Antakalnes kapi Viļņā. 2016. gada 22. jūnijā

Viļņas mērija pieprasa padomju karavīriem veltīta pieminekļa nojaukšanu

33
(atjaunots 10:00 12.03.2018)
Lietuvas galvaspilsētas mērija izvirzījusi prasības kara vēstures asociācijai "Aizmirstie kareivji" jau pirms tiesas lēmuma, uzsvēra organizācijas vadītājs Viktors Orlovs.

RĪGA, 12. marts — Sputnik. Viļņas mērija pieprasījusi no Lietuvas kara vēstures asociācijas "Aizmirstie kareivji" līdz 31. martam demontēt divus kapakmeņus, kas uzstādīti Sarkanās armijas un Krievijas impērijas armijas karavīru apbedījumu vietās Antakalnes kapos, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Asociācijas vadītājs Viktors Orlovs iepriekš pastāstīja portālam, ka Lietuvas Kultūras mantojuma departaments apsūdzējis Lietuvas meklētāju vienību par mirstīgo atlieku "falsifikāciju" un vērsies Viļņas pašvaldībā ar lūgumu demontēt pieminekļus.

Organizācijas locekļiem līdz mēneša beigām jānovāc divu apbedījumu vietās uzstādītie kapakmeņi vai no jauna jāveic noformēšanas legalizācijas procedūra.

"Pats par sevi saprotams, to (juridisko procedūru – red.) līdz 31. martam paveikt nav iespējams. Process ilgst līdz pusgadu," – paskaidroja Orlovs.

"Aizmirsto karavīru" vadītājs pastāstīja, ka ierēdņi vēstulē apgalvo: uzraksts uz viena no abiem kapakmeņiem neatbilstot patiesībai, taču pie tam pat nav norādīts, kurš uzraksts konkrēti pieminēts.

Iepriekš Orlovs pastāstīja, ka līdz pat šim laikam par abiem pieminekļiem rit tiesvedība, un spriedums vēl nav pieņemts. Taču, neskatoties uz to, Lietuvas varasiestādes jau tagad piespiež nojaukt kapakmeņus.

Asociācijas vadība vērsusies Viļņas pašvaldībā ar vēstuli par to, ka pirms tiesas lēmuma demontāža nav pieļaujama.

Antakalnes kapos Viļņā apglabāti Krievijas impērijas armijas karavīri, kuri gājuši bojā 1915. gadā Viļņas aizsardzības kaujās, seši identificēti Sarkanās armijas karavīri un viens nezināms kareivis, kuri atrasti 2011. gadā Švenčoņu rajonā.

Pēc pārapbedīšanas Lietuvas Kultūras mantojuma departaments apsūdzēja organizāciju "Aizmirstie karavīri" par to, ka tās darbības nav bijušas pilnībā saskaņotas ar varasiestādēm, un piesprieda sodu 1500 eiro apmērā.

Patlaban organizācija apstrīd soda naudu. Orlovs uzskata, ka iespējas uzvarēt ir. Likums, kas reglamentē pārapbedījumu saskaņošanu, stājies spēkā tikai pirms diviem gadiem, savukārt pārapbedīšanas procedūra veikta pirms pieciem gadiem.

33
Pēc temata
Viļņas mērija pieprasa nojaukt pieminekli Sarkanās armijas karavīriem
Plāksnītes pie pieminekļiem: Nacionālais bloks tiks skaidrībā ar vēsturisko patiesību
Lietuvas premjers iestājās pret karu ar padomju pieminekļiem
Lietuvā pārtrauca uzrakstu uzstādīšanu pie padomju pieminekļiem
"Vēsturiskā patiesība": uz kara pieminekļa parādījies paskaidrojošs raksts
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām
Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis

Pierunājuši: Polija atvērs robežas ar Baltijas valstīm

17
(atjaunots 22:54 05.06.2020)
Lietuvas premjerministram sekmējies labāk nekā Baltijas valstu ārlietu ministriem, - Polija piekritusi atvērt savas robežas.

RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Nākamnedēļ Baltijas valstis un Polija atjaunos brīvu pārvietošanos saviem pilsoņiem, vēsta Sputnik Lietuva.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis savā lapā Facebook atklāja, ka pēc pārrunām ar savu poļu kolēģi Mateušu Moravecki viņām ir divi svarīgi un labi jaunumi.

"Pirmkārt, mēs vienojāmies nākamnedēļ atjaunot cilvēku brīvu pārvietošanos starp Baltijas valstīm un Poliju. To steidzamā kārtībā saskaņos valstu atbildīgās ministrijas," viņš pastāstīja.

Tāpat, pēc Skverneļa vārdiem, Moraveckis apstiprinājis Polijas atbalstu Lietuvas pozīcijai jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES (atgādināsim, ka Lietuva kategoriski iebilst gan pret pašu AES, gan pret iepirkumiem no tās).

Tallinā
© Sputnik / Вадим Анцупов

Šonedēļ Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas ārlietu ministri, tiekoties Tallinā, apsprieda iespēju atvērt robežas, tomēr tikšanās laikā Polijas ārlietu ministrs Jaceks Čaputovičs neatbalstīja savu Baltijas kolēģu ierosinājumu. Pie tam diplomāts pieļāva, ka pēc zināma laika varētu nākt lēmums par robežu atvēršanu tūristiem.

Pašas Baltijas valstis jau maija vidū atļāva savu valstspiederīgo brīvu pārvietošanos, iebraukšana atļauta arī eiropiešiem, kuru valstīs inficēšanās līmenis nepārsniedz 15 cilvēkus uz 100 tūkstošiem cilvēku. Polija ir starp minētajām valstīm.

17
Tagi:
robeža, Baltija, Polija
Pēc temata
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni
Nosovičs paskaidroja, kāpēc Baltija steidzina Poliju un Somiju pavērt robežas
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

36
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

36
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs, foto no arhīva

Krievijas politiķis prognozēja tālāko situāciju ASV

0
(atjaunots 15:21 06.06.2020)
Krievijas politiķis Aleksejs Puškovs uzskata, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Krievijas Federācijas padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas vadītājs Aleksejs Puškovs novērtēja tālākās notikumu attīstības izredzes ASV, vēsta RIA Novosti.

Kopš maija beigām virknē lielāko pilsētu ASV notiek protesta akcijas un nekārtības, kas izcēlušās pēc afroamerikāņa Džordža Floida nāves aresta laikā. Viens no policistiem, kurš aizturēšanas laikā vairākas minūtes ar ceļgalu saspieda Floida plecu, apsūdzēts par slepkavību, trīs citi – par līdzdalību slepkavībā.

Intervijā "Parlamentskaja gazeta" senators norādīja, ka situācija stabilizēsies pirms prezidenta vēlēšanām. Tomēr šoreiz aizdomās turamos likumsargus neizdosies atbrīvot no atbildības par cilvēka nāvi, tiesas process būs stingrs un, domājams, demonstratīvs, uzskata politiķis.

"ASV etniskā "bumba" sprāgst regulāri. Tāpēc nedomāju, ka mēs stāvam uz amerikāņu sociālās revolūcijas sliekšņa. Manuprāt, protesti sāks noklust: marodierus pārvarēs, huligānus iesēdinās, un situācija kopumā stabilizēsies ilgi pirms 2020. gada prezidenta vēlēšanām," teica Puškovs.

Viņš piebilda, ka protestu radītais efekts varētu pazust jau līdz novembrim, tomēr tas diezin vai palīdzēs Savienotajām Valstīm izvairīties no rasu konfliktiem nākotnē.

0
Tagi:
politika, ASV, Krievija
Pēc temata
Polijas izdevums: ASV imidžs grūst acu priekšā
Diplomāts nosauca vārdus par Krievijas saikni ar protestiem ASV par viltus ziņām
"Domājams, krievi": uzlauzts ASV absolūtais ierocis
"Vājprāts": latviešus, kuri kļuva par grautiņu aculieciniekiem ASV, šokējusi "brīvība"