Starptautiskās militārās mācības Kevadtorm Igaunijā

Igauņu "Ezis" pārvērtis Valgu par kaujas lauku

72
(atjaunots 11:05 12.05.2018)
Lielākās militārās mācības Igaunijas vēsturē "Ezis" (Sill 2018) noslēgsies šodien, 12. maijā ar vērienīgām cīņām pilsētas apstākļos. Par kaujas lauku kļuvusi Valgas pilsēta pie Latvijas robežas.

RĪGA, 12. maijs — Sputnik. Mācību kaujas sākušās šorīt un noslēgsies aptuveni pulksteni 14:00. Tajās piedalās aptuveni divi tūkstoši karavīru, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz Igaunijas Aizsardzības spēku preses dienestu.

Mācībās tiek izmantoti šaujamieroči. Karavīru rīcībā ir PASI tipa bruņutransportieri, kājnieku mašīnas CV-90 un tanki Challenger 2. Atbalstu no gaisa sniedz helikopteri un Polijas GKS trieciennieki Su-22. Pēc pilsētas kauju mācībām visa mācībās izmantotā tehnika un ieroči tiks demonstrēti Transpordi ielas rajonā Valgā.

Formāli mācības "Ezis" noslēgsies svētdien, 13. maijā pl. 11:00 ar svinīgu ierindu un klātesošos uzrunās Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris Riho Terrass.

Iepriekš vēstīts, ka mācības "Sill", kas sākās 2. maijā, ir lielākās militārās mācības Igaunijas vēsturē. Manevros piedalās vairāk nekā 15 tūkstoši Aizsardzības spēku karavīru, Aizsardzības savienības (Kaitseliit) brīvprātīgie, kā arī kareivji no NATO valstīm.

Mācību dalībnieki atvaira izdomātas Muriniusas valsts agresiju, kura mācību kartē "pavisam nejauši" attēlota Krievijas vietā.

Baltijas valstīs ieplānotas arī citas militārās mācības sadarbībā ar NATO valstīm. Piemēram, no 15. līdz 25. maijam noritēs militārās mācības Saber Knight 18, kurās piedalīsies kareivji no Dānijas, Igaunijas, Latvijas un Lietuvas.

Pēc Saber Knight 18 pienāks kārta Saber Strike 18 — tās ilgs no 3. līdz 15. jūnijam. Tajās iesaistīti kareivji no ASV, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Latvijā dislocētās NATO militārās grupas.

Savukārt no 8. līdz 16. jūnijam sauszemes un gaisa spēki apvienosies, lai piedalītos manevros Summer Shield XV. Pēc šīm mācībām 10. jūnijā sāksies Swift Response 18, kas turpināsies līdz 20. jūnijam. Tās vadīs ASV gaisa desanta divīzija.

Iedomātie draudi

NATO samitā Varšavā 2016. gadā tika pieņemts lēmums par nebijušu kopš aukstā kara laikiem alianses militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropas valstīs. Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā tika dislocēti starptautisko spēku bataljoni, aizbildinoties ar Krievijas "augošo agresiju". Latvijā atrodas vairāk nekā tūkstotis kareivju no Albānijas, Itālijas, Kanādas un citām valstīm.

Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nevēlas vairot spriedzi ar NATO — ne Baltijas reģionā, ne citviet, un uzsvērusi: Krievija neuzbruks nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka NATO par to ir ļoti labi informēta, taču vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.   

Pēc Lavrova vārdiem, "pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā Krievija, neskatoties uz pārbaudījumiem, ir godīgi nogājusi savu ceļa daļu, lai likvidētu aukstā kara mantojumu". Politiķis piezīmēja, ka, paplašinot NATO uz austrumiem, rietumvalstis "provocē nestabilitāti pēcpadomju telpā un stimulē Krievijai naidīgu noskaņojumu".     

72
Pēc temata
NATO supermācības Baltijā. Ienaidnieka lomā – Krievija
Bergmanis par raķešu palaišanu, Latvijas armijas ambīcijām un siltām apakšbiksēm
Bergmanis pārliecināts, ka Krievijas mācību laikā apguva Baltijas izolēšanu