NATO snaiperi peldas pie Krievijas robežas

CC BY 2.0 / The U.S. Army / Amerikāņu karavīri mācībās. Foto no arhīva
Amerikāņu karavīri mācībās. Foto no arhīva - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Saskaņā ar seno krievu tradīciju peldēties Tā Kunga Kristīšanas svētkos, ledainā āliņģī izpeldējušies arī NATO karavīri.

RĪGA, 28. janvāris — Sputnik. Igaunijā dislocētie NATO taktiskās grupas karavīri cenšas pilnveidoties smagajā darbā — mītiskās "Krievijas agresijas" apturēšanā. Acīmredzot vectētiņu stāsti par šausmīgo krievu zima un baismīgo moroz, kuri reiz neļāva ieņemt Maskavu, ir ietekmējuši NATO lēmumu par to, kādos apstākļos tiks organizētas kopīgas militārās mācības, vēsta Sputnik Igaunija.

Igaunijas Aizsardzības spēku preses dienests ziņo, ka laikā no 17. līdz 26. janvārim Austrumviru apriņķī pie Krievijas robežas aptuveni trīs desmiti ārvalstu un igauņu snaiperu trenējušies ziemas apstākļos. Mācībās apgūtas izdzīvošanas iemaņas ziemas apstākļos, slēptas pozīcijas iekārtošana un maskēšanās.

Saskaņā ar seno krievu tradīciju peldēties Tā Kunga Kristīšanas svētkos, ledainā āliņģī izpeldējušies arī NATO karavīri.

 Aizsardzības spēku Snaiperu skolas komandieris feldfēbelis Mikhels Pālo pastāstīja, ka labam snaiperim jāprot izpildīt uzdevums pat sarežģītākajos apstākļos, tāpēc ir ļoti svarīgi pielāgoties apvidum un apstākļiem.

"Ziemā snaiperim darba laikā jāņem vērā dažāda ārējā ietekme un visai ierobežotie līdzekļi, tāpēc šādas mācības ir nepieciešamas," — paskaidroja Igaunijas Aizsardzības spēku Snaiperu skolas komandieris.

Snaiperu skola ir Igaunijas Aizsardzības spēku 1. kājnieku brigādes apakšvienība. Tās pamatuzdevums — snaiperu un strēlnieku apmācība. Tāpat virsnieki skolā mācās pareizi izmantot viņiem pakļautajās vienībās esošos snaiperus un rīkoties ar snaiperu ieročiem.

Pretgaisa aizsardzības sistēmas komandpunkts - Sputnik Latvija
Viedoklis
Kodolkara scenārijs. ASV izdomāts, kā ievilkt konfliktā Krieviju

Ziemeļatlantijas alianses taktiskā grupa dislocēta Igaunijā kopš 2017. gada aprīļa. To veido vairāku NATO dalībvalstu bruņoto spēku vienības.

Lēmums dislocēt NATO spēkus Baltijas valstīs un Polijā tika apstiprināts alianses samitā 2016. gada vasarā, aizbildinoties ar ieganstu par to, ka no Krievijas puses draudot uzbrukums.

Krievijas valdība jau vairākkārt uzsvērusi, ka neplāno uzbrukumu nevienai NATO valstij. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka NATO ir teicami informēta par to, ka Maskava nav iecerējusi uzbrukumu, taču izmanto šo ieganstu, lai dislocētu lielu skaitu spēku un tehnikas pie Krievijas robežām.

Ziņu lente
0