Starptautiskā prāmju pārceltuve Mukrana-Klaipēda

Lācis vēl mežā, bet cāļus jau skaita. dzelzceļa dēļ Baltijas valstis sakašķējās

76
(atjaunots 15:57 05.03.2018)
Tādu megaprojektu Baltijas valstīs nav bijis kopš PSRS laikiem, un te pēkšņi laime pie durvīm klauvē. Ar naudas maisu. Laimes un naudas bija par daudz: esam jau atraduši. Un nevajag arī pierast.

Vai atceraties, reiz mēdza teikt: ņem visu, ko varēsi aiznest. Baltijā saujiņas ir maziņas. Viss ir maziņš, tikai ne ambīcijas, un tās pašas – tikai pašmāju lietošanai, elektorātam. Starp citu arī tas nav liels un vēl pēc tautības apšņāpts. Zināms jaukums jau tajā mazumā ir. No piektdienas līdz svētdienai. Aktīvajā laikā ambīciju apmērs ātri atduras pret valsts izmēriem, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.

Bet ēst gribas visiem, un nez kāpēc vēl vairāk, kad guli uz dīvāna. It īpaši ja blakus ir vienreizējas iespējas – eirofinansējums. Atliek tikai pareizi uzrakstīt papīru, uzvilkt pareizi izgludinātu kreklu un pateikt pareizi saliktus vārdus pareizi ieliktiem cilvēkiem. Raksti, ko gribi, piesaki pavairāk, soli nedzirdētas lietas. Pēc tam – gan jau kaut kā, galvenais – saņemt finansējumu.

Labi, ja dod 6 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta lietotas idejas. Teicami, ja dod 60 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta cīņu ar kādu mūsdienu izaicinājumu. Lieliski, ja dod 600 miljonus tavas modernās valsts atbalstam. Taču brīdī, kad Eiropas komisija negaidot novērtē Rail Baltica – šaursliežu dzelzceļu no Tallinas uz Poliju cauri visām trim valstīm, – kura budžets ir gandrīz 6 miljardi, pēkšņi sametas bail.

Attiecīgo ministru sejās savelkas žokļi, raustās grumbas, par megaprojektu atbildīgajiem bail pat aci uzmest. Sejās – neizpratne, bažas un doma "ko mēs tur tādu esam sarakstījuši".

Runa nav tikai par to, ka tādu megaprojektu Baltijā nav bijis kopš atpalikušās PSRS laikiem, kuros tie ritēja pēc saraksta katras piecgades ietvaros. Runa nav tikai par to, ka Baltijas pilsētas ar grūtībām savāc cilvēkus pat ielu remontam vasarā. Kāda var būt runa par maģistrāles būvdarbiem un vēl ar speciālistu baru, kur tos ņemt? Runa nav tikai par to, ka pēc atzarojuma būves Eiropas Savienība tā uzturēšanas izdevumus uzkraus pieticīgo Baltijas valstu šaurajos pleciņos. Runa ir arī par to, ka Baltijā vilcieni, kuri nes vismaz kaut kādu labumu valstij, nez kāpēc – laika jau, aiz paraduma – kursē no austrumiem uz rietumiem, nevis no ziemeļiem uz dienvidiem.

Vārdu sakot, ar prātu projektu neaptvert, grozies, kā gribi… Bet ar sirdi… Bet sirds sit stiprāk, kad dzirdi summu – 6 miljardi. Tā vien gribas atpogāt galvu un – lai notiek, kas notikdams. Pie tam arī ES ir apstiprinājusi projektu un uzlikusi zīmogu. Pateica "strādājiet" un atmeta ar roku. Baltijas valstis sāka pamazām gatavoties naudai. Sak, tas man, tas – Ostapam. Sāka struktūru veidot, celt piramīdiņas. Latvija it kā uzreiz centrā iekārtojās. Neviens sākumā neiebilda. Lai jau sēž, naudu tik un tā dabūs visi. 

Pēc tam, kā jau parasti, aizgāja kaut kur šķībi. Cilvēciskajās attiecībās nav sarežģītākas figūras kā trijstūris. Ar valstīm, ko tāpat veido cilvēki, aina ir tāda pati. No malas viss izskatās vienkārši, bet kā parādās attiecības un proporcijas, lien ārā tādi sinusi ar kosinusiem, ka traks var palikt. Vispirms lietuvieši sastrīdējās ar latviešiem. Leišiem gribējās aizvilkt sliedes līdz Viļņai, pagarināt atzarojumu, dabūt vairāk naudiņas. Latvijai negribējās zaudēt hipotenūzas vietu trijstūrī, sāka sūdzēties. ES uzlika brilles, pamanīja līkumu un novērsa. Lietuvieši pie latviešiem: sak, kāpēc neatbalstījāt. Bet tie: tāpēc, ka mūs tāda līkne kaitina pat vizuāli. Sastrīdējās. Latvija pasūdzējās ES-tantei. Tā nobāra Lietuvu un piespieda dzīvot draudzīgi. Tikai mājās neviens nerunā, tikai nopūtas un kunksti. Projekts ievilkās.

Te nu pēc savas dabas nerunīgā Igaunija sapurinājās. Saka: Latvija nezina, ko dara, tāpēc es būšu Lietuvas pusē. Mēs jau sarunājām, mēs esam divas katetes, un esam vairākumā. Trijstūri ir viltīga lieta: sazvērestība – uzvaras ķīla. Tagad Igaunija un Lietuva ir neapmierinātas ar Latviju, bet Latvija – ar Lietuvu, sak, pierunājusi kaimiņieni.

Vai jums vēl nekas nav sajucis? Eiropas Savienībā ar viņu kaislīgo ģeogrāfijas mīlestību mulst vēl trakāk. Jautājumus parasti ritina tā: klausās, kamēr ļauj deklarētā tolerance, un, kad galva sāk sāpēt pavisam neciešami, saka apmēram "paga, paga, bet kā bija agrāk? Nu re, tā arī atstāsim".

Eiropieši domā, ka tā pielikuši punktu. Protams, ja tā nostādīt sarunu, vienosies. Bet tikai līdz nākamajam papīram, līdz nākamajām durvīm. Tātad tas ir tikai punkts veselā daudzpunktu virknē. Kustība ir, tikai atgādina skrējienu atmuguriski.

Seši miljardi vēl aizvien vāļājas uz ceļa. Agrāk teica, ka tas atpirksies. Tagad piebilst, ka tas būs dzelzceļš. Drīz sāks apgalvot, ka tas būs, pavisam noteikti. Bet vēl pēc kāda laika sauks, ka tam noteikti jābūt. Kādreiz.

76
Pēc temata
Eiropas Komisija trīskārt samazinājusi Rail Baltica finansējumu
Igaunija finansēs savu dzelzceļu uz Rail Baltica rēķina
Visas Baltijas valstis apstiprinājušas Rail Baltica trasi un plānojumu
Protestējot pret Rail Baltica, zemnieki gatavi gulties uz sliedēm
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

0
(atjaunots 10:58 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

0
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā