēja viņš. Pēc izrakstīšanas, kas tiek plānota 15. un 20. jūlijā, viņu veselība tiks uzraudzīta – mediķi vērtēs, kā uzvedas viņu imunitāte.

Tālāko vakcīnas izstrādes plānu jau nosaka izstrādātāja stratēģija, tai skaitā vīrusa epidemioloģiskās situācijas sarežģītība un iespēja paplašināt ražošanu, paskaidroja Lukaševs.

"Sečenova universitāte pandēmijas situācijas apstākļos uzstājās ne vien kā izglītības iestāde, kā jau pieņemts, bet arī kā zinātniski tehnoloģiskais centrs, kurš spēj piedalīties tik svarīgu un sarežģītu produktu izveidošanā, kā ārstnieciskie preparāti… Mēs strādājām ar šo vakcīnu, sākot ar pirmsklīniskiem pētījumiem un protokola izstrādi, un šobrīd veicam klīniskos pētījumus," uzsvēra Tarasovs.

Lukaševs piebilda, ka vakcīnas pret koronavīrusa infekciju drošība klīnisko pētījumu gaitā ir apstiprināta.

"Šajā posmā tika pierādīts vakcīnas drošums… Vakcīnas drošība ir apstiprināta. Tā atbilst to vakcīnu drošībai, kuras šobrīd ir pieejamas tirgū," pastāstīja viņš.

Viņš atzīmēja, ka pirms klīnisko izmēģinājumu uzsākšanas tika veikta detalizēta brīvprātīgo izmeklēšana, tai skaitā tika noteikts antivielu pret koronavīrusu trūkums. Pēc tam viņus uz divām nedēļām izolēja, lai nepieļautu inficēšanos. Pēc kā tika veikta imunizācija un sākās pats izmēģinājums.

Brīvprātīgie atradās pastāvīgā mediķu uzraudzībā, kuri vērtēja bāziskos rādītājus, dotajā brīdī viņiem nav nekādu veselības traucējumu, paskaidroja Lukaševs.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Krievijā ir apstiprināti 727 162 saslimušie, no kuriem 501 061 cilvēks izveseļojās, 11 335 pacienti nomira. Saskaņā ar šīs dienas datiem, valstī ir veikti 23 miljoni koronavīrusa testi.

0
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Latvijā 8 jauni Covid-19 gadījumi: SPKC meklē autobusa Liepāja-Rīga pasažierus