SDG

Bijušais vēstnieks: Lietuva apmānījusi Latviju sakarā ar SDG termināli

106
(atjaunots 17:07 20.02.2018)
Baltijas valstu reģionālajam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim bija jābūt uzbūvētam Latvijā, nevis Lietuvā, taču Viļņa apmānīja Rīgu, uzrakstīja bijušais lietuviešu diplomāts Antans Vaļonis savā grāmatā.

RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Baltijas valstu reģionālajam sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālim bija jābūt uzbūvētam Pierīgā, Lietuva solīja Latvijai izcīnīt ES finansējumu šim projektam, taču savu solījumu neizpildīja un uz ilgiem laikiem pasliktināja attiecības ar kaimiņiem,  uzrakstīja bijušais Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vaļonis, grāmatas citātus publicēja obzor.lt.

Kā raksta bijušais Lietuvas diplomāts, Latvijas premjerministra Vlada Dombrovska vizītes laikā Lietuvā 2009. gadā "izdevies vienoties par to, ka elektroenerģētikas savienojums uz Zviedriju ies no Klaipēdas, savukārt mēs atbildes kārtā palīdzēsim latviešiem saņemt no ES apmēram 45 miljonus eiro viņu valsts rietumdaļas elektrotīklu nostiprināšanai un kopā par Briseles naudu mēs būvēsim reģionālo SDG termināli Pierīgā".

Savienojums no Zviedrijas uz Lietuvu tika uzbūvēts, taču solījums latviešiem izveidot reģionālo SDG termināli Pierīgā netika izpildīts. Tā vietā Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli, "kura jauda ievērojami pārsniedz Latvijas nepieciešamību, un otrs (termināls — red.) Baltijas reģionam nav vajadzīgs". Lietuvas Ministru Kabinets apgalvoja, ka Klaipēdas termināli bija jābūvē steidzami, lai likvidētu Krievijas Gazprom monopolu, savukārt pārrunas ar latviešiem ievērojami paildzinātu šo projektu.

"Attiecības ar kaimiņiem mēs sabojājām uz ilgu laiku," raksta Vaļonis. Pēc viņa domām, nākotnē termināls vienalga kļūs par reģionālo un atmaksāsies, "taču ir jāsagaida, lai latvieši aizmirstu, ko mēs viņiem solījām un kā mēs viņus apmānījām".

Vaļonis bija Lietuvas vēstnieks Latvijā no 2008. līdz 2011. gadam. No 2000. līdz 2006. gadam viņš bija Lietuvas ĀM vadītājs.

Atgādināsim, ka reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecības ideju, taču valstis nespēja vienoties, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli. Par valsts kontrolēto gāzes glabāšanas kuģa īri uzņēmums Klaipedos nafta maksā ik gadu apmēram 60 miljonus eiro. Lai iegūtu iespēju pretendēt uz ES finanšu atbalstu gāzes glabāšanas kuģa izpirkšanai no Norvēģijas uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt Klaipēdas termināla Independence atzīšanu par reģionālo termināli. Taču vienoties šajā jautājumā ar divām pārējām Baltijas valstīm neizdevās.

Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijas noslēgt vienošanos, kurš ietver objektus visās trijās Baltijas valstīs — peldošais SDG termināls, topošais igauņu termināls sašķidrinātās gāzes pārkraušanai un Inčukalna gāzes krātuve — un kopīgiem spēkiem cīnīties par Eiropas Savienības finansējumu.

Taču 2017. gada vasaras beigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildus datus par vienošanos, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa vilcināšanu. Lietuvas premjera padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis pēc šī gadījuma paziņoja, ka Lietuva centīsies vienoties tikai ar Igauniju par kopējā SDG tirgus vienošanos. Taču Igaunijas premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai noīrētais peldošais termināls ir "ātrs risinājums", kurš tika pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eirokomisijas pasūtīto pētījumu, par vislabāko atrašanās vietu reģionālajam SDG terminālim ir Somijas līča piekraste. Somija atteicās no tā celtniecības, tādēļ alternatīva paliek tikai Igaunijas Mūga vai Paldiski.

Beigu beigās nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru.    

106
Pēc temata
SDG termināls Klaipēdā nepieņem darbā lietuviešus
Baltijas valstu premjerministri tikās Latvijā, lai apspriestu gāzes jautājumus
Lietuva pirks gāzi ASV un glabās to Latvijā
DUS Rīgā, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

8
(atjaunots 11:07 27.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā un Viļņā nav mainījušās, savukārt Tallinā degvielas cenas pieauga.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā, Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, vislētākā – Viļņā, raksta Press.lv.

Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja piektdien attiecīgi 1,129 un 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns un dīzeļdegviela arī saglabāja iepriekšēju cenu līmei – attiecīgi 1,096 un 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena palielinājusies par 3,4% – līdz 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena paaugstinājusies par 2,2% – līdz 0,949 eiro litrā.

Autogāzes cenas Rīgā un Viļņā šonedēļ nav mainījušās – Rīgā litrs autogāzes maksāja -,535 eiro, Viļņā – 0,503 eiro. Tallinā autogāze kļuva lētāka par 0,7% un sastādīja 0,57 eiro litrā.

8
Tagi:
Baltija, cenas, degviela
Pēc temata
Mainās ik mēnesi: eksperts pastāstīja par degvielas cenu dinamiku Latvijā
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

13
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

13
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus