Televīzijas tilts NATO Eiropā

NATO bāzes Baltijas valstīs var saasināt situāciju līdz pēdējam

168
(atjaunots 11:19 24.01.2018)
Sputnik organizētās diskusijas dalībnieki vispusīgi apsprieda militāri politisko situāciju, kas izveidojusies līdz ar NATO bāzu dislokāciju pie Krievijas robežām. Secinājumi ir skumji, steigšus jāmeklē vienošanās.

NATO militāro bāzu izveide un paplašināšana pie Krievijas robežām un KF atbildes pasākumi paaugstina konflikta risku ar neprognozējamām, taču neizbēgami traģiskām sekām, vēsta Sputnik Igaunija komentētājs Aleksejs Toms. Spriedzi iespējams samazināt tikai ar savstarpējiem diplomātiskajiem soļiem. Pie tāda secinājuma nonāca Sputnik televīzijas tilta dalībnieki, kas 18. janvārī sasaistīja portāla studijas Maskavā, Tallinā, Biškekā, Kišiņevā, Tbilisi un Minskā.

Diskusiju sāka tās dalībnieks no Maskavas, militārais eksperts, pirmā ranga kapteinis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja, ka Savienotās Valstis piešķir savu militāro iespēju paplašināšanai Eiropā 4,7 miljardus dolāru. NATO avangarda pozīcijas Baltijas valstīs, kuru attīstībai plānots veltīt aptuveni 200 miljonus dolāru, pēc Hroļenko domām, veidojas, tā teikt, perspektīvai.

Situācijas attīstība dod iemeslu domāt, ka ASV un NATO iecerējušas veidot pamatu pārejai no politiskās konfrontācijas pie atklāta militārā konflikta, uzskata Hroļenko. No ģeogrāfijas un reljefa viedokļa, Baltijas valstu loģistikas iespējas, salīdzinājumā ar citiem Krievijas robežas rajoniem, ir ideāli piemērotas uzbrukumam Krievijai. Baltijas valstu tautām un valdībām ir jāapzinās, ka viņi sevi padara par mērķiem karadarbības gadījumā.

Pretinieks saprot tikai rupju spēku

Militāro zinātņu doktors, pirmā ranga kapteinis Konstantins Sivkovs diskusijā, šķiet, pārstāv apņēmīgi un nesamierināmi noskaņoto Krievijas sabiedrības daļu. Viņš ieteica sarunbiedriem neaizmirst NATO alianses būtību – naidīgo noskaņojumu pret Krieviju. Sivkovs uzskata, ka jebkuras samierinošas pārrunas ar aliansi ir praktiski bezjēdzīgas – to iespējams piespiest uzklausīt Maskavu un ņemt vērā tās viedokli tikai no spēka pozīcijas. Pēc Sivkova domām, Baltijas valstu lēmums atļaut aliansei dislocēt bruņojumu savā teritorijā ir muļķīgs un bīstams.

"Nav iespējams apturēt rietumu civilizācijas gatavošanos karam ar slāvu pasauli," – uzsvēra Sivkovs.

Pēc viņa domām, uzbrukumu novērst var tikai Krievijas un Baltkrievijas iekšpolitiskā stabilitāte, kodolspēku paritāte un stratēģiskās partnerattiecības ar Ķīnu. "Rietumi bija, ir un būs galvenais mūsu telpas, mūsu – slāvu tautu – galvenais un ļaunākais ienaidnieks," – paziņoja Sivkovs. Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstīm, kas ļauj NATO savā zemē gatavoties uzbrukumam Krievijai, ir jāsaprot, ka viņi savas teritorijas pārvērš par potenciālo kodolkara cīņas lauku.

Jebkurš militārs konflikts pārvērtīsies par kodolkaru

Baltijas valstu iedzīvotājiem un politiķiem vajadzētu pilnā mērā apzināties vienkāršu faktu: jebkura Krievijas un NATO militāra sadursme neizbēgami novedīs pie kodolkonflikta, norādīja militārās izlūkošanas atvaļinātais ģenerālleitnants Villems Roda. Šiem draudiem, ko daudzkārt pastiprina NATO bāzes tiešā Krievijas robežu tuvumā, vajadzētu stimulēt alianses un Maskavas centienus noregulēt pretrunas un veidot dialogu. Nekādas vienošanās un solījumi neatturēs ģenerāļus no kodoluzbrukuma militārā konflikta izšķirošajā brīdī.

Moldovas bijušais aizsardzības ministrs, bijušais valsts pārstāvis NATO, brigādes ģenerālis Viktors Gaičuks ir pārliecināts, ka no spriedzes attiecībās un, protams, konflikta, patiešām iespējams izvairīties, pateicoties pušu diplomātiskajiem centieniem. Pēc viņa domām, neitrālas valsts statuss un labas attiecības gan ar Krieviju, gan NATO garantētu Moldovai drošību. Gaičuks norādīja, ka atbalsta savdabīgas "atsvešināšanās zonas" izveidi no neitrālām valstīm starp abām pusēm.

