Elektriskās apakšstacijas transformatori

Izstāšanās no BRELL sanaidoja Lietuvu un Igauniju

79
(atjaunots 13:35 26.05.2018)
Baltijas valstis tā arī nav atradušas kompromisu par savienojumu skaitu elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuva var īstenot elektrotīklu sinhronizācijas projektu ar Eiropu caur vienu savienojumu LitPol Link tikai ar Poliju – kompromisu ar Igauniju atrast nav izdevies, tā joprojām stingri uzstāj, ka nepieciešami divi savienojumi, paziņoja Lietuvas premjers Sauļus Skvernelis, vēsta Baltic Course.

"Runājot par šo ģeopolitiski un stratēģiski nepieciešamo projektu, mēs jau pārāk ilgi meklējam kompromisus. Uzskatu, ka gan izpētes darbu atzinumos minētie argumenti, gan aplēses, gan arī laika faktors liek pieņemt lēmumus. Ja neizdosies vienoties, tad pastāv alternatīva, ko Lietuva noteikti izmantos – kopā ar Poliju," — paudis Skvernelis.

Viņš uzsvēra, ka Lietuvas pozīcija ir vairāk pieņemama gan finanšu ziņā, gan laika attiecībā, savukārt bažām par drošību, pēc viņa sacītā, ir jābūt apstiprinātām ar reāliem argumentiem.

"Mēs redzam pietiekami skaidrus, pamatotus argumentus, tos redz un vērtē arī Polija. Domāju, ka šis lēmums (par vienu savienojumu – red.) ir gan pats lētākais, gan, kas ir svarīgi, pats ātrākais. Mums nav tiesību gaidīt. (…) Kompromisam jābūt argumentētam un pamatotam. Tas nevar balstīties uz iespējamām, apšaubāmām bailēm, kas būtu, ja būtu – tie nav argumenti," — pateica Skvernelis.

Elektriskā apakšstacija
© Sputnik / Виталий Тимкив

Lietuvas valdības vadītājs paziņoja, ka 3. un 4. jūnijā Tallinā tiksies ar Igaunijas, Latvijas un Polijas premjeriem un apspriedīs domstarpības sakarā ar projektu.

"Tas būtu ļoti labs iemesls praksē salikt visus punktus," — uzsvēra Skvernelis.

Baltijas valstis paziņoja par nodomu izstāties no tā saucamā BRELL gredzena, kas apvieno Krievijas, Baltkrievijas un Baltijas valstu tīklus saskaņā ar 2001. gadā noslēgto līgumu. Baltijas valstis apgalvo, ka Krievija nesniedz informāciju par saviem investīciju plāniem, kas garantē elektrotīkla stabilu darbību, un "monopolizējusi" gredzena kontroli.

Taču Baltijas valstis līdz šim nav izlēmušas, kā veikt sinhronizāciju ar rietumvalstu energotīkliem. Lietuva uzstāj, ka Baltijas valstu elektrības pārraides tīkli jāsavieno ar Eiropas tīkliem caur vienīgo savienojumu starp Lietuvu un Poliju – LitPol Link. Latvija un Igaunija apšauba, vai ar vienu savienojumu būs pietiekami. Līdz nākamā gada pavasarim plānots teikt pētījumu, kura rezultātā tiks izvērtēti konkrēti tehniskie risinājumi. Tiks novērtēti trīs scenāriji – viens vai divi savienojumi LitPol Link un pašreizējais savienojums kopā ar līdzstrāvas jūras kabeli starp Poliju un Lietuvu.

Iepriekš Sputnik Latvija vēstīja, ka Krievija plāno 2018. gadā noslēgt visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izeju no tās energosistēmas. Par to novembra vidū Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu informēja "Rosseti" vadītājs Pāvels Ļivinskis.

Lietuva aktīvi gatavojas projekta īstenošanai. Tā, februāra sākumā kļuva zināms, ka Lietuvas elektroenerģijas padeves sistēmas operators Litgrid uzsāk transformatoru apakšstaciju "Ignalina" un "Utena" rekonstrukciju Lietuvas un kontinentālās Eiropas elektroapgādes līniju sinhronizēšanai. Par darbu veicējiem tika izraudzīts Zviedrijas un Šveices koncerns ABB un Lietuvas celtniecības kompānijas Kauno tiltai. Līgumu ar darbu veicējiem par kopējo summu 28,943 miljonu eiro apmērā Litgrid akcionāri plāno apstiprināt 26. februāra sanāksmē, paziņoja kompānija Viļņas fondu biržas informācijas sistēmā.

Līdz 2021. gadam plānots pārmontēt vienu no lielākajiem transformatoriem no Ignalinas stacijas uz Utenu, kura jauda ir 330 kV, tādējādi paaugstinot elektroenerģijas padevi reģionā. Turklāt tiks atdalīti trīs integrētās līnijas, divas no kurām savienojas ar Latvijas Baltkrievijas EAL. Katru savienojumu varēs vadīt autonomā režīmā.

Krievija grasās pabeigt visus nepieciešamos pasākumus Baltijas valstu iziešanai no kopējās energosistēmas 2018. gada pirmajā pusē. Krievijas enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks paziņoja, ka Kaļiņingradas apgabalā tiek būvēta nepieciešamā infrastruktūra reģiona enerģētiskās drošības nodrošināšanai.

79
Pēc temata
Nav pieteikumu – nav naudas: Lietuva steidzina kaimiņus atslēgties no BRELL
No 1. jūlija elektrības cenas Latvijā samazināsies
Krievija aktīvi gatavojas Baltijas valstu atslēgšanai no BRELL
Baltijas valstis un Polija panāks vienošanos par elektrotīklu sinhronizēšanu līdz jūnijam
Pavisam aptrakuši: iedzīvotājus šokējuši rēķini par elektrību
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

7
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

7
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

12
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

12
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti
Malta, foto no arhīva

EK uzsākusi Kipras un Maltas Uzturēšanās atļauju programmu likumīguma pārbaudi

0
(atjaunots 12:29 21.10.2020)
Eiropas Savienībā raizējas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Eiropas Komisija pārbaudīs, cik lielā mērā programmas, kuras ļauj saņemt Kipras un Maltas pilsonību, atbilst Eiropas tiesībām, teikts EK paziņojumā.

ES uzmanību piesaistījušas Kipras un Maltas pilsonības piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, kuras tiek dēvētas par "zelta pasēm".

Maltas un Kipras valdībām tiek atvēlēti divi mēneši, kuru laikā tām būs jāatbild uz apsūdzībām. Ja EK nesaņems apmierinošu atbildi, tad pret šīm valstīm var tikt ieviestas sankcijas.

Dokumentā teikts, ka pilsonības piešķiršana, apmaiņā pret investīcijām personām, kurām nav reālu sakaru ar Eiropas valstī, ir pretrunā ar "Eiropas pilsonības būtību". Eiropas Savienībā uztraucas, ka "zelta pasu" programmas līdzi nes līdzekļu atmazgāšanas, izvairīšanās no nodokļu samaksas un korupcijas riskus.

Atzīmēsim, ka Kipras ministru padome 13. oktobra ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu atcelt Kipras Investīciju programmu, kuras ietvaros ārzemnieki varēja saņemt Kipras pilsonību apmaiņā pret investīcijām. Tas notika nākamajā dienā pēc Kataras telekanāla Al Jazeera izmeklēšanas filmas iznākšanas ēterā par oficiālo personu, tai skaitā politiķu, iespējamo saikni ar noziegumiem pilsonības piešķiršanā.

Turklāt Kipras Iekšlietu ministrija paziņoja, ka izskatīs gandrīz 600 jau iesniegto pieteikumu Kipras pilsonības saņemšanai apmaiņā pret investīcijām, kā arī tos iesniegumus, kurus paspēs iesniegt līdz Kipras Investīciju programmas pārtraukšanai.

Viens no "zelta pasu" programmas pionieriem ES bija Latvija. No 2010. līdz 2017. gadam valsts izsniedza vairāk nekā 17 tūkstošus Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) apmaiņā pret ieguldījumiem gandrīz 1,5 miljarda eiro apmērā. Vairāk nekā 90% TUA pieteikumu tika saņemts no bijušās PSRS valstu iedzīvotājiem, pārsvarā no Krievijas pilsoņiem.

Taču Latvijas varasiestādes konsekventi padarīja bargākus TUA piešķiršanas nosacījumus no 2014. gada, kad minimālais investīciju apmērs tika palielināts no 150 līdz 250 tūkstošiem eiro. Par fināla akordu kļuva 2017. gada novembra beigās pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviests obligāts maksājums 5000 eiro apmērā reizi piecos gados par TUA pagarināšanu visiem topošajiem investoriem, ieskaitot tos, kas ieguldīja līdzekļus nekustamajā īpašumā, uzņēmumā vai banku saistībās.

0
Tagi:
Eiropas Komisija, termiņuzturēšanās atļauja, Malta, Kipra
Pēc temata
Vjetnamiešiem iepatīkas Latvijas "zelta vīzas"
Transparency International: Latvija slikti pārbauda "zelta vīzu" pieteikumus
Latvija "laicīgi" izrēķinājusies ar uzturēšanās atļaujām
Eirodeputāte ieteica Latvijai bagātnieku vietā pieņemt migrantus