Kartupeļi

Igaunijas lauksaimniekiem kļuvis neizdevīgi audzēt kartupeļus

49
(atjaunots 18:24 10.04.2018)
Situāciju daļēji glābj Nacionālo aizsardzības spēku ēdnīcas, taču kartupeļu lauku platības ik gadu sarūk citu valstu asās konkurences dēļ.

RĪGA, 10. aprīlis — Sputnik. Igaunijā ik gadu par apmēram tūkstoti hektāru samazinās kartupeļu audzēšanas lauki, vēsta Sputnik Igaunija.

Pēdējo gadu lauksaimniecības produkcijas izstrādes kritums Igaunijā, Latvijā un Lietuvā bija viens no lielākajiem 28 Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, turklāt visasākā ražošanas apjomu krišanās procentuālajā izteiksmē bija Igaunijā. Igaunijā šajā pašā laika posmā lauksaimniecības produkcijas ražošanas apjomi samazinājās par 19,8%, līdz 0,7 miljardiem eiro. Graudu ražošana samazinājās par 31,9%, kas arī ir lielākais kritums Eiropas Savienībā.

Kā stāsta nekomerciālās organizācijas "Igaunijas kartupeļi" vadītājs Kalle Hamburgs, ja 2016. gadā kartupeļu lauku platība sastādīja 5 500 hektārus, tad 2017. gadā tie jau ir 4 500 hektāri.

Igauniju vēsturiski dēvē par "kartupeļu republiku" — vairākus gadsimtus kartupeļi bija viens no vietējo iedzīvotāju galvenajiem pārtikas produktiem. Taču kartupeļu audzēšana jau sen nav ienesīgākā lauksaimniecību nodarbošanās, jo vairumtirgotāji var to iegūt no citām valstīm ievērojami lētāk. Ja neizdosies iegūt ciešu līgumu un realizēt visu kartupeļu partiju, tad to nākas realizēt caur biržu, kur cenas, pēc būtības, ir tīri simboliskas un neņem vērā lauksamniecības ražotāju darbu.

"Kad bija ražas gads (raža sastādīja 1200 tonnas) un bija līgums par tūkstoti tonnu, tad šīs 200 tonnas bija biržas prece. Savukārt, piemēram, šī gada februārī biržas cena bija nulle eirocenti, tātad pieprasījuma pēc šiem kartupeļiem nebija. Uz rītdienu biržas cena sastāda 3 eirocentus," aprakstīja situāciju Hamburgs.

Igaunijas armija kā lauksaimnieku glābēji

Par kartupeļus audzējošo lauksaimnieku glābējiem kļuva Igaunijas Aizsardzības spēki. 2017. gadā armijā un valsts flotē tika apēstas 211 tonnas kartupeļu — tas, pēc Hamburga aprēķiniem, ir trešdaļa no vidējā Igaunijas kartupeļu ražotāja.

Militārie dienesti noslēdz ilgtermiņa līgumus produktu piegādei, kas arī ir patiess atbalsts valsts lauksaimniecībai. Hamburgs atzina, ka iepircēji šādos gadījumos cīnās par zemāku cenu. Kā rezultātā, izvēle krīt uz zemākas kvalitātes kartupeļiem.

"Ražošanas nozares kartupeļi — tas nav tas, ko izvēlas igauņu patērētājs. Viņš mīl dzeltenus drumstalotus kartupeļus," pārliecināts lauksaimnieks.

Taču realitāte ņem virsroku, un tagad liela mēroga lauksaimnieks Kalle Hamburgs ik gadu samazina savus kartupeļu laukus.

"Par tik zemu cenu paplašināta ražošana nav iespējama — nav iespējas uzturēt kārtībā mašīnas," konstatēja viņš.    

49
Pēc temata
Zemnieki ir sašutuši: dzīvnieku aizstāvji māca bērnus kļūt par vegāniem
Lietuvas lauksaimnieki pieprasījuši ES atbalstu
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Kučinskis: Krievijas sankcijas devušas daudz kā pozitīva Latvijai
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

8
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

8
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

10
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

10
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Alūksne

Latvijā iekļūs investīcijas no Krievijas: kāds krievs ir gatavs ieguldīt miljonus eiro

0
(atjaunots 10:43 03.07.2020)
Krievijas investors ir gatavs piedalīties dziedinātavas būvniecībā Alūksnes ezera krastā: viņa nauda aizies kompleksa infrastruktūrā, taču viņa vārds pagaidām paliek nezināms.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Alūksnē pašvaldība iecerējusi būvēt lielu veselības kompleksu, vēsta Rus.lsm.lv.

Šī informācija nākusi no reģionālā laikraksta Alūksnes un Malienas ziņas redaktores Līgas Vīksnas.

Pēc viņas datiem, Alūksnes ezera krastā pašvaldība iecerējusi uzbūvēt lielu dziedinātavu. Savukārt naudu tās būvniecībai pašvaldība saņems caur aizdevumiem, Eiropas fondiem, kā arī no kāda Krievijas investora.

Pastāv ziņas, ka investors no Krievijas uzņemsies infrastruktūras finansēšanu. Par viņa līdzekļiem tiks uzbūvēta viesnīca, baseins un tamlīdzīgas lietas. Tāpat viņš plāno labiekārtot blakus esošo teritoriju, uzbūvējot individuālās ģimenes mājas atpūtniekiem. Investīciju summa no šīs personas puses varētu sastādīt vairāk nekā 3,2 miljonus eiro.

Savukārt pašvaldība uzbūvēs pašu dziedinātavas ēku.

Turklāt Vīksna atzīmē, ka investora meklējumi aizņēma daudz laika. Taču beigās līgums par galvenās ēkas īres tiesībām tika noslēgts un jau ir izsludināts tās pašas celtnes būvniecības konkurss.

Paredzēts, ka projekta īstenošana aizņems 2,5 gadus. Taču rezultātā dziedinātava sniegs novadam 47 jaunas darbavietas, kā arī iekustinās ekonomisko attīstību, jo atpūtnieki taču vēlēsies paskatīties, kas vēl ir šajā apkaimē.

0
Tagi:
investīcijas
Pēc temata
Kā saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā: tiek izstrādāta jauna programma
Latvijas iedzīvotāji uzskata par nepieciešamu piesaistīt Krievijas investīcijas valstī
Eksperts: Latvija neredzēs investīcijas no KF, kamēr tā neizmainīs attieksmi pret krieviem
Ušakovs apņēmies pierādīt, ka no mēra amata atcelts nelikumīgi