Televīzijas tilts NATO Eiropā

NATO bāzes Baltijas valstīs var saasināt situāciju līdz pēdējam

169
(atjaunots 11:19 24.01.2018)
Sputnik organizētās diskusijas dalībnieki vispusīgi apsprieda militāri politisko situāciju, kas izveidojusies līdz ar NATO bāzu dislokāciju pie Krievijas robežām. Secinājumi ir skumji, steigšus jāmeklē vienošanās.

NATO militāro bāzu izveide un paplašināšana pie Krievijas robežām un KF atbildes pasākumi paaugstina konflikta risku ar neprognozējamām, taču neizbēgami traģiskām sekām, vēsta Sputnik Igaunija komentētājs Aleksejs Toms. Spriedzi iespējams samazināt tikai ar savstarpējiem diplomātiskajiem soļiem. Pie tāda secinājuma nonāca Sputnik televīzijas tilta dalībnieki, kas 18. janvārī sasaistīja portāla studijas Maskavā, Tallinā, Biškekā, Kišiņevā, Tbilisi un Minskā.

Diskusiju sāka tās dalībnieks no Maskavas, militārais eksperts, pirmā ranga kapteinis Aleksandrs Hroļenko. Viņš atgādināja, ka Savienotās Valstis piešķir savu militāro iespēju paplašināšanai Eiropā 4,7 miljardus dolāru. NATO avangarda pozīcijas Baltijas valstīs, kuru attīstībai plānots veltīt aptuveni 200 miljonus dolāru, pēc Hroļenko domām, veidojas, tā teikt, perspektīvai.

Situācijas attīstība dod iemeslu domāt, ka ASV un NATO iecerējušas veidot pamatu pārejai no politiskās konfrontācijas pie atklāta militārā konflikta, uzskata Hroļenko. No ģeogrāfijas un reljefa viedokļa, Baltijas valstu loģistikas iespējas, salīdzinājumā ar citiem Krievijas robežas rajoniem, ir ideāli piemērotas uzbrukumam Krievijai. Baltijas valstu tautām un valdībām ir jāapzinās, ka viņi sevi padara par mērķiem karadarbības gadījumā.

Pretinieks saprot tikai rupju spēku

Militāro zinātņu doktors, pirmā ranga kapteinis Konstantins Sivkovs diskusijā, šķiet, pārstāv apņēmīgi un nesamierināmi noskaņoto Krievijas sabiedrības daļu. Viņš ieteica sarunbiedriem neaizmirst NATO alianses būtību – naidīgo noskaņojumu pret Krieviju. Sivkovs uzskata, ka jebkuras samierinošas pārrunas ar aliansi ir praktiski bezjēdzīgas – to iespējams piespiest uzklausīt Maskavu un ņemt vērā tās viedokli tikai no spēka pozīcijas. Pēc Sivkova domām, Baltijas valstu lēmums atļaut aliansei dislocēt bruņojumu savā teritorijā ir muļķīgs un bīstams.

"Nav iespējams apturēt rietumu civilizācijas gatavošanos karam ar slāvu pasauli," – uzsvēra Sivkovs.

Pēc viņa domām, uzbrukumu novērst var tikai Krievijas un Baltkrievijas iekšpolitiskā stabilitāte, kodolspēku paritāte un stratēģiskās partnerattiecības ar Ķīnu. "Rietumi bija, ir un būs galvenais mūsu telpas, mūsu – slāvu tautu – galvenais un ļaunākais ienaidnieks," – paziņoja Sivkovs. Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstīm, kas ļauj NATO savā zemē gatavoties uzbrukumam Krievijai, ir jāsaprot, ka viņi savas teritorijas pārvērš par potenciālo kodolkara cīņas lauku.

Jebkurš militārs konflikts pārvērtīsies par kodolkaru

Baltijas valstu iedzīvotājiem un politiķiem vajadzētu pilnā mērā apzināties vienkāršu faktu: jebkura Krievijas un NATO militāra sadursme neizbēgami novedīs pie kodolkonflikta, norādīja militārās izlūkošanas atvaļinātais ģenerālleitnants Villems Roda. Šiem draudiem, ko daudzkārt pastiprina NATO bāzes tiešā Krievijas robežu tuvumā, vajadzētu stimulēt alianses un Maskavas centienus noregulēt pretrunas un veidot dialogu. Nekādas vienošanās un solījumi neatturēs ģenerāļus no kodoluzbrukuma militārā konflikta izšķirošajā brīdī.

Moldovas bijušais aizsardzības ministrs, bijušais valsts pārstāvis NATO, brigādes ģenerālis Viktors Gaičuks ir pārliecināts, ka no spriedzes attiecībās un, protams, konflikta, patiešām iespējams izvairīties, pateicoties pušu diplomātiskajiem centieniem. Pēc viņa domām, neitrālas valsts statuss un labas attiecības gan ar Krieviju, gan NATO garantētu Moldovai drošību. Gaičuks norādīja, ka atbalsta savdabīgas "atsvešināšanās zonas" izveidi no neitrālām valstīm starp abām pusēm.

Diskusijas dalībniece – Igaunija – jau ir alianses dalībvalsts un piešķīrusi savu teritoriju NATO bāzēm, tāpēc runāt par bufera zonu ap Krieviju vairs nav vērts. Fakts, ka burtiski dažu simtu kilometru attālumā no Pēterburgas un Maskavas veidojas armijas bāzes, no kurām iespējams kodolraķešu uzbrukums svarīgākajām Krievijas pilsētām un stratēģiski svarīgām vietām valsts Eiropas daļā, uztrauca visus diskusijas dalībniekus.

Neviens nevēlas karu, visiem vajadzīgas drošības garantijas

Diskusijas dalībnieks no Gruzijas, politologs Hamlets Čipašvili atgādināja sarunbiedriem, ka, spriežot pēc vietējām sabiedriskās domas aptaujām, liela daļa viņa tautiešu vēl joprojām uzskata Krieviju par potenciālu apdraudējumu, bet valsts dalību NATO – par drošības garantiju. Pamazām situācija mainās uz labo pusi, taču Gruzijas vadība joprojām vēlas tuvoties NATO, izmantojot medijus alianses propagandai.

Baltkrievijas Liberāldemokrātiskās partijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Oļegs Gaidukevičs uzskata, ka Rietumi vēl joprojām ciena tikai spēku. Lai arī Baltkrievija vēlas ne tikai dzīvot mierā un saskaņā ar saviem kaimiņiem, bet arī piedalās, piemēram, konflikta noregulēšanā Ukrainā un lielu vērību velta savu bruņoto spēku pilnveidošanai. Pēc Gaidukeviča vārdiem, Minska patlaban uzskata, ka valsts drošības garantijas saistītas ar ekonomisko un militāro sadarbību ar Krieviju. Taču var pienākt brīdis, kad aizsardzība būs vajadzīga, teiksim Lietuvai, un Baltkrievija būs gatava palīdzēt saviem kaimiņiem.

169
Temats:
NATO austrumu flangā (219)
Pēc temata
Absurda līgums: kāpēc Krievija vairs neziņo NATO par saviem tankiem
Lielbritānija pēta Baltijas krievvalodīgo iedzīvotāju noskaņojumu
Liela daļa Igaunijas krievvalodīgo iedzīvotāju neatbalsta valsts dalību NATO
Ģenētiskais kods nedod mieru: NATO meklē lielu ienaidnieku austrumos
Krievijas "Pancirj" pret droniem: NATO nav analogu
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

36
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

36
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām
BelAES

Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES

37
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Līdz 2025. gadam Lietuva nevar garantēt, ka tās energotīklā nenonāks Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija nevarēs nonākt Lietuvas energotīklā tikai pēc republikas atslēgšanās no BRELL un tīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem, radio LRT ēterā paziņoja Lietuvas prezidenta padomnieks apkārtējās vides un infrastruktūras jautājumos Jaroslavs Neverovičs.

"Nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, ko darīt, lai BelAES elektroenerģija nevarētu nonākt Lietuvā, kamēr mēs esam vienotā energosistēmā ar Baltkrieviju un Krieviju. Tās garantēti nebūs mūsu sistēmā tikai tad, kad mēs īstenosim sinhronizāciju ar Poliju," paziņoja Neverovičs.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Novembra sākumā Baltkrievijas apvienotajā energosistēmā tika iekļauts BelAES pirmais energobloks.

Lietuva pēc stacijas palaišanas izbeigusi elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņu republiku. Likuma par BelAES elektroenerģijas boikotēšanas izpildīšanas nolūkos kompānija Litgrid 3. novembrī uzstādīja nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, paziņoja operators. Litgrid paziņoja, ka Baltijas valstīs tagad netiek importēta elektroenerģija nedz no Baltkrievijas, nedz no Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirdzniecību. Taču fiziski Lietuvu un Baltkrieviju savienojošie tīkli joprojām padod elektroenerģiju.

Latvija sāka tirgot ar Krieviju 5. novembrī. Saskaņā ar Igaunijas elektrotīklu operatora – kompānijas Elering – datiem, savienojuma Krievija - Latvija jauda ir gandrīz divas reizes zemāka, nekā tika padots trešo valstu importam savienojumā Baltkrievija – Lietuva.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecībai ar trešajām valstīm – to bija plānots izmantot pēc BelAES starta. Metodikas pamatā ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu saslēgums ar Krieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Lietuvas Enerģētikas regulēšanas valsts padome ierosināja iekļaut metodikā nostādni par to, ka Latvijas un Krievijas komercjaudas tiek izsniegtas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt jāievieš efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva pārtrauca elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņvalsti. Pildot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas boikotu, 3. novembrī kompānija Litgrid noteica nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, ziņoja operators. Litgrid informēja, ka tagad uz Baltijas valstīm netiek importēta elektroenerģija ne no Baltkrievijas, ne Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva vēl joprojām tirgojas. Pie tam tīkli, kas fiziski saista Lietuvu un Baltkrieviju, vēl joprojām nodod elektroenerģiju.

37
Tagi:
BelAES, BRELL, elektroenerģija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva un Latvija strīdas baltkrievu elektroenerģijas dēļ. Bet Krievija no tā gūs peļņu
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Lietuva brīdinājusi Latviju par elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija
Krievijas mierneši kontrolpunktā Lačinas koridorā, foto no arhīva

Sīrijas kaujinieki Karabahā: brauca karot vai apmesties uz dzīvi?

0
(atjaunots 14:54 29.11.2020)
Sīrijas kaujinieki-emigranti var kļūt par reālu faktoru Kalnu Karabahā pēckara periodā. Analogi vēsturē ir: albāņu pārcelšanās uz serbu Kosovu Osmāņu impērijas laikā.

No Turcijas viedokļa šī organizētā migrācija dāvā vēl vienu iespēju nopietni un uz ilgu laiku nostiprināties Dienvidkaukāzā, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.

Miernešu spēki
© Sputnik / Максим Блинов

Bruņotais konflikts Kalnu Karabahā piesaistījis tūkstošiem algotņu no Sīrijas – viņi ieradušies karadarbības zonā ar Turcijas atbalstu un strādāja Azerbaidžānas pusē. Pēc trīspusējā līguma noslēgšanas un kara pārtraukšanas vēl joprojām nekas nav zināms par tūristu-teroristu atgriešanos dzimtenē. Pastāv iespēja, ka sīrieši ar savām ģimenēm apmetīsies Azerbaidžānai atdotajos rajonos.

Saskaņā ar telekanāla Sky News Arabia datiem, Turcijas valdība stimulē turkomānu ģimeņu migrāciju no Sīrijas ziemeļaustrumiem uz Kalnu Karabaha rajoniem (emigrantiem sola Azerbaidžānas pilsonību), lai mainītu reģiona demogrāfiju. Pie tam Turcijai jau ir pieredze tamlīdzīgas transformācijas projektā Afrinas pilsētā (Sīrijas ziemeļaustrumos), kur patlaban palikuši vien nepilni 7% pamatiedzīvotāju.

Sīrijas ziemeļaustrumu autonomās administrācijas pārstāvis Šafans al Haburi intervijā Sky News Arabia apstiprināja informāciju par Turcijas valdības iniciatīvu jautājumā par sīriešu ģimeņu pārcelšanos uz Kalnu Karabaha reģionu. Viņš uzsvēra, ka Turcijas vadība nav aizmirsusi, kā 1923.-1929.gg. Karabaha teritorijā pastāvēja "Sarkanās Kurdistānas Republika" ar galvaspilsētu Lačinas pilsētā.

Projekts nemaz nav pārlieku fantastisks. Migranti-turkomāni (tjurku emigrācijas viļņa pēcteči Tuvajos Austrumos pirms Osmāņu impērijas veidošanās) ar teroristisku pieredzi veido visnotaļ apmācītu "militāro kontingentu" un par nelielu naudu spēj piedalīties karadarbībā – vienalga, kur, un vienalga, pret ko. Savukārt Karabahas hipotētiksā pārvēršana par "Kaukāza Kosovu" dos iespēju Ankarai jebkurā brīdī aizsargāt brālīgo tautu. Turcijas parlaments jau atbalstīja bruņoto spēku nosūtīšanu uz Azerbaidžānu, un tas ir tikai sākums lielajā ģeopolitiskajā spēlē Dienvidkaukāzā. Tajā piedalīsies arī Krievijā aizliegtas teroristiskas organizācijas "Džabhat an Nusra", "Firkat Hamza", "Sultan Murad" un ekstrēmistiskie kurdu grupējumi.  

Jaunie "janičāri" Kaukāzā

Turcija oficiāli noliedz, ka nosūtītu algotņus uz Azerbaidžānu, un apgalvo, ka Armēnija atbalsta Kurdistānas Darba partijas (KDP) kaujieniekus, kuri gadu desmitiem cīnās pret Turcijas valdību. Baku klāsta, ka Armēnijas pusē ir algotņi no Sīrijas un Libānas. Tehnoloģiski tas ir iespējams, tomēr vairs nav aktuāli. Trauslajam mieram vēl ir jāpārcieš laika pārbaude. Ir jāmeklē diplomātiska izeja no strupceļa Karabahā, nevis jāpārvieto turp "kolonisti" ar apšaubāmu pagātni no Tuvajiem Austrumiem.

Atgādināšu, ka Latākijas un Alepo provincēs dzīvo aptuveni 100 tūkstoši sīriešu turkomānu, kuri saistīti ar virkni teroristisko organizāciju un ilgus gadus karo ar Sīrijas valdības spēkiem. Turcijas vadība atbalsta turkomānu bruņotās vienības. 23. novembrī mediju resurss Afrinpost informēja, ka turki atklājuši divus ofisus Afrinas kurdu reģiona centrā Sīrijas ziemeļos. Tie paredzēti ģimenēm, kuri vēlas piereģistrēties migrācijai uz Kalnu Karabahu, "uz azerbaidžāņu armijas ieņemto teritoriju". Pie tiem jau rindās stājas turkomānu ģimenes (pārsvarā – no Homsas provinces). Domājams, turkiem izdevies motivēt visus šos cilvēkus. Turcijas izlūkdienests iekļauj savā datu bāzē informāciju par viņiem pirms došanās uz Kalnu Karabahu.

Azerbaidžānas Kurdu kultūras centra "Ronai" vadītājs Fahraddins Pašajevs vērtēja,  ka patlaban Azerbaidžānā dzīvo aptuveni 240 tūkstoši kurdu, taču Turcija plāno pārvietot uz Kalnu Karabahu nevis Tuvo Austrumu kurdus, bet gan tikai turkomānus ar