Elektriskās apakšstacijas transformatori

Latvija var atteikties no lēmuma izstāties no BRELL

38
(atjaunots 08:49 31.05.2018)
Pēc BelAES celtniecības Latvija var izveidot pieslēgumu un nesagraut BRELL, saņemot enerģiju gan no Zviedrijas, gan Baltkrievijas, uzskata eksperts.

RĪGA, 31. maijs — Sputnik. Latvija var palikt tā saucamajā enerģētiskajā gredzenā BRELL, Rīga pragmatiski risina jautājumus enerģijas jomā, paziņoja ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas Valsts universitātes Starptautisko attiecību fakultātes profesors Nikolajs Meževičs intervijā Baltnews.lv.

"Es pieļauju, ka Latvija tomēr paliks BRELL. Lieta tāda, ka Lietuvas Seims nesen pieņēma likumu, ka valsts vairs nepirks Baltkrievijas elektroenerģiju, bet Latvija, neskatoties uz Lietuvas valdības vairākkārtējiem lūgumiem, neko tamlīdzīgu nav darījusi. Tātad jautājums par Baltkrievijas enerģijas iegādi Latvijai joprojām ir aktuāls un tā var izveidot pieslēgumu un saņemt enerģiju gan no Zviedrijas, gan Baltkrievijas, tādējādi nesagraujot BRELL galīgi," – teica Meževičs.

Pie tam, pēc viņa domām tuvāko 5-7 gadu laikā nekas radikāls ar BRELL nenotiks.

"Jā, puses joprojām sniegs draudīgus paziņojumus, veiks tehniskos sagatavošanas darbus, taču nekādu lēmumu nebūs, jo visi saprot, ka tas nevienam nav izdevīgi. Tāpat domāju, ka arī Krievija pirmā no BRELL neizstāsies, taču būs tam gatava," – uzsvēra Meževičs.

Eksperts atzīmēja, ka gala patērētājiem Baltijā enerģētiskā gredzena laušana nozīmēs tarifu augšanu.

Elektriskās apakšstacijas transformatori
© Sputnik / Алексей Даничев

"Galu galā jebkādi pieslēgumi, savienojumi, reformas, honorāri un komandējumi uz Japānu pēc pieredzes gulsies uz gala patērētāja pleciem. Rodas jautājums, kas notiks ar ekonomiku, ja par elektrību viesnīcā, uzņēmumā vai ofisā nāksies maksāt vairāk?" – norādīja Meževičs.

Pēc viņa domām, Baltijas izstāšanās no BRELL nostādīs izdevīgākā stāvoklī uzņēmumus no Polijas, Zviedrijas, Somijas, no kurienes "plūdīs" elektroenerģija. "Tieši no viņu uzņēmumiem būs atkarīgs, kādu cenu par elektroenerģiju maksās patērētājs Latvijā, Igaunijā un Lietuvā," – uzsvēra eksperts.

Lietuva, Latvija un Igaunija pauda vēlmi izstāties no enerģētiskā gredzena BRELL, lai nodrošinātu neatkarību no enerģētiskās sistēmas, kas ir kopīga ar Krieviju. Saskaņā ar Eiropas Komisijas un Baltijas valstu parakstīto memorandu, līdz 2025. gadam visām trijām valstīm vajadzētu sinhronizēties ar Eiropas Savienības energotīkliem.

Latvija un Igaunija šo lēmumu uzskata par "tehniski nedrošu" un iebilst pret šo variantu. 23. maijā Baltijas enerģētiskā tirgus savienojumu plāna darba grupas tikšanās laikā Briselē tika iesniegti ar projektu saistītie pētījumi. Tika panākta vienošanās par tikšanos jūnijā, lai parakstītu politisko vienošanos starp EK, Latviju, Lietuvu, Poliju un Igauniju par sinhronizāciju ar Eiropu.

Lietuva jau aktīvi gatavojas projekta īstenošanai. Februāra sākumā kļuva zināms, ka Lietuvas elektroenerģijas sadales operators Litgrid sāk transformatoru apakšstaciju "Ignalina" un "Utena" rekonstrukcijas projektu Lietuvas un kontinentālās Eiropas elektroenerģijas līniju sinhronizācijai. Par apakšuzņēmējiem izraudzīts Zviedrijas un Šveices koncerns ABB un Lietuvas celtniecības uzņēmums Kauno tiltai. Līgums ar apakšuzņēmējiem 23,9 miljonu eiro apmērā tika parakstīts 10. aprīlī.

Krievija plāno pabeigt pasākumus Baltijas valstu izslēgšanai no kopējās energosistēmas 2018. gada pirmajā pusē.

38
Pēc temata
Eksperts: Baltijas izstāšanās no BRELL draud ar elektroenerģijas cenu divkāršu kāpumu
Nav pieteikumu – nav naudas: Lietuva steidzina kaimiņus atslēgties no BRELL
"Belenergo": pēc izstāšanās no BRELL Baltija nesaņems palīdzību avāriju gadījumā
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

33
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

33
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

0
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

0
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi