Starptautiskā prāmju pārceltuve Mukrana-Klaipēda

Lācis vēl mežā, bet cāļus jau skaita. dzelzceļa dēļ Baltijas valstis sakašķējās

76
(atjaunots 15:57 05.03.2018)
Tādu megaprojektu Baltijas valstīs nav bijis kopš PSRS laikiem, un te pēkšņi laime pie durvīm klauvē. Ar naudas maisu. Laimes un naudas bija par daudz: esam jau atraduši. Un nevajag arī pierast.

Vai atceraties, reiz mēdza teikt: ņem visu, ko varēsi aiznest. Baltijā saujiņas ir maziņas. Viss ir maziņš, tikai ne ambīcijas, un tās pašas – tikai pašmāju lietošanai, elektorātam. Starp citu arī tas nav liels un vēl pēc tautības apšņāpts. Zināms jaukums jau tajā mazumā ir. No piektdienas līdz svētdienai. Aktīvajā laikā ambīciju apmērs ātri atduras pret valsts izmēriem, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.

Bet ēst gribas visiem, un nez kāpēc vēl vairāk, kad guli uz dīvāna. It īpaši ja blakus ir vienreizējas iespējas – eirofinansējums. Atliek tikai pareizi uzrakstīt papīru, uzvilkt pareizi izgludinātu kreklu un pateikt pareizi saliktus vārdus pareizi ieliktiem cilvēkiem. Raksti, ko gribi, piesaki pavairāk, soli nedzirdētas lietas. Pēc tam – gan jau kaut kā, galvenais – saņemt finansējumu.

Labi, ja dod 6 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta lietotas idejas. Teicami, ja dod 60 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta cīņu ar kādu mūsdienu izaicinājumu. Lieliski, ja dod 600 miljonus tavas modernās valsts atbalstam. Taču brīdī, kad Eiropas komisija negaidot novērtē Rail Baltica – šaursliežu dzelzceļu no Tallinas uz Poliju cauri visām trim valstīm, – kura budžets ir gandrīz 6 miljardi, pēkšņi sametas bail.

Attiecīgo ministru sejās savelkas žokļi, raustās grumbas, par megaprojektu atbildīgajiem bail pat aci uzmest. Sejās – neizpratne, bažas un doma "ko mēs tur tādu esam sarakstījuši".

Runa nav tikai par to, ka tādu megaprojektu Baltijā nav bijis kopš atpalikušās PSRS laikiem, kuros tie ritēja pēc saraksta katras piecgades ietvaros. Runa nav tikai par to, ka Baltijas pilsētas ar grūtībām savāc cilvēkus pat ielu remontam vasarā. Kāda var būt runa par maģistrāles būvdarbiem un vēl ar speciālistu baru, kur tos ņemt? Runa nav tikai par to, ka pēc atzarojuma būves Eiropas Savienība tā uzturēšanas izdevumus uzkraus pieticīgo Baltijas valstu šaurajos pleciņos. Runa ir arī par to, ka Baltijā vilcieni, kuri nes vismaz kaut kādu labumu valstij, nez kāpēc – laika jau, aiz paraduma – kursē no austrumiem uz rietumiem, nevis no ziemeļiem uz dienvidiem.

Vārdu sakot, ar prātu projektu neaptvert, grozies, kā gribi… Bet ar sirdi… Bet sirds sit stiprāk, kad dzirdi summu – 6 miljardi. Tā vien gribas atpogāt galvu un – lai notiek, kas notikdams. Pie tam arī ES ir apstiprinājusi projektu un uzlikusi zīmogu. Pateica "strādājiet" un atmeta ar roku. Baltijas valstis sāka pamazām gatavoties naudai. Sak, tas man, tas – Ostapam. Sāka struktūru veidot, celt piramīdiņas. Latvija it kā uzreiz centrā iekārtojās. Neviens sākumā neiebilda. Lai jau sēž, naudu tik un tā dabūs visi. 

Pēc tam, kā jau parasti, aizgāja kaut kur šķībi. Cilvēciskajās attiecībās nav sarežģītākas figūras kā trijstūris. Ar valstīm, ko tāpat veido cilvēki, aina ir tāda pati. No malas viss izskatās vienkārši, bet kā parādās attiecības un proporcijas, lien ārā tādi sinusi ar kosinusiem, ka traks var palikt. Vispirms lietuvieši sastrīdējās ar latviešiem. Leišiem gribējās aizvilkt sliedes līdz Viļņai, pagarināt atzarojumu, dabūt vairāk naudiņas. Latvijai negribējās zaudēt hipotenūzas vietu trijstūrī, sāka sūdzēties. ES uzlika brilles, pamanīja līkumu un novērsa. Lietuvieši pie latviešiem: sak, kāpēc neatbalstījāt. Bet tie: tāpēc, ka mūs tāda līkne kaitina pat vizuāli. Sastrīdējās. Latvija pasūdzējās ES-tantei. Tā nobāra Lietuvu un piespieda dzīvot draudzīgi. Tikai mājās neviens nerunā, tikai nopūtas un kunksti. Projekts ievilkās.

Te nu pēc savas dabas nerunīgā Igaunija sapurinājās. Saka: Latvija nezina, ko dara, tāpēc es būšu Lietuvas pusē. Mēs jau sarunājām, mēs esam divas katetes, un esam vairākumā. Trijstūri ir viltīga lieta: sazvērestība – uzvaras ķīla. Tagad Igaunija un Lietuva ir neapmierinātas ar Latviju, bet Latvija – ar Lietuvu, sak, pierunājusi kaimiņieni.