Diskusijas dalībniece – Igaunija – jau ir alianses dalībvalsts un piešķīrusi savu teritoriju NATO bāzēm, tāpēc runāt par bufera zonu ap Krieviju vairs nav vērts. Fakts, ka burtiski dažu simtu kilometru attālumā no Pēterburgas un Maskavas veidojas armijas bāzes, no kurām iespējams kodolraķešu uzbrukums svarīgākajām Krievijas pilsētām un stratēģiski svarīgām vietām valsts Eiropas daļā, uztrauca visus diskusijas dalībniekus.

Neviens nevēlas karu, visiem vajadzīgas drošības garantijas

Diskusijas dalībnieks no Gruzijas, politologs Hamlets Čipašvili atgādināja sarunbiedriem, ka, spriežot pēc vietējām sabiedriskās domas aptaujām, liela daļa viņa tautiešu vēl joprojām uzskata Krieviju par potenciālu apdraudējumu, bet valsts dalību NATO – par drošības garantiju. Pamazām situācija mainās uz labo pusi, taču Gruzijas vadība joprojām vēlas tuvoties NATO, izmantojot medijus alianses propagandai.

Baltkrievijas Liberāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Oļegs Gaidukevičs uzskata, ka Rietumi vēl joprojām ciena tikai spēku. Lai arī Baltkrievija vēlas ne tikai dzīvot mierā un saskaņā ar saviem kaimiņiem, bet arī piedalās, piemēram, konflikta noregulēšanā Ukrainā un lielu vērību velta savu bruņoto spēku pilnveidošanai. Pēc Gaidukeviča vārdiem, Minska patlaban uzskata, ka valsts drošības garantijas saistītas ar ekonomisko un militāro sadarbību ar Krieviju. Taču var pienākt brīdis, kad aizsardzība būs vajadzīga, teiksim Lietuvai, un Baltkrievija būs gatava palīdzēt saviem kaimiņiem.

168
Temats:
NATO austrumu flangā (203)
Pēc temata
Absurda līgums: kāpēc Krievija vairs neziņo NATO par saviem tankiem
Lielbritānija pēta Baltijas krievvalodīgo iedzīvotāju noskaņojumu
Liela daļa Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju neatbalsta valsts dalību NATO
Ģenētiskais kods nedod mieru: NATO meklē lielu ienaidnieku austrumos
Krievijas "Pancirj" pret droniem: NATO nav analogu
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

15
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

15
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

17
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

17
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Eiropas Parlaments

Mediji: pandēmijas laikā tika aplaupīti Eiropas Parlamenta biroji Briselē

0
(atjaunots 17:35 04.07.2020)
Pēc Vācijas deputāta sacītā, notikušais ir "liels skandāls", par kuru nezināma iemesla dēļ visi klusē.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Vismaz pussimts Eiropas Parlamenta deputātu, atgriežoties savos birojos Briselē pēc ilgstošās prombūtnes marta vidū ieviestās karantīnas dēļ, atklāja, ka kāds ir rakņājies viņu kabinetos un papīros, daudziem ir pazuduši datori, planšetes un citas vērtīgas lietas, vēsta RIA Novosti ar atsauci uz avīzi Politico.

Pēc deputāta no Vācijas Niko Semsrota sacītā, karantīnas laikā no viņa Briseles biroja ir iznesti divi klēpjdatori.

"Tas ir liels skandāls, un es nesaprotu, kādēļ visi par to klusē," paziņoja parlamentārietis, paužot sašutumu par EP drošības dienesta darbu.

"Mēs esam absolūti pārliecināti, ka zagļi mūsu prombūtnes laikā parakņājušies visās mūsu mantās, jo birojos ir liela nekārtība," piebilda viņš.

Politico raksta, ka EP preses dienesta pārstāvji apgalvo, ka ir informējuši parlamentāriešus par zādzību faktiem Briseles birojos jau aprīlī, ēkas iekšpusē un ārpusē tika pastiprināta apsardze, savukārt drošības dienests veic izmeklēšanu sadarbībā ar Beļģijas varasiestādēm.

Izdevums precizē, ka 2020. gadā Eiropas Parlaments plāno iztērēt savu biroju apsardzei vairāk nekā 23 miljonus eiro.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāti jau vairāk nekā 11,2 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 529 tūkstoši cilvēku ir miruši un vairāk nekā 6,3 miljoni izveseļojās.

0
Tagi:
Eiropas Parlaments