Starptautiskā prāmju pārceltuve Mukrana-Klaipēda

Lācis vēl mežā, bet cāļus jau skaita. dzelzceļa dēļ Baltijas valstis sakašķējās

76
(atjaunots 15:57 05.03.2018)
Tādu megaprojektu Baltijas valstīs nav bijis kopš PSRS laikiem, un te pēkšņi laime pie durvīm klauvē. Ar naudas maisu. Laimes un naudas bija par daudz: esam jau atraduši. Un nevajag arī pierast.

Vai atceraties, reiz mēdza teikt: ņem visu, ko varēsi aiznest. Baltijā saujiņas ir maziņas. Viss ir maziņš, tikai ne ambīcijas, un tās pašas – tikai pašmāju lietošanai, elektorātam. Starp citu arī tas nav liels un vēl pēc tautības apšņāpts. Zināms jaukums jau tajā mazumā ir. No piektdienas līdz svētdienai. Aktīvajā laikā ambīciju apmērs ātri atduras pret valsts izmēriem, raksta radio Sputnik autors Pjotrs Maļejevs.

Bet ēst gribas visiem, un nez kāpēc vēl vairāk, kad guli uz dīvāna. It īpaši ja blakus ir vienreizējas iespējas – eirofinansējums. Atliek tikai pareizi uzrakstīt papīru, uzvilkt pareizi izgludinātu kreklu un pateikt pareizi saliktus vārdus pareizi ieliktiem cilvēkiem. Raksti, ko gribi, piesaki pavairāk, soli nedzirdētas lietas. Pēc tam – gan jau kaut kā, galvenais – saņemt finansējumu.

Labi, ja dod 6 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta lietotas idejas. Teicami, ja dod 60 miljonus atbalstam tiem, kas atbalsta cīņu ar kādu mūsdienu izaicinājumu. Lieliski, ja dod 600 miljonus tavas modernās valsts atbalstam. Taču brīdī, kad Eiropas komisija negaidot novērtē Rail Baltica – šaursliežu dzelzceļu no Tallinas uz Poliju cauri visām trim valstīm, – kura budžets ir gandrīz 6 miljardi, pēkšņi sametas bail.

Attiecīgo ministru sejās savelkas žokļi, raustās grumbas, par megaprojektu atbildīgajiem bail pat aci uzmest. Sejās – neizpratne, bažas un doma "ko mēs tur tādu esam sarakstījuši".

Runa nav tikai par to, ka tādu megaprojektu Baltijā nav bijis kopš atpalikušās PSRS laikiem, kuros tie ritēja pēc saraksta katras piecgades ietvaros. Runa nav tikai par to, ka Baltijas pilsētas ar grūtībām savāc cilvēkus pat ielu remontam vasarā. Kāda var būt runa par maģistrāles būvdarbiem un vēl ar speciālistu baru, kur tos ņemt? Runa nav tikai par to, ka pēc atzarojuma būves Eiropas Savienība tā uzturēšanas izdevumus uzkraus pieticīgo Baltijas valstu šaurajos pleciņos. Runa ir arī par to, ka Baltijā vilcieni, kuri nes vismaz kaut kādu labumu valstij, nez kāpēc – laika jau, aiz paraduma – kursē no austrumiem uz rietumiem, nevis no ziemeļiem uz dienvidiem.

Vārdu sakot, ar prātu projektu neaptvert, grozies, kā gribi… Bet ar sirdi… Bet sirds sit stiprāk, kad dzirdi summu – 6 miljardi. Tā vien gribas atpogāt galvu un – lai notiek, kas notikdams. Pie tam arī ES ir apstiprinājusi projektu un uzlikusi zīmogu. Pateica "strādājiet" un atmeta ar roku. Baltijas valstis sāka pamazām gatavoties naudai. Sak, tas man, tas – Ostapam. Sāka struktūru veidot, celt piramīdiņas. Latvija it kā uzreiz centrā iekārtojās. Neviens sākumā neiebilda. Lai jau sēž, naudu tik un tā dabūs visi. 

Pēc tam, kā jau parasti, aizgāja kaut kur šķībi. Cilvēciskajās attiecībās nav sarežģītākas figūras kā trijstūris. Ar valstīm, ko tāpat veido cilvēki, aina ir tāda pati. No malas viss izskatās vienkārši, bet kā parādās attiecības un proporcijas, lien ārā tādi sinusi ar kosinusiem, ka traks var palikt. Vispirms lietuvieši sastrīdējās ar latviešiem. Leišiem gribējās aizvilkt sliedes līdz Viļņai, pagarināt atzarojumu, dabūt vairāk naudiņas. Latvijai negribējās zaudēt hipotenūzas vietu trijstūrī, sāka sūdzēties. ES uzlika brilles, pamanīja līkumu un novērsa. Lietuvieši pie latviešiem: sak, kāpēc neatbalstījāt. Bet tie: tāpēc, ka mūs tāda līkne kaitina pat vizuāli. Sastrīdējās. Latvija pasūdzējās ES-tantei. Tā nobāra Lietuvu un piespieda dzīvot draudzīgi. Tikai mājās neviens nerunā, tikai nopūtas un kunksti. Projekts ievilkās.

Te nu pēc savas dabas nerunīgā Igaunija sapurinājās. Saka: Latvija nezina, ko dara, tāpēc es būšu Lietuvas pusē. Mēs jau sarunājām, mēs esam divas katetes, un esam vairākumā. Trijstūri ir viltīga lieta: sazvērestība – uzvaras ķīla. Tagad Igaunija un Lietuva ir neapmierinātas ar Latviju, bet Latvija – ar Lietuvu, sak, pierunājusi kaimiņieni.

Vai jums vēl nekas nav sajucis? Eiropas Savienībā ar viņu kaislīgo ģeogrāfijas mīlestību mulst vēl trakāk. Jautājumus parasti ritina tā: klausās, kamēr ļauj deklarētā tolerance, un, kad galva sāk sāpēt pavisam neciešami, saka apmēram "paga, paga, bet kā bija agrāk? Nu re, tā arī atstāsim".

Eiropieši domā, ka tā pielikuši punktu. Protams, ja tā nostādīt sarunu, vienosies. Bet tikai līdz nākamajam papīram, līdz nākamajām durvīm. Tātad tas ir tikai punkts veselā daudzpunktu virknē. Kustība ir, tikai atgādina skrējienu atmuguriski.

Seši miljardi vēl aizvien vāļājas uz ceļa. Agrāk teica, ka tas atpirksies. Tagad piebilst, ka tas būs dzelzceļš. Drīz sāks apgalvot, ka tas būs, pavisam noteikti. Bet vēl pēc kāda laika sauks, ka tam noteikti jābūt. Kādreiz.

76
Pēc temata
Eiropas Komisija trīskārt samazinājusi Rail Baltica finansējumu
Igaunija finansēs savu dzelzceļu uz Rail Baltica rēķina
Visas Baltijas valstis apstiprinājušas Rail Baltica trasi un plānojumu
Protestējot pret Rail Baltica, zemnieki gatavi gulties uz sliedēm
Laulibas gredzeni

Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita

22
(atjaunots 14:07 12.07.2020)
Latvija un Lietuva savā starpā dala pirmo vietu. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Latvija kopā ar Lietuvu kļuva par Eiropas Savienības līderēm pēc šķirto laulību skaita 2018. gadā, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz statistiskās aģentūras Eurostat datiem.

Latvija un Lietuva kopā ieņēma pirmo vietu šajā sarakstā. Abās valstīs aprēķinātie rādītāji sastāda 3,1 šķiršanos uz tūkstoti cilvēku. Tālāk seko Dānija (2,6) un Zviedrija (2,5). Ceturtajā vietā izrādījās Igaunija un Somija ar 2,4 šķiršanām uz tūkstoti iedzīvotāju abās valstīs.

​Zemākie šķiršanās rādītāji bijuši konstatēti Maltā (0,7 šķiršanās uz tūkstoti cilvēku), Īrijā (0,7, saskaņā ar 2017. gada datiem), kā arī Slovēnijā (1,1), Bulgārijā, Horvātijā un Itālijā (visās trijās 1,5).

Pēdējo desmitgadu laikā arvien vairāk un vairāk cilvēku ES pieņem lēmumu šķirties, atzīmē Eurostat. Tā, 2017. gadā ES bija divas šķiršanās uz 1000 cilvēku, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz kopējo šķiršanās koeficientu (0,8), kurš tika reģistrēts 1965. gadā.

22
Pēc temata
Saeimā nonākusi iniciatīva par viendzimuma laulību reģistrāciju Latvijā
Vēlaties uzzināt, kur Latvijā var bez maksas piereģistrēt laulību
Referendums par viendzimuma pāru statusu: cik Latvijas iedzīvotāju atbalsta šo ideju
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

18
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

18
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Špicbergenā

Špicbergenā darbu sācis pirmais Krievijas poligons sasaluma pētīšanai

0
(atjaunots 13:58 14.07.2020)
Poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss.

RĪGA, 14. jūlijs - Sputnik. Špicbergenā sācis darbu pirmais poligons ilggadējā sasaluma pātīšanai, kā arī Arktikas apgūšanai pielietojamo tehnoloģiju izmēģinājumiem, portālam RIA Novosti pastāstīja Krievijas Hidrometeoroloģijas centra vadītājs Igors Šumakovs.

"2016. gadā Krievijas Hidrometeoroloģijas centra Arktikas un Antarktikas zinātniski pētnieciskā institūta zinātnieki sāka darbu un patlaban noslēgta sasaluma poligona izveide Barencburga ciema apkaimē – pirmais Krievijas sasaluma poligons augsta platuma grādu Arktikā," atklāja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka poligonā iekārtoti termometriskie urbumi, sezonas kušanas slāņa monitoringa laukums, urbumi zemgultnes atkuseņu monitoringam un meteoroloģiskais komplekss. Fjorda dibenā uzstādīta 150 metrus gara strēle ar temperatūras un pretestības detektoriem sezonālā jūras sasaluma izveides monitoringam. Zinātnieki izstrādājuši arī ģeofizisko metožu kompleksu tādu interesantu sasaluma parādību, kā hidrolakolīta pētīšanai.

"Pirmie ir kūkumošanās ciļņi, kas Špicbergenā sasniedz 40 metru augstumu ar ledus serdeni, kas pieaugot spēj pacelt un iznest līdz virsmai klinšu iežus. Šī parādība ir ne tikai interesanta, tā ir arī svarīga ar sasaluma degradāciju saistīto risku novērtēšanai, atceroties, ka Jamalas krātera fenomens ir saistīts ar tieši tāda ciļņa sprādzienu," atzīmēja Šumakovs.

Viņš precizēja, ka sasaluma poligons Špicbergenā tiks izmantots kriolitozonas (sasalušās grunts zonas) apguves tehnoloģiju pilnveidošanai. Tās būs nepieciešamas arī Krievijas teritorijā.

0
Pēc temata
Špicbergenā iet bojā ziemeļbrieži
Draudi Arktikā: kur Latvija meklē ienaidniekus, ASV, Krievija un Āzija meklē resursus
Zinātnieki: klimata pārmaiņas var novest pie pasaules kara