Rail Baltica logo

Atlicis tikai vienoties: ES gatava piešķirt Baltijai miljardu Rail Baltica vajadzībām

37
(atjaunots 09:41 04.03.2018)
Tuvākajos gados projekts Rail Baltica varētu saņemt no ES līdzekļus līdz viena miljarda eiro apmērā, ja Baltijas valstis vienosies par tā īstenošanu.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail valdes priekšsēdētāja Baiba Rubese ir pārliecināta: ja Latvijai, Lietuvai un Igaunijai izdosies vienoties par dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica projekta īstenošanu, ļoti iespējams, ka tuvākajos gados projekts saņems no Eiropas Savienības 0,8-1 miljardu eiro, vēsta Grani.lv.

Baltijas valstīm steidzami jāvienojas par projekta realizācijas vienotu modeli, lai saņemtu ES palīdzību līdz 2020. gadam, paziņoja Rubese piektdien, 2. martā Saeimas Eiropas lietu komisijas sēdē.

Rubese pastāstīja, ka ar galvenās ar projekta modeli saistītās domstarpības veidojas, ņemot vērā to, ka vēl joprojām nav zināms, kā dalīt atbildību par tā īstenošanu: tās var būt trīs atsevišķas struktūras Baltijas valstīs, bet RB Rail paliks tikai "papīru noformēšanai", vai par projektu atbildīga būs kopējā struktūra.

Jāpiebilst, ka, pēc Igaunijas un Lietuvas domām, projekts Rail Baltica vairāk orientēts uz Latvijas interesēm, jo to vada latviete Rubese. Iepriekš Igaunijas un Lietuvas pārstāvji pat balsoja par viņas atstādināšanu.

Taču Rubese apgalvo, ka viens no svarīgākajiem projekta uzdevumiem šajā posmā ir trases tehniskā sagatavošana: dokuments aizņem 800 lappuses, un to patlaban izskata trīs valstu Satiksmes ministrijas. Turklāt jāizstrādā projekta biznesa plāns un jāizlemj, kā tiks praktiski īstenota, piemēram, vilcienu satiksme, kurā jāpiedalās arī Polijai un Somijai.

Rubese atzīmēja, ka maģistrāles projekts cita starpā tiek izskatīts arī aizsardzības vajadzībām.

Iepriekš vēstīts, ka dzelzceļa maģistrāles teritoriālais plāns apstiprinās visās Baltijas valstīs un tagad jāizstrādā Rail Baltica infrastruktūras tehniskais risinājums un detalizēts būvprojekts.

37
Pēc temata
Visas Baltijas valstis apstiprinājušas Rail Baltica trasi un plānojumu
Jautājums nav saistīts ar politiku: Igaunija un Lietuva nevēlas apspriest RB Rail
Latvija, Lietuva un Igaunija sastrīdējās Rail Baltica nosaukuma dēļ
ES negarantē Rail Baltica finansējumu iepriekšējā apjomā
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Jaunie cilvēki ar koferiem. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji pamet Rīgu, tomēr latviešu un krievu skaita proporcija nemainās

0
(atjaunots 09:58 06.07.2020)
Latvijas galvaspilsētas iedzīvotāju skaits 2019. gadā ir sarucis, taču rīdzinieku etniskais sastāvs nav būtiski mainījies.

RĪGA, 6. jūlijs — Sputnik. Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu norādīts, ka, saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, gada sākumā Rīgā dzīvoja 693 tūkstoši cilvēku – 33,3% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita, vēsta Mixnews.lv.

No 2013. līdz 2017. gadam Rīgas iedzīvotāju skaits pastāvīgi samazinājies. Pēc tam līdz 2019. gadam tika fiksēts pilsētas iedzīvotāju skaita pieaugums. No 2019. gada rīdzinieku skaits atkal sācis sarukt.

Salīdzinājumā ar 2018. gada sākumu darbspējīgo rīdzinieku skaits samazinājies par 6200 cilvēkiem – līdz 388 700 cilvēkiem.

© Sputnik / Алексей Мальгавко

Pie tam etniskā sastāva ziņā stāvoklis ir visai stabils. Latviešu un krievu proporcija Rīgā ir 47,1% un 36,4% atbilstoši.

Iepriekš vēstīts, ka Latvijā parādījusies jauna tendence: nekustamo īpašumu iegāde Rīgas apkaimē.

Iedzīvotāji pērk īpašumus ārpus pilsētas ne tikai atpūtai, bet arī darbam. Tāpēc viņi izvēlas mājas ar vienu vai divām dzīvojamām telpām, ko iekārto darba vajadzībām.

Pie tam noteicošais faktors ir jaudīgs un ātrs interneta pieslēgums.

Iepriekš Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis pastāstīja, ka iedzīvotāji, kuri jau pirms Covid-19 radītās krīzes bija iecerējuši pašu mājas būvi, ieceri neatmeta un darīja visu iespējamo, lai pēc iespējas ātrāk pabeigtu iecerēto.

Pie tam jāatzīmē, ka Rīgas domes pārskatā par 2019. gadu atzīmēts, ka alga Rīgā bija par 12,1% augstāka nekā citās Latvijas pilsētās.

0
Tagi:
emigrācija, Rīgas dome, Rīga, Latvija
Pēc temata
Mājokļa cenas Latvijā var pazemināties par 10%, ja krīze nebeigsies rudenī
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Trīs mēnešu laikā Latvijā darbu zaudējuši 20 tūkstoši cilvēku
Aizbraucis katrs piektais: kā Latvija zaudējusi cilvēkus kopš iestāšanās ES