EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins

Mamikins: minoritāšu lomas nostiprināšanās apliecina, ka aug ticība Eiropai

31
(atjaunots 14:22 08.02.2018)
Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma pastāstīja, kā ES galvenā likumdevēja oficiālajā dokumentā nomainījušās nostādnes. Kļūdu izdevies izlabot pēdējā mirklī.

RĪGA, 8. februāris — Sputnik. Eiropas Parlaments ar balsu vairākumu apstiprināja rezolūciju par mazākumtautību tiesību aizsardzību un atteikšanos no diskriminācijas Eiropas Savienības dalībvalstīs. Par to savā lapā Facebook pastāstīja EP deputāts no Latvijas Andrejs Mamikins.

"Ziņojumā īpaši uzsvērts, ka mazākumtautības Eiropā saskaras ar augošām grūtībām. Ņemot par piemēru Latviju, varu personīgi apliecināt, ka no gada gadā reproducējas sabiedriskā nevienlīdzība, un īpaši tas skar izglītības sistēmu un valodas politiku.

Mazākumtautību lomas pastiprināšanās nozīmē, ka aug sabiedriskā uzticība vietējām un nacionālajām varasiestādēm, tātad pastiprinās ticība Eiropai. Taču Eiropas Savienībai pietrūkst mērķtiecības, lai kļūtu par patiesu mazākumtautību aizstāvi. Tas ir labi redzams, vērojot, kā Eiropas Parlamentā tikušas apslāpētas daudzas iniciatīvas mazākumtautību labā," – raksta Mamikins.

Tāpat gandrīz tika apslāpēta Latvijas un Igaunijas pārstāvju iesniegtā iniciatīva – kā paziņoja Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas Jana Toma, īsi pirms balsojuma dokumentā tika izdarīti grozījumi, kuri kardināli mainīja tajā iekļauto nolikumu jēgu:

"Plenārsesijai sagatavotajā ziņojuma tekstā termins "non-citizens" tika aizvietots ar "non EU-citizens" (nepilsoņu vietā – ne ES valstu pilsoņi). Tas, kā jūs noprotat, nebūt nav viens un tas pats. Visi nepilsoņi ir ne-ES pilsoņi, taču nebūt ne visi ne-ES pilsoņi ir nepilsoņi."

EP deputāts uzsvēra, ka "no veselā saprāta esam saskārušies ar elementāru viltojumu, kad parlamenta balsojumam netiek iesniegts komitejā iepriekš apstiprinātais teksts". Tikai īsi pirms balsojuma izdevās konstatēt viltojumu un nomainīt tekstu pret sākotnējo versiju. Toma piebilda: "Acīmredzot, tas ļoti sabojāja noskaņojumu maniem kolēģiem (EP deputātiem no Igaunijas – red.), kuri cīņā pret nepilsoņiem saskata savas dzīves jēgu."

Toma atzīmēja, ka EP deputāte Kaija Kallasa balsojusi pret rezolūciju, un pauda pārliecību, ka tāpat nobalsojis arī viņas "nāvīgais kolēģis", Igaunijas bijušais ārlietu ministrs Urmass Paēts.

Iepriekš Urmass Paēts kopā ar EP deputātu no Latvijas Arti Pabriku mēģinājuši pretoties petīcijas izskatīšanai, taču nesekmīgi.

2016. gada aprīlī Toma, Mamikins un EP deputāte no Latvijas Tatjana Ždanoka sagatavoja petīciju, lai piesaistītu EP uzmanību pretrunām jautājumā par vēlēšanu tiesībām Latvijā un Igaunijā. 2016. gada jūnijā tā tika iesniegta Eiropas Parlamentā.

31
Pēc temata
Eirodeputāte: sankciju nodarītie zaudējumi uztrauc visus, izņemot Eiropas ierēdņus
Jana Toma nodēvējusi Igaunijas ārlietu ministru par muļķi
Eirodeputāte nosūtījusi Mogerīni pieprasījumu par Šengenas vīzām Krimas iedzīvotājiem
PACE rekomendēja samazināt nepilsoņu skaitu Igaunijā
EP deputāte: Eiropa vairs nevar ignorēt nepilsoņu problēmu
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

33
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

33
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Urmass Reinsalu

Tankiem arī vajadzīgs ceļš: Baltija pandēmijas laikā uztraucas ne tikai par tūristiem

27
(atjaunots 17:06 03.06.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs pastāstīja, kad tiks atvērtas robežas, vai ir vērts jau tagad rezervēt ceļojumus, kā arī pauda bažas par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām krīzes laikā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Virkne valstu jau sākušas pavērt robežas un atjauno aviosatiksmi, tomēr nav garantijas, ka reisi, uz ko patlaban pieejamas biļetes par pievilcīgām cenām, notiks, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu interlvijā avīzei Maaleht. Tāpat viņš norādīja, ka Krievija, domājams, vēl ilgi būs slēgta.

"Mēs iesakām pagaidām atteikties no braucieniem uz ārzemēm. Koronavīrusa izplatības risks būs augstāks, ja cilvēki sāks ceļot," teica Reinsalu.  

Viņš atklāja, ka pašlaik ES apspriež ārzemnieku uzņemšanas kārtību, piemēram, vairākas Eiropas valstis izskata iespējas ieviest izziņas par veselības stāvokli, ar ko nebūs jāpaliek karantīnā pēc robežas šķērsošanas.

Dienvidvalstis, kam tūrisms ir svarīgs ekonomikas elements, vēlas atvērt robežas pēc iespējas ātrāk. Dažas valstis iesaka visiem ES locekļiem rīkoties vienādi, izstrādājot vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tāds lēmums Briseles līmenī vēl nav pieņemts.

Reinsalu uzskata, ka Baltijas valstis racionāli risina jautājumu par robežu atvēršanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju reģionā.

"Mūsu reģionā situācija ar koronavīrusu ir atšķirīga. No vienas puses – Krievija un Baltkrievija, no otras –Zviedrija, kur situācija ar vīrusa izplatību atšķiras no mūsējās. Domājams, Krievija būs slēgta vēl ilgu laiku," teica ministrs.

Taujāts par tūrisma braucieniem rudenī, Reinsalu pauda šaubas par to, vai visi pašlaik pārdotie ceļojumi, piemēram, uz Turciju vai ASV patiešām notiks.

"Atklāti sakot, tas ir risks gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri pērk ceļojumus. (..) ASV robežas patlaban ES pilsoņiem ir slēgtas. Turcijā ir spēkā divu nedēļu karantīna pēc ierašanās. Kaut kādas valstis var ieviest papildu ierobežojumus, par kuriem mums patlaban nekas nav zināms," atzīmēja politiķis.

Reinsalu piebilda: lai arī patlaban pieejamas aviobiļetes par labām cenām, tas nebūt nenozīmē, ka reisi notiks, tāpēc iesaka nesteigties ar ārvalstu braucieniem.

Bet tanki?

Intervijā ministrs pastāstīja arī par to, kā veidojās notikumi, kad valstis viena pēc otras sāka slēgt robežas. Reinsalu norādīja kādu daiļrunīgu faktu: Baltijas valstis tolaik raizējās ne tikai par citās valstīs iestrēgušajiem saviem valstspiederīgajiem, bet arī par krīzes militāro aspektu. Piemēram, pārrunās ar Eiropas valstu līderiem par Baltijas valstu iedzīvotāju atgriešanos caur Poliju, Reinsalu vērsies pie NATO Padomes – raizējies par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām.

"Atsaucot atmiņā šo situāciju, jāpiebilst, ka pārrunu bija daudz. Vācijas prezidents zvanīja Polijas prezidentam, ārlietu ministri pastāvīgi sazinājās, Jiri Ratass zvanīja Polijas premjerministram. Es lūdzu palīdzību pat NATO Padomē, jo tā ir arī viņu problēma – ja transporta haoss stiepjas līdz Berlīnei, pat tanki netiks cauri, ja pēkšņi radīsies tāda iespēja," pastāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

27
Tagi:
Urmass Reinsalu, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Polijā vērtē, kā pandēmija ietekmējusi ASV potenciālu "savaldīt" Krieviju
NATO pārskatīja visu militāro mācību programmu koronavīrusa dēļ
Kauņas panorāma, foto no arhīva

Eurolines atjaunos pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm

0
(atjaunots 12:00 05.06.2020)
Starptautiskā pasažieru pārvadātāja Eurolines autobusi tiks aizpildīti tikai uz pusi, turklāt pasažierus lūgs ceļot maskās.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. No šīsdienas autobusu pasažieru pārvadājumus no Rīgas uz Kauņu atsāks starptautiskais pasažieru pārvadātājs Eurolines, vēsta Tvnet.

No 15. jūnija plānots atsākt arī reisus uz Viļņu, Varšavu, Gdaņsku un Tallinu.

Eurolines vadītājs Edmunds Pavlovs pastāstīja, ka autobusu reisi tiks atsākti pakāpeniski.

Viņš atklāja, ka vispirms sāksies braucieni uz Lietuvu, no jūnija vidus atjaunosies reisi uz Tallinu, Varšavu, Gdaņsku. Pavlovs uzsvēra, ka uzņēmums novēros un novērtēs situāciju, jo tagad katra nedēļa atšķiras no iepriekšējās.

Uzņēmuma vadītājs piebilda, ka cilvēki vēlas ceļot un šī vajadzība nekur nav pazudusi.

Eurolines uzsvēra, ka, atsākot braucienus, liela uzmanība tiks veltīta drošībai – autobusi tiks dezinficēti un vēdināti pirms un pēc katra brauciena.

Pasažieriem autobusos būs pieejami dezinficējošie līdzekļi. Biļetes tiks pārdotas tikai uz katru otro vietu, tātad tiks garantēts drošs attālums starp pasažieriem. Viņu ķermeņa temperatūra tiks mērīta ar bezkontakta termometriem, bet autobusa vadītāji strādās maskās. Eurolines aicina pasažierus izmantot maksas brauciena laikā.

Iepriekš pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm atjaunoja kompānijas Ecolines un Lux Express. Tiek atjaunota arī aviosatiksme starp Baltijas valstīm.

0
Tagi:
Baltija, pasažieru pārvadājumi, sabiedriskais transports
Pēc temata
"Lux Express" autobusi atkal savienos Rīgu un Tallinu
Polija atver robežas: atļauti tranzītbraucieni