Televīzijas tilts NATO Eiropā

NATO bāzes Baltijas valstīs var saasināt situāciju līdz pēdējam

110
(atjaunots 11:19 24.01.2018)
Sputnik organizētās diskusijas dalībnieki vispusīgi apsprieda militāri politisko situāciju, kas izveidojusies līdz ar NATO bāzu dislokāciju pie Krievijas robežām. Secinājumi ir skumji, steigšus jāmeklē vienošanās.

NATO militāro bāzu izveide un paplašināšana pie Krievijas robežām un KF atbildes pasākumi paaugstina konflikta risku ar neprognozējamām, taču neizbēgami traģiskām sekām, vēsta Sputnik Igaunija komentētājs Aleksejs Toms. Spriedzi iespējams samazināt tikai ar savstarpējiem diplomātiskajiem soļiem. Pie tāda secinājuma nonāca Sputnik televīzijas tilta dalībnieki, kas 18. janvārī sasaistīja portāla studijas Maskavā, Tallinā, Biškekā, Kišiņevā, Tbilisi un Minskā.

Diskusiju sāka tās dalībnieks no Maskavas, militārais eksperts, pirmā ranga kapteinis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja, ka Savienotās Valstis piešķir savu militāro iespēju paplašināšanai Eiropā 4,7 miljardus dolāru. NATO avangarda pozīcijas Baltijas valstīs, kuru attīstībai plānots veltīt aptuveni 200 miljonus dolāru, pēc Hroļenko domām, veidojas, tā teikt, perspektīvai.

Situācijas attīstība dod iemeslu domāt, ka ASV un NATO iecerējušas veidot pamatu pārejai no politiskās konfrontācijas pie atklāta militārā konflikta, uzskata Hroļenko. No ģeogrāfijas un reljefa viedokļa, Baltijas valstu loģistikas iespējas, salīdzinājumā ar citiem Krievijas robežas rajoniem, ir ideāli piemērotas uzbrukumam Krievijai. Baltijas valstu tautām un valdībām ir jāapzinās, ka viņi sevi padara par mērķiem karadarbības gadījumā.

Pretinieks saprot tikai rupju spēku

Militāro zinātņu doktors, pirmā ranga kapteinis Konstantins Sivkovs diskusijā, šķiet, pārstāv apņēmīgi un nesamierināmi noskaņoto Krievijas sabiedrības daļu. Viņš ieteica sarunbiedriem neaizmirst NATO alianses būtību – naidīgo noskaņojumu pret Krieviju. Sivkovs uzskata, ka jebkuras samierinošas pārrunas ar aliansi ir praktiski bezjēdzīgas – to iespējams piespiest uzklausīt Maskavu un ņemt vērā tās viedokli tikai no spēka pozīcijas. Pēc Sivkova domām, Baltijas valstu lēmums atļaut aliansei dislocēt bruņojumu savā teritorijā ir muļķīgs un bīstams.

"Nav iespējams apturēt rietumu civilizācijas gatavošanos karam ar slāvu pasauli," – uzsvēra Sivkovs.

Pēc viņa domām, uzbrukumu novērst var tikai Krievijas un Baltkrievijas iekšpolitiskā stabilitāte, kodolspēku paritāte un stratēģiskās partnerattiecības ar Ķīnu. "Rietumi bija, ir un būs galvenais mūsu telpas, mūsu – slāvu tautu – galvenais un ļaunākais ienaidnieks," – paziņoja Sivkovs. Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstīm, kas ļauj NATO savā zemē gatavoties uzbrukumam Krievijai, ir jāsaprot, ka viņi savas teritorijas pārvērš par potenciālo kodolkara cīņas lauku.

Jebkurš militārs konflikts pārvērtīsies par kodolkaru

Baltijas valstu iedzīvotājiem un politiķiem vajadzētu pilnā mērā apzināties vienkāršu faktu: jebkura Krievijas un NATO militāra sadursme neizbēgami novedīs pie kodolkonflikta, norādīja militārās izlūkošanas atvaļinātais ģenerālleitnants Villems Roda. Šiem draudiem, ko daudzkārt pastiprina NATO bāzes tiešā Krievijas robežu tuvumā, vajadzētu stimulēt alianses un Maskavas centienus noregulēt pretrunas un veidot dialogu. Nekādas vienošanās un solījumi neatturēs ģenerāļus no kodoluzbrukuma militārā konflikta izšķirošajā brīdī.

Moldovas bijušais aizsardzības ministrs, bijušais valsts pārstāvis NATO, brigādes ģenerālis Viktors Gaičuks ir pārliecināts, ka no spriedzes attiecībās un, protams, konflikta, patiešām iespējams izvairīties, pateicoties pušu diplomātiskajiem centieniem. Pēc viņa domām, neitrālas valsts statuss un labas attiecības gan ar Krieviju, gan NATO garantētu Moldovai drošību. Gaičuks norādīja, ka atbalsta savdabīgas "atsvešināšanās zonas" izveidi no neitrālām valstīm starp abām pusēm.

Diskusijas dalībniece – Igaunija – jau ir alianses dalībvalsts un piešķīrusi savu teritoriju NATO bāzēm, tāpēc runāt par bufera zonu ap Krieviju vairs nav vērts. Fakts, ka burtiski dažu simtu kilometru attālumā no Pēterburgas un Maskavas veidojas armijas bāzes, no kurām iespējams kodolraķešu uzbrukums svarīgākajām Krievijas pilsētām un stratēģiski svarīgām vietām valsts Eiropas daļā, uztrauca visus diskusijas dalībniekus.

Neviens nevēlas karu, visiem vajadzīgas drošības garantijas

Diskusijas dalībnieks no Gruzijas, politologs Hamlets Čipašvili atgādināja sarunbiedriem, ka, spriežot pēc vietējām sabiedriskās domas aptaujām, liela daļa viņa tautiešu vēl joprojām uzskata Krieviju par potenciālu apdraudējumu, bet valsts dalību NATO – par drošības garantiju. Pamazām situācija mainās uz labo pusi, taču Gruzijas vadība joprojām vēlas tuvoties NATO, izmantojot medijus alianses propagandai.

Baltkrievijas Liberāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Oļegs Gaidukevičs uzskata, ka Rietumi vēl joprojām ciena tikai spēku. Lai arī Baltkrievija vēlas ne tikai dzīvot mierā un saskaņā ar saviem kaimiņiem, bet arī piedalās, piemēram, konflikta noregulēšanā Ukrainā un lielu vērību velta savu bruņoto spēku pilnveidošanai. Pēc Gaidukeviča vārdiem, Minska patlaban uzskata, ka valsts drošības garantijas saistītas ar ekonomisko un militāro sadarbību ar Krieviju. Taču var pienākt brīdis, kad aizsardzība būs vajadzīga, teiksim Lietuvai, un Baltkrievija būs gatava palīdzēt saviem kaimiņiem.

110
Temats:
NATO austrumu flangā (86)
Pēc temata
Absurda līgums: kāpēc Krievija vairs neziņo NATO par saviem tankiem
Lielbritānija pēta Baltijas krievvalodīgo iedzīvotāju noskaņojumu
Liela daļa Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju neatbalsta valsts dalību NATO
Ģenētiskais kods nedod mieru: NATO meklē lielu ienaidnieku austrumos
Krievijas "Pancirj" pret droniem: NATO nav analogu