Tankeris - gāzes pārvadātājs

Grībauskaite sapņo pielikt punktu 60 gadus ilgajam Krievijas gāzes piegādes monopolam

37
(atjaunots 08:50 05.04.2018)
Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata ka sadarbības memorandi ar ASV uzņēmumu, kas vēl pat nav uzcēlis SDG termināli, ir vēl viens svarīgs solis uz priekšu, lai atbrīvotos no "60 gadus ilgā Krievijas gāzes piegādes monopola".

RĪGA, 5. aprīlis — Sputnik. 3. aprīlī Vašingtonā Lietuvas kompānijas parakstīja sadarbības vienošanos ar sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāju no ASV un topošā SDG termināļa Freeport LNG operatoru, teikts Lietuvas prezidentes mājaslapā.

Līgumu Vašingtonā parakstīja gāzes tirdzniecības uzņēmums Lietuvos duju tiekimas (LDT), holdinga Lietuvos energija kompānija, un Klaipēdas SDG termināļa operators – Klaipedos nafta. Dokumentu parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, kura uzturējās darba vizītē ASV.

Lietuvos duju tiekimas vadītājs Mants Mikalajūns atzīmēja, ka šī vienošanās paplašina potenciālo gāzes piegādātāju loku.

"SDG eksportētāju skaita pieaugums ASV ne tikai veicina piegāžu diversifikāciju, bet arī palīdz nodrošināt izdevīgas cenas patērētājiem," – viņš teica.

Lietuvas prezidente uzsvēra, ka ASV parakstītie memorandi ir vēl viens solis uz priekšu, lai atbrīvotos no "60 gadus ilgā Krievijas gāzes piegādes monopola".

Patlaban Freeport LNG noslēdz SDG termināļa būvdarbus Teksasas štatā. Kompānija plāno palaist pirmo SDG eksporta līniju šī gada nogalē, vēl divas – 2019. gadā.

SDG piegādēs
© Sputnik / Алексей Витвицкий

Pērn Lietuvos duju tiekimas ieveda no ASV divas SDG kravas un pēc šī produkta importa apjomiem ieņēma trešo vietu Eiropā pēc Spānijas un Portugāles.

ASV SDG pirmā krava sasniedza Baltijas jūras krastus pērnā gada septembrī, kad Lietuva to iegādājās uzņēmumā Cheniere — pirmā SDG eksporta termināļa operatora ASV.

Lietuva ir vienīgā Baltijas valsts, kas tieši iepērk SDG, jo tās rīcībā ir peldošais termināls Independence, kura noma valstij izmaksā 60 miljonus eiro gadā. Lai pretendētu uz ES finansiālo palīdzību peldošās gāzes krātuves izpirkšanai no Norvēģijas uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās piešķirt Independence reģionālā termināļa statusu.

Taču tai neizdevās vienoties ar Latviju un Igauniju, tāpēc termināļa uzturēšanai un apkalpošanai nepieciešamie izdevumi gulstas uz Lietuvas pleciem.

Pagaidām neviens Baltijā nav gatavs iegādāties lielus apjomus SDG, jo gāze no Krievijas joprojām ir lētāka. Lai minimizētu termināļa uzturēšanas izdevumus, Lietuva pat pārdod daļu SDG Lielbritānijā.

Iepriekš "Gazprom" salīdzināja ASV eksportētās SDG un Krievijas cauruļvadu gāzes cenas. Aptuvenas aplēses liecina, ka rudens un ziemas periodā tā ir pusotru reizi dārgāka. Eksperti vērtē, ka vasarā EDG neto cena Baltijas valstīm varētu būt zemāka nekā cauruļvadu gāze, taču, ja tai pievienojas termināļa uzturēšanas un transportēšanas izdevumi, SDG priekšrocības Baltijas valstīm pazūd.

Piemēram, Krievijas Nacionālās enerģētiskās drošības fonda direktora vietnieks Aleksejs Grivačs paziņoja, ka iespējamas atsevišķas, nevis sistemātiskas SDG piegādes. "Acīmredzams, ka sašķidrinātās dabasgāzes cenas ir augstākas nekā cauruļvadu gāzes cenas, nerunājot jau par infrastruktūras uzturēšanu un nomas naudu," – norādīja Grivačs.

37
Pēc temata
Klaipēdas ostā ieradusies šīgada pēdējā SDG krava
Eiropas Komisija atteicās atbalstīt Baltijas SDG projektus
ASV atzina: SDG nav konkurents Krievijas gāzei Baltijā
Stratēģiskā utopija: Eiropa nespēj atteikties no Krievijas gāzes
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

13
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

13
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

32
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

32
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību