RĪGA, 20. februāris — Sputnik. Baltijas valstu reģionālajam sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) terminālim bija jābūt uzbūvētam Pierīgā, Lietuva solīja Latvijai izcīnīt ES finansējumu šim projektam, taču savu solījumu neizpildīja un uz ilgiem laikiem pasliktināja attiecības ar kaimiņiem, uzrakstīja bijušais Lietuvas vēstnieks Latvijā Antans Vaļonis, grāmatas citātus publicēja obzor.lt.
Kā raksta bijušais Lietuvas diplomāts, Latvijas premjerministra Vlada Dombrovska vizītes laikā Lietuvā 2009. gadā "izdevies vienoties par to, ka elektroenerģētikas savienojums uz Zviedriju ies no Klaipēdas, savukārt mēs atbildes kārtā palīdzēsim latviešiem saņemt no ES apmēram 45 miljonus eiro viņu valsts rietumdaļas elektrotīklu nostiprināšanai un kopā par Briseles naudu mēs būvēsim reģionālo SDG termināli Pierīgā".
Savienojums no Zviedrijas uz Lietuvu tika uzbūvēts, taču solījums latviešiem izveidot reģionālo SDG termināli Pierīgā netika izpildīts. Tā vietā Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli, "kura jauda ievērojami pārsniedz Latvijas nepieciešamību, un otrs (termināls — red.) Baltijas reģionam nav vajadzīgs". Lietuvas Ministru Kabinets apgalvoja, ka Klaipēdas termināli bija jābūvē steidzami, lai likvidētu Krievijas Gazprom monopolu, savukārt pārrunas ar latviešiem ievērojami paildzinātu šo projektu.
"Attiecības ar kaimiņiem mēs sabojājām uz ilgu laiku," raksta Vaļonis. Pēc viņa domām, nākotnē termināls vienalga kļūs par reģionālo un atmaksāsies, "taču ir jāsagaida, lai latvieši aizmirstu, ko mēs viņiem solījām un kā mēs viņus apmānījām".
Vaļonis bija Lietuvas vēstnieks Latvijā no 2008. līdz 2011. gadam. No 2000. līdz 2006. gadam viņš bija Lietuvas ĀM vadītājs.
Atgādināsim, ka reģionālās gāzes infrastruktūras apspriešana sākās jau 2006. gadā, kad Baltijas valstis vienojās izvērtēt reģionālā SDG termināla celtniecības ideju, taču valstis nespēja vienoties, un Lietuva uzbūvēja Klaipēdā savu termināli. Par valsts kontrolēto gāzes glabāšanas kuģa īri uzņēmums Klaipedos nafta maksā ik gadu apmēram 60 miljonus eiro. Lai iegūtu iespēju pretendēt uz ES finanšu atbalstu gāzes glabāšanas kuģa izpirkšanai no Norvēģijas uzņēmuma Hoegh LNG, Lietuva centās panākt Klaipēdas termināla Independence atzīšanu par reģionālo termināli. Taču vienoties šajā jautājumā ar divām pārējām Baltijas valstīm neizdevās.
Pēc tam Lietuva piedāvāja Latvijai un Igaunijas noslēgt vienošanos, kurš ietver objektus visās trijās Baltijas valstīs — peldošais SDG termināls, topošais igauņu termināls sašķidrinātās gāzes pārkraušanai un Inčukalna gāzes krātuve — un kopīgiem spēkiem cīnīties par Eiropas Savienības finansējumu.
Taču 2017. gada vasaras beigās Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildus datus par vienošanos, ko Lietuvā izvērtēja kā negatīvu reakciju un procesa vilcināšanu. Lietuvas premjera padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis pēc šī gadījuma paziņoja, ka Lietuva centīsies vienoties tikai ar Igauniju par kopējā SDG tirgus vienošanos. Taču Igaunijas premjers Jiri Ratass jau jūnijā paziņoja, ka Lietuvas Klaipēdas ostai noīrētais peldošais termināls ir "ātrs risinājums", kurš tika pieņemts gāzes piegāžu diversifikācijai, un atgādināja, ka, saskaņā ar Eirokomisijas pasūtīto pētījumu, par vislabāko atrašanās vietu reģionālajam SDG terminālim ir Somijas līča piekraste. Somija atteicās no tā celtniecības, tādēļ alternatīva paliek tikai Igaunijas Mūga vai Paldiski.
Beigu beigās nedz Latvija, nedz Lietuva, nedz Igaunija nesaņēma naudu no Eiropas Savienības projektiem, kas saistīti ar SDG infrastruktūru.
