Grāmatas Viļņas geto dienasgrāmata vāks

Pirmo reizi lietuviešu valodā klajā nākusi "Viļņas geto dienasgrāmata"

34
(atjaunots 15:57 05.03.2018)
Pirmo reizi lietuviešu valodā publicēta ebreju zēna Ichaka dienasgrāmata. Nokļuvis Viļņas geto, viņš sāka aprakstīt savas dzīves notikumus piezīmju grāmatiņā, kas kļuva par Lietuvas ebreju traģēdijas vēsturisku liecību.

RĪGA, 5. marts — Sputnik. Par godu Viļņas geto iznīcināšanas 75. gadadienai pirmo reizi lietuviešu valodā laista klajā ebreju zēna Ichaka Radaševska dienasgrāmata – visā pasaulē pazīstams Holokausta vēstures avots, vēsta Sputnik Lietuva.

Piecpadsmit gadus vecajam Ichakam kopā ar ģimeni izdevās izglābties Viļņas geto lielās iznīcināšanas laikā 1943. gada septembrī. Ģimene divas nedēļas slēpās Vecpilsētā, mājas bēniņos Disnas ielā 4. Tikai vēlāk fašisti atrada viņu patvērumu un Paneros nošāva visu ģimeni. Izglābties izdevās tikai Ichaka māsīcai, kura atrada un saglabāja zēna dienasgrāmatu.

"Kad viņus Paneros nošāva, viņa māsīca Sore izdzīvoja. Māte piespieda viņu bēgt mežā. 1944. gada jūlijā viņa atgriezās Viļņā, devās uz viņu ģimenes patvērumu, atrada tur brālēna dienasgrāmatu un izlasīja to. Viņa saprata, ka tās ir viņu ģimenes hronikas. Vēlāk viņa rakstīja, ka lasot šķiet ka viņš (Ichaks – red.) stāv acu priekšā. Grāmatiņu viņa nodeva Suckeveram (Ābrams Suckevers – ebreju dzejnieks un prozaiķis, Viļņas geto gūsteknis – red.), un tā nokļuva Izraēlā, kur saglabājās," – pastāstīja dienasgrāmatas tulkotājs Mindaugs Kvetkauskis intervijā LRT.

Tulkotājs reportāžā pastāstīja, ka Suckevers pirmo reizi publicējis Ichaka dienasgrāmatu 1953. gadā jidišā, valodā, kurā zēns pierakstīja savus novērojumus. Pašlaik oriģināls glabājas Ebreju zinātniskajā institūtā Ņujorkā.

"Ichaks sāka rakstīt piezīmju grāmatiņā, aizpildīja to līdz pusei, apgrieza un sāka rakstīt no otra gala. Var jautāt, kāpēc viņš tā rīkojās, taču, manuprāt, iespējams, viņš nevēlējās, lai tā beigtos, lai netuvotos galam, jo viņš cerēja izdzīvot," – stāstīja tulkotājs.

Ichakam bija 14 gadi, kad viņš sāka rakstīt dienasgrāmatu. Geto zēns sagaidīja savu 15. dzimšanas dienu, bet līdz 16 gadiem diemžēl nenodzīvoja. Dienasgrāmatu viņš rakstīja divus gadus, no 1941. gada.

"Viņam bija mākslinieka talants, viņam patika novērot cilvēkus tālaika apstākļos, viņš ievēroja nianses, viņš ļoti interesanti apraksta sadzīves ainas, kā cilvēk stāv rindās pie veikaliem, kur pārdod sapuvušus kartupeļus un zirga gaļas gabaliņus, kā izskatās nosalušie bērni geto. Dažas ainas šķiet izkāpušas no Andersena pasakām, viņam ir mākslinieka acs, viņš it kā fotografē," – Kvetkauskis pastāstīja savus iespaidus.

Dienasgrāmata publicēta lietuviešu valodā, pateicoties Lietuvas Ebreju kopienas pūlēm. Ichaka Radaševska "Viļņas gleto dienasgrāmata" ir dokuments, kas liecina par Holokaustu Lietuvā.

Saskaņā ar muzeja Jad Vašem datiem Holokausta laikā Eiropā gāja bojā aptuveni miljons ebreju bērnu.

34
Pēc temata
Eksperts: "mežabrāļi" nogalinājuši 80% ebreju Baltijas valstīs
1941. gada jūlijs: "ebreju jautājumu" Latvijā atrisināja ātri
Eiropas Ebreju kongresa prezidents prasa nosodīt Saeimas deputātu