Militārais mēdiķis. Foto no arhīva

Lietuvā aicina gatavot veselības aprūpi iespējamajam karam

101
(atjaunots 15:15 31.03.2018)
Seima deputāti izstrādās medicīnas iestāžu darba mehānismu kara darbības uzsākšanās gadījumam, savukārt Lietuvas medicīnas augstskolās plāno ieviest speciālas mācību programmas.

RĪGA, 31. marts – Sputnik. Lietuvas Seima deputāti un valdības locekļi ceturtdien apsprieda jautājumu par valsts veselības aprūpes sistēmas rīcību algoritmu kara darbību laikā, vēsta Sputnik Lietuva.

Diskusijas dalībnieku vidū bija aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis, veselības ministrs Aurēlijs Veriga, kā arī parlamenta veselības aprūpes jautājumu komitejas priekšsēdētāja Asta Kubilene. Veriga paziņoja, ka augstskolās jāpievērš uzmanība īpašai medicīnas studentu sagatavošanai kara gadījumam.

"Daļa sabiedrības joprojām atceras tā saucamās bijušās militārās mācības, kas pastāvēja universitātēs, šajā gadījumā mums arī jāpadomā par kaut kādu mehānismu," — paziņoja viņš.

Pēc viņa sacītā, speciāla programma medicīnas augstskolām tiks izstrādāta kopā ar Aizsardzības ministriju. Savukārt Seima deputāti plāno pārdomāt veselības aprūpes iestāžu darba mehānismu kara darbību uzsākšanās gadījumam.

Paziņojumi par tā saucamajiem Krievijas draudiem periodiski skan no rietumu politiķu puses, visbiežāk no Baltijas valstīm un Polijas.

Maskavā vairākkārt uzsvēra, ka Krievija nekad neuzbruks nevienai no NATO dalībvalstīm. Pēc Krievijas ĀM vadītāja, Sergeja Lavrova teiktā, NATO lieliski zina par Maskavas plānu neesamību uzbrukt kādam, un tas vienkārši tiek izmantots kā iegansts vairākas militārās tehnikas un bataljonu izvietošanai Krievijas robežu tuvumā.

101
Pēc temata
Krievijas AM: NATO plāno karaspēka ātrāku pārvešanu pie Krievijas robežām
Eiropas ceļi un tilti tiks pielāgoti NATO tankiem
Ģenētiskais kods nedod mieru: NATO meklē lielu ienaidnieku austrumos
NATO bāzes Baltijas valstīs var saasināt situāciju līdz pēdējam
Aleksandrs Nosovičs

Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā

46
(atjaunots 09:37 14.08.2020)
Polija un Lietuva jau ilgus gadus aktīvi iejaucas Baltkrievijas iekšējās lietās, konstatēja ekonomists, politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltijas valstis un Polija izstrādājušas plānu krīzes noregulēšanai Baltkrievijā. Tas sastāv no trim posmiem. Ziņas par plānu atklāja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. "Mēs aicinām Baltkrievijas valdību steidzami mazināt eskalāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzami atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas valdība beidzot sāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.
Viņš brīdināja, ka pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas sankcijas ES un nacionālajā līmenī, ja šī starpniecības iniciatīva cietīs neveiksmi.

"Tikai Krievijai ir aizliegts iejaukties citu valstu lietās. Visiem pārējiem – ja tās ir NATO un Eiropas Savienības dalībvalstis, ASV sabiedrotie, vai it īpaši, ja tās ir pašas ASV, - ir tiesības līst citu valstu iekšpolitikā un pat organizēt provokācijas un rīkot masu nekārtības. To mēs redzam Baltkrievijā," teica Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva, komentējot Nausēdas plānu.

Nosovičs atzīmēja, ka Polija ļoti aktīvi piedalās masveida protestu organizācijā Baltkrievijā – Polijas valsts mediji pat izveidojuši veselu Telegram kanālu tīklu, ar kuru starpniecību tiek koordinēti protesti kaimiņvalstī. Tieši tāpat rīkojas Lietuva jau pēdējos 20 gadus. Eksperts atgādināja, ka agrāk vairākas reizes izcēlušies skandāli – Lietuvas valsts drošības dienesti pieķerti nadas izzagšanā, ko piešķīrusi ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde baltkrievu aģentu vajadzībām ar mērķi gatavot "krāsaino revolūciju" Baltkrievijā pret Lukašenko.

"Lietuva ir organizējusi veselu infrastruktūru baltkrievu opozīcijas ražošanai – tā ir Eiropas humanitārās universitātes darbība Viļņā, nekomerciālo organizāciju darbība, kas padzītas no Minskas par mēģinājumiem organizēt masu nekārtības. Lietuvas acīs iejaukšanās Baltkrievijas lietās ir absolūta norma," konstatēja Nosovičs.

Viņš atzīmēja, ka pēdējos gados bija ļoti labi saskatāms, ka Lietuvas valdība cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozīciju jautājumā par pretestību BelAES ekspluatācijas sākumam.

Носович: Литва и Польша активно вмешиваются во внутренние дела Беларуси
46
Tagi:
Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Politologs: Lietuva zaudējusi jebkādu pieklājību cīņā pret Baltkrievijas AES
Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda

Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā

20
(atjaunots 14:59 13.08.2020)
Latvijas un Polijas vadītāji atbalstīja Lietuvas prezidenta plānu; šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vērsās pie Baltkrievijas varasiestādēm ar aicinājumu veikt steidzamus pasākumu konflikta situācijas atrisināšanai valstī, vēsta Sputnik Lietuva.

Pēc Nausēdas sacītā, Lietuva ir ieinteresēta stabilā, demokrātiskā, neatkarīgā un plaukstošā kaimiņā, taču tas nav savienojams ar pēdējo dienu notikumiem.

Viņa ierosinātais plāns sastāv no trīs posmiem.

"Tādēļ mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes, pirmām kārtām, steidzami deeskalēt situāciju un pārtraukt rupja spēka pielietošanu pret savu tautu. Otrkārt, mēs aicinām Baltkrievijas varasiestādes steidzamā kārtā atbrīvot visus aizturētos protesta akciju dalībniekus un pielikt punktu viņu vajāšanai. Treškārt, mēs ceram, ka Baltkrievijas varasiestādes beidzot uzsāks dialogu ar saviem pilsoņiem," paziņoja Nausēda.

Viņš brīdināja, ka šīs starpnieciskās iniciatīvas izgāšanās gadījumā pret Baltkrieviju var tikt ieviestas Eiropas un nacionālās sankcijas.

Tiek ziņots, ka Nausēdas plānu atbalstīja Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda.

Atgādināsim, ka Lietuvā atrodas opozīcijas Baltkrievijas prezidenta amata kandidāte Svetlana Tihanovska un viņas bērni.

Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ĀM vadītāji apsprieda "spēcīgas Eiropas atbildes" nepieciešamību uz nežēlību protestu apspiešanā Baltkrievijā, paziņoja sociālajos tīklos Lietuvas ĀM vadītājs Lins Linkēvičs.

​Viņš piebilda, ka Baltkrievijai ir nepieciešamas jaunas prezidenta vēlēšanas, jo aizritējušās nebija brīvas un demokrātiskas.

Vakar Baltkrievijas un Latvijas ĀM vadītāji Vladimirs Makejs un Edgars Rinkēvičs telefonsarunā apsprieda krīzi Baltkrievijā. Makejs paziņoja par ārējas iejaukšanās mēģinājumiem, savukārt Rinkēvičs aicināja deeskalēt situāciju valstī.

Latvijas, Lietuvas, Polijas un Igaunijas parlamentāro ārlietu komisiju priekšsēdētāji publicēja savstarpēju paziņojumu, kurā aicināja Baltkrievijas varasiestādes pārtraukt spēka pielietošanu pret mierīgajiem protestētājiem un opozīcijas pārstāvju apspiešanu, kā arī atbrīvot politiskos ieslodzītos.

Turklāt iepriekš Lietuvas Seima Ārlietu komiteja piedāvāja neatzīt Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultātus, savukārt Aleksandru Lukašenko – par leģitīmu valsts līderi, taču savstarpējā paziņojumā tas netika atspoguļots.

Masveida protesta akcijas visā Baltkrievijā sākās 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvarēja esošais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – saskaņā ar CVK datiem, viņš ieguva 80,08% balsu.

Protestētāji izgāja Minskas un citu Baltkrievijas pilsētu ielās svētdien pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas, akcijas turpinājās arī pirmdien. Abos gadījumos protestētāju padzīšanai milicija pielietoja speciālo tehniku un speclīdzekļus, tostarp gaismas-trokšņa granātas un gumijas lodes.

Bojā gāja divi cilvēki: viens protesta akcijas dalībnieks Minskā, kā vēsta valsts IeM, mēģinot aizmest nenoskaidrotu spridzekli, otrais – Gomeļā, pēc aizturēšanas 9. augustā, sakarā ar viņa nāves faktu republikas IK veic pārbaudi.

20
Tagi:
Baltkrievija, Baltija, Polija
Pēc temata
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju
Viņa ir možā noskaņojumā: par ko Tihanovska runāja ar Lietuvas varasiestādēm
Latvija otrā pēc Krievijas: ar ko un par ko veic pārrunas Baltkrievijas ĀM
ANO

Trampa padomnieks atzinis ASV sakāvi ANO Drošības padomē

0
(atjaunots 09:56 15.08.2020)
ASV prezidenta padomnieks atzina, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Savienotās Valstis cietušas neveiksmi ANO Drošības padomē, cenšoties pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo, intervijā Fox News pastāstīja ASV prezidenta padomnieks nacionālās drošības jautājumos Roberts O’Braiens, vēsta RIA Novosti.

Iepriekš ANO Drošības padomes locekļi neatbalstīja Savienoto Valstu rezolūciju šajā jautājumā. Saskaņā ar vienošanos KVRP (Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, vienošanās ar Irānu) ietvaros, militārās tehnikas piegādes Irānai atļautas uz laiku, un šis termiņš beidzas 18. oktobrī. Dokumentu atbalstīja tikai pašas ASV un Dominikāna. Krievija un Ķīna pret to iebilda, pārējie DP locekļi atturējās.

"Šodien mēs cietām sakāvi, taču tās vēl nav beigas," apliecināja O’Braiens.

ASV prezidenta padomnieks intervijā atzina arī to, ka Francijas, Vācijas un Lielbritānijas nevēlēšanās atbalstīt Savienotās Valstis ANO Drošības padomē rada vilšanos, tomēr nepārsteidz.

Krievijas pastāvīgais pārstāvis starptautiskajās organizācijās Vīnē Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV mēģinājums pagarināt pret Irānu noteikto ieroču embargo ir izgāzies. Diplomāts pauda pārliecību, ka ASV jau iepriekš pieļāva šādu balsojuma rezultātu, tomēr nolēma "skriet ar pieri sienā".

Savukārt Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja paziņoja, ka Krievija balsojusi ANO DP pret ASV piedāvāto rezolūcijas projektu, ko konsekventi iebilst pret mēģinājumiem uzspiest Teherānai tamlīdzīgus ierobežojumus.

2015. gada jūlijā Irāna un seši starptautiskie pārrunu dalībnieki panāca vēsturisku vienošanos par Irānas atomenerģētikas ilggadējās problēmas noregulēšanu. Vairākus mēnešus ilgās diskusijas rezultātā tika pieņemts Kopīgais visaptverošais rīcības plāns, kura izpilde pilnībā atceļ pret Irānu ieprieks vērstās ANO DP, ASV un ES ekonomiskās un finansiālās sankcijas.

Cita starpā vienošanās paredzēja, ka ieroču embargo tiks atcelts piecu gadu laikā. Militārās tehnikas piegādes iespējamas arī pirms šī termiņa, taču vienīgi ar ANO DP atļauju.

Darījums tā sākotnējā izskatā nepastāvēja ne trīs gadus – 2018. gada maijā ASV paziņoja, ka vienpusējā kārtībā izstājas no tā un atjauno stingras sankcijas pret Teherānu.

0
Tagi:
Ņebenzja, Drošības Padome, ANO, Irāna, ASV
Pēc temata
Ķīna un Francija atbalstīja Putina piedāvājumu par ANO DP pastāvīgo locekļu samitu
Kodoldarījumu iespējams glābt: Krievijas ārlietu ministrs kritizē ASV rīcību
"Mēs viņus novērtējām par zemu": Rietumi atzinuši krievu militāros panākumus Sīrijā
Cīņa visiem spēkiem. Vai kara draudi Persijas līcī ir reāli