Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova

Krievijas ĀM: Baltijas valstis pārvērtušās par piefrontes zonu

121
(atjaunots 12:15 24.05.2018)
NATO pūles nostiprināt austrumu flangu nes savus augļus – militāri politiskā situācija Baltijas valstīs degradē acu priekšā, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrija.

RĪGA, 24. maijs — Sputnik. Militāri politiskā situācija Eiropā nelokāmi degradē, pateicoties NATO neizsīkstošajām pūlēm nostiprināt savu militāro potenciālu austrumu flangā, brīfingā norādīja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova.

"Īsā laika periodā reiz no militārā viedokļa mierīgo reģionu ir paspējuši pārvērst par tādu kā "piefrontes zonu", kur vietējiem iedzīvotājiem centīgi iedveš bailes no izdomātajiem "Maskavas draudiem"," – teica Zaharova.

Pie tam, kā atzīmēja KF ĀM pārstāve "ASV un NATO kursa – neredzamā pretinieka savaldīšanas – īstenošanai tiek aktīvi piesaistītas ārpus militārajiem blokiem esošās Zviedrija un Somija".

Viņa norādīja, ka turpinās Baltijas telpas, pārsvarā – Baltijas valstu un Polijas militarizācija, piemēram, nesen Igaunijas dienvidos noslēdzās valsts mūsdienu vēsturē lielākās militārās mācības, kurās piedalījās 18 tūkstoši cilvēku no 19 valstīm.

"Aicinām Ziemeļatlantijas vadību paturēt prātā, ka militārās spriedzes tālāka eskalācijas Krievijas robežu tuvumā tikai pastiprinās visu Baltijas reģiona valstu nacionālās drošības apdraudējumus," – uzsvēra Zaharova.

Pēdējos gados NATO, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas "agresiju" būtiski paplašinājusi militāro klātbūtni pie KF robežām. Pēc Baltijas valstu un Polijas lūguma šajās valstīs dislocēti četri starptautiskie bataljoni – vairāk nekā četri tūkstoši kareivju, izvietots liels skaits militārās tehnikas.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas vairot spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi: Krievija neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka NATO par to ir ļoti labi informēta, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai savilktu vēl lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā. Krievijas aizsardzības ministrs, armijas ģenerālis Sergejs Šoigu uzsvēra, ka Krievija uzturēs savus bruņotos spēkus līmenī, kas garantē valsts un tās sabiedroto militāro drošību.

121
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Rudenī NATO sola parādīt iespējas Krievijas savaldīšanai
Latvija par 10 miljoniem eiro uzbūvēs vēl vienu kazarmu NATO karavīriem
Pabriks gatavs sanaidot NATO un Krieviju spēcīgas Latvijas labad
NATO sabojājusi gaisu Igaunijā. Lāči no austrumiem tagad vairs neparādīsies
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

27
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

27
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Rīgas osta

Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%

0
(atjaunots 14:09 25.11.2020)
Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pērn.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Latvijas dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms šī gada desmit mēnešos ir samazinājies par 45,5%, salīdzinājumā ar analoģisku periodu 2019. gadā, līdz 19,186 miljoniem tonnu, vēsta Baltic Course.

Saskaņā ar Satiksmes ministrijas datiem, kopējais starptautisko pārvadājumu apjoms no janvāra līdz oktobrim sastādīja 17,558 miljonus tonnu, kas ir par 48% mazāk, nekā tajā pašā periodā 2019. gadā, savukārt iekšzemes pārvadājumu apjoms ir pieaudzis par 14,7%, līdz 1,628 miljoniem tonnu.

Tranzītkravu apjoms starptautiskos dzelzceļa pārvadājumos sastādīja 14,492 miljonus tonnu, kas ir par 52,9% mazāk, nekā pērnā gada janvārī-oktobrī. Importa kravu apjoms sastādīja 2,803 miljonus tonnu, kas ir par 1,9% vairāk, savukārt eksporta kravu apjoms – 263 tūkstoši tonnu, kas ir par 10,6% vairāk.

Dzelzceļa tranzīts cauri Latvijas ostām 2020. gada 10 mēnešos sastādīja 11,918 miljonus tonnu, kas ir par 56% mazāk, nekā pirms gada, savukārt autokravu tranzīts cauri Latvijas teritorijai – 2,574 miljonus tonnu, kas ir par 31,2% mazāk, nekā pirms gada.

Iepriekš Latvijas Satiksmes ministrija nosūtīja vēstuli Krievijas Transporta ministrijai, kurā vērš uzmanību uz birokrātiskajām problēmām kravu noformēšanā, kas samazina to apjomu. Šobrīd shēma ir šāda: klienti veic pasūtījumu, šo sarakstu apstrādā RŽD apakšstruktūra – Firmas transporta apkalpošanas centrs, pēc tam seko saskaņošana Ekonomiskās attīstības ministrijā un Transporta ministrijā, un pēc tam atkal ir RŽD slēdziens. Oktobrī tādā veidā netika saskaņoti 94% pieteikto ogļu piegāžu. "Jebkurā gadījumā iepriekš starp Latvijas un Krievijas pusi bija panākta neformāla vienošanās par to, ka ar mērķi uzturēt vienoto dzelzceļa tīkla infrastruktūru un iespēju izmantot rezerves jaudas, Krievijas puse kravu plūsmu Latvijas ostu virzienā netraucēs," teikts vēstulē.

0
Tagi:
tranzīts, osta, kravas, dzelzceļa pārvadājumi
Pēc temata
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Aicinājumus diversijām ņems vērā: Baltkrievija strādā pie kravu novirzīšanas no Baltijas
Garām Baltijai. Japāna vedīs kravas uz Eiropu pa Krievijas Transsibīrijas maģistrāli