Vai jums vēl nekas nav sajucis? Eiropas Savienībā ar viņu kaislīgo ģeogrāfijas mīlestību mulst vēl trakāk. Jautājumus parasti ritina tā: klausās, kamēr ļauj deklarētā tolerance, un, kad galva sāk sāpēt pavisam neciešami, saka apmēram "paga, paga, bet kā bija agrāk? Nu re, tā arī atstāsim".

Eiropieši domā, ka tā pielikuši punktu. Protams, ja tā nostādīt sarunu, vienosies. Bet tikai līdz nākamajam papīram, līdz nākamajām durvīm. Tātad tas ir tikai punkts veselā daudzpunktu virknē. Kustība ir, tikai atgādina skrējienu atmuguriski.

Seši miljardi vēl aizvien vāļājas uz ceļa. Agrāk teica, ka tas atpirksies. Tagad piebilst, ka tas būs dzelzceļš. Drīz sāks apgalvot, ka tas būs, pavisam noteikti. Bet vēl pēc kāda laika sauks, ka tam noteikti jābūt. Kādreiz.

76
Pēc temata
Eiropas Komisija trīskārt samazinājusi Rail Baltica finansējumu
Igaunija finansēs savu dzelzceļu uz Rail Baltica rēķina
Visas Baltijas valstis apstiprinājušas Rail Baltica trasi un plānojumu
Protestējot pret Rail Baltica, zemnieki gatavi gulties uz sliedēm
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

Baltijas valstīs kritušās degvielas cenas

9
(atjaunots 19:28 19.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā Rīgā, Viļņā un Tallinā samazinājušas degvielas cenas, autogāzes cenas bijušas stabilas.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, tālāk seko Rīga, savukārt vislētāk benzīns maksāja Viļņā. Savukārt visaugstākā dīzeļdegvielas cena bijusi Rīgā, bet viszemākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgas Circle K degvielas uzpildes stacijās 95. markas benzīns nedēļas laikā kļuvis lētāks par 0,4%, līdz 1,129 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena samazinājusies par 1,5% un sastādīja 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīna cena samazinājās par 0,9% un sastādīja 1,096 eiro litrā, bet dīzeļdegvielas cena samazinājās par 2,1% un sastādīja 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena samazinājās par 5,6% un sastādīja 1,189 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena kritusies par veseliem 7%, nokrītot līdz 0,929 eiro litrā.

Autogāzes cenas šonedēļ Rīgā, Viļņā un Tallinā bijušas stabilas. Rīgā litrs autogāzes maksāja 0,535 eiro, bet Viļņā – 0,503 eiro. Savukārt Tallinā autogāze kļuvis par 0,7% lētāka, pazeminoties līdz 0,566 eiro litrā.

9
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Kā naftas cenu kritums ietekmēs Latvijas degvielas tirgu
Elektropadeves līnija, foto no arhīva

Elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs pacēlušās par 40%

29
(atjaunots 17:05 19.09.2020)
Elektroenerģijas iepirkšanas cena Latvijā, Lietuvā un Igaunijā augustā strauji pacēlusies: par iemeslu tiek saukta elektroenerģijas plūsmas ierobežošana.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Saskaņā ar neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" datiem, augustā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas Baltijas valstīs palielinājās par 40%, vēsta Mixnews.lv.

Tiek atzīmēts, ka elektroenerģijas biržas Nord Pool cenas zonā Lietuvā augustā elektroenerģija sadārdzinājās līdz 43,32 eiro par megavatstundu, Latvijā cena pieaugusi līdz 43,41 eiro, Igaunijā – līdz 40,90 eiro par megavatstundu.

Ziemeļeiropai nepaveicies vēl vairāk. Tur augustā cenas palielinājušās gandrīz divas reizes, salīdzinājumā ar jūliju.

Taču, salīdzinājumā ar jūliju, patēriņš Baltijas valstīs augustā pieaudzis gandrīz par 3,7% – līdz 2096 gigavatiem. Savukārt Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saražotās elektroenerģijas daudzums augustā, salīdzinājumā ar jūliju, pieaudzis par 31% – līdz 1336 gigavatiem. Kopumā trīs valstis ģenerēja 64% patērētās elektroenerģijas.

Pēc neatkarīgā elektroenerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" direktora Martina Giga sacītā, lieta ir tajā, ka augustā SE4 savienojumu jaudas ierobežošanas dēļ tika fiksēta pazemināta plūsma no Somijas un Zviedrijas.

Savukārt elektroenerģijas plūsmas no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala augustā bija jaudīgākas, bet vienalga bija zemākas, nekā 2019. gada augustā.

Atgādināsim, ka aprīlī tika ziņots, par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas samazināšanos par 15%.

Tika atzīmēts, ka laika posmā no 2020. gada 6. līdz 12. aprīlim Nord Pool biržas elektroenerģija Lietuvas cenas zonā kritās līdz 18,18 eiro par megavatstundu, kas ir par 15% mazāk nekā iepriekšējā nedēļā. Savukārt Latvijā cenas kritums sastādīja 17%, līdz ar ko izlīdzinājās cenas Lietuvā un Latvijā. Igaunijā cena par megavatstundu noslīdēja līdz 17,81 eiro par megavatstundu (-19%).

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas iedzīvotāji maksā vislielāko ekoloģisko nodokli ES.

Visbiežāk ekoloģiskie nodokļi iekļauj enerģētikas nodokļus (77%), transportu (191%), vides piesārņošanu un resursus (3,3%).

29
Tagi:
cenas, Baltija, elektroenerģija
Pēc temata
Elektronu face control: Latvija meklē BelAES elektroenerģijas atpazīšanas metodi
Lietuvas viltīgais plāns: atstāt Baltkrieviju bez elektrības un nopelnīt
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību