Līdzjūtības vietā Lielbritānijas aizsardzības ministrs kritizē Krieviju
(atjaunots 14:58 27.03.2018)
No visas pasaules Krievija saņem līdzjūtības vārdus sakarā ar traģēdiju Kemerovo, taču uz šī fona īpaši izceļas kritika, ko pauž Igaunijas aizsardzības ministrs, Tēvijas Savienības un Res Publica loceklis Jiri Luiks un Lielbritānijas aizsardzības ministrs Gevins Viljamsons, kurš uzturas vizītē Tallinā.RĪGA, 27. marts — Sputnik. Pirmdien, 26. martā, kopīgajā preses konferencē ministri lielāko daļu laika veltīja apspriedei par Krieviju un tās prezidentu Vladimiru Putinu, kritizējot un pārmetot iejaukšanos Eiropas Savienības un NATO lietās, vēsta Sputnik Igaunija.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par to, kad Londona izvirzīs apsūdzības britu specdienestu MI6 bijušā informatora Sergeja Skripaļa saindēšanas lietā, Viljamsons apgalvoja: "Es ne mirkli nešaubos par to, kas saistīts ar šo uzbrukumu. Premjerministre Terēza Meja jau paskaidroja, ka mūsu atbilde nebūs vienpusēja un skars ne tikai Krievijas diplomātu izsūtīšanu." Viņš pārmeta Krievijas valsts vadītājam mēģinājumus "sašķelt" Eiropas Savienību, taču atkal nesniedza nekādus pierādījumus.
Viljamsons pateicās Igaunijai par atbalstu Londonai "Skripaļa lietā". "Mūsu savienībai, mūsu aizsardzības aliansei NATO, ko viņi (Krievija – red.) uzskata par nopietnu šķērsli savai ekspansijai, ir jāstāv stingi, un tas ir svarīgākais un efektīvākais paņēmiens pret agresijas aktu no prezidenta Putina puses," – klāstīja Viljamsons, neminot nekādus pierādījumus saviem apgalvojumiem.
Sodīsim, taču nezinu, kā
Savukārt Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks pavēstīja, ka Igaunija sniedzot Lielbritānijai spēcīgu politisko atbalstu, taču lēmumi par tālākajiem soļiem vēl tiekot pieņemti. Informācija par tiem, viņaprāt, tiks sniegta tuvākajās dienās.
"Jautājumā, pret ko Krievija izturas nopietni, piekrītu, ka viņi nopietni vērtē demokrātiskās sabiedrības vienprātību. Jebkurā gadījumā mums jāizvēlas pareizais instruments, lai to demonstrētu," – viņš skaidroja.
Abi ministri atteicās komentēt jautājumus par konkrētiem valstu pasākumiem "pretdarbībai Krievijai", norādot, ka tamlīdzīgus lēmumus pieņem valdību vadītāji.
Iepriekš vēstīts, ka vairāk nekā 20 ES un NATO valstis pieņēmušas lēmumu izraidīt Krievijas diplomātus – tādējādi tās solidarizējas ar Lielbritāniju, kura apsūdz Krieviju par uzbrukumu Krievijas pilsoņiem Lielbritānijā. Līdz šim Lielbritānija nav sniegusi Krievijai nekādus pierādījumus, kas pamatotu tās apsūdzības. Krievijas ĀM informēja, ka uzskata ES un NATO valstu lēmumu par provokatīvu un nedraudzīgu soli.
Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES
(atjaunots 17:26 19.04.2021)
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzstājās ar visai dīvainu aicinājumu. Viņš piedāvāja aizliegt tūristiem no Krievijas ieceļot Eiropas Savienībā. RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nolēma izcelties un mikroblogā Twitter klāstīja savas domas par to, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāpārtrauc vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, tādējādi aizliedzot viņiem ieceļošanu ES teritorijā, vēsta RIA Novosti.
Tiesa, Ilvess norādīja, ka tas jāizdara uz kādu laiku, pie tam ierosinot aizliegt jebkādu vīzu izdošanu.
Turklāt igauņu politiķis atcerējās situāciju, kad tika pārrunāts jautājums par vīzu atcelšanu KF pilsoņiem ieceļošanai ES. Tas bija īsi pirms Krimas un Krievijas atkalapvienošanās.
Taču pēc tam, kad Krimas iedzīvotāji nobalsoja par atkalapvienošanos, Ukraina ļoti apvainojās, bet citas valstis nostājās tās pusē un joprojām turpina kurināt pēc būtības vienpusēju konfliktu, kurā Krievija spiesta atbildēt uz izaicinājumiem, kas nāk no Rietumu puses.
©
Sputnik / Николай Возианов
Šoreiz Igaunijas politiķim atbildēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa. Viņu pārsteidza eksprezidenta priekšlikums.
Čepa norādīja uz objektīvu realitāti - daudzas valstis cīnās par tūristiem no Krievijas. Jo bizness paliek bizness neatkarīgi no politikas, un Eiropa to saprot.
Tiešam, Eiropa saprot un pieņem naudu. Turklāt Krievijas pilsoņiem ir jāmaksā par vīzām.
Tāpēc, pēc Čepas domām, Igaunijas politiķis ar savu ierosinājumu vienkārši pacentās iepriecināt ASV.
"Katrs labs, kā vien var, cenšas glaimot skaidrs kurai valstij," atzīmēja Čepa.
Un Ilvess ir no tādiem cilvēkiem, kuriem patīk celt kņadu, pievēršot sev uzmanību, uzsvēra Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.
Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Krievijas tūristi tik un tā nevar ieceļot ES teritorijā. Turklāt neviena no Eiropas Savienības valstīm nepauž par to prieku, drīzāk otrādi. Uz tūristiem orientēta pakalpojumu nozare un izklaides industrija pamazām izmirst.
Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs. RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.
Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.
Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.
"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.
Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.
"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.
Tagi:
Arī bērni slimo ar Covid-19: infekcionisti bīstas no skolu Dziesmu svētkiem
(atjaunots 17:53 22.04.2021)
Bērni bieži vien smagi pārcieš Covid-19, taču Dziesmu svētku laikā viņiem būs grūtāk nekā pieaugušajiem ievērot ierobežojumus.RĪGA, 22. aprīlis — Sputnik. Bērnu slimību speciālisti ļoti piesardzībi vērtē ieceri organizēt Skolēnu dziesmu un deju svētkus: bērniem gribas būt kopā, taču tas ir tiešs vīrusa izplatības ceļš, paziņoja LSM.lv.
Šogad Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) hospitalizēti 64 bērni ar Covid-19. Otrdien, 20. aprīlī BKUS Infektoloģijas nodaļā ārstējās 4 bērni ar Covid-19. Viens no viņiem ir tikai mēnesi vecs. Viņam ir abpusējs plaušu karsonis.
"Bērni slimo, pašlaik ir četri karantīnas nodaļā, citā nodaļā ir meitenīte, kam ir ļoti smagas sekas. Mēs nevaram teikt, ka Covid bērniem nav smaga saslimšana. Mīts par vieglu Covid-19 bērniem ir tiešām mīts. Un daļai bērnu tas norit smagi," skaidroja BKUS Bērnu slimību klīnikas vadītājas vietniece Jana Pavāre.
"Mums ir 16 pacienti, kuriem ir multi sistēmu iekaisuma sindroms, ko saucam par Covid komplikācijām. Paiet viena, divas, četras nedēļas. Ir izslimots asimptomātiski. Un tad ir straujš veselības stāvokļa pasliktinājums. Augsta temperatūra, izsitumi," viņa piezīmēja.
Šonedēļ valdība noklausījās informāciju par iespēju šovasar organizēt XII Skolēnu dziesmu un deju svētkus. Galīgais lēmums par svētku formātu tiks pieņemts maija beigās. Likums paredz, ka Dziesmu svētki notiek Mežaparka Lielajā estrādē, taču tas šovasar nav iespējams.
Bērnu ārsti ar interesi noklausījušies ziņas par svētkiem.
"Tas, ko mēs šeit redzam, no epidemioloģiskā viedokļa, ir arī atrašanās kopā vienā transportā, ja jādomā, kā jāpārvietojas. Un ir jau arī sadzīve. Bērniem ir jāpaēd. Un jāatpūšas starp koncertiem. Bērniem pašiem par sevi ir grūti ievērot distanci. Īpaši, kad ilgi nav tikušies," sacīja Pavāre.
Savukārt Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārstāvis Dzintars Mozgis norādīja, ka mazāki pasākumi skolēnu dziesmu svētkos varētu notikt pie 20 saslimušajiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Pēc viņa domām, šāds rādītājs nozīmētu, ka risks būtu zems, taču, ņemot vērā pašreizējos rādītājus, to nevarētu sasniegt pat vasaras otrajā pusē.
"Saprotams, ka risks palielinās, ja cilvēki atrodas blakus. Runa ir par bērniem, kuriem ir raksturīgs tas, ka viņi vēlas komunicēt, rotaļāties, svētku noskaņā viņi var piemirst epidemioloģiskos noteikumus," sacīja SPKC pārstāvis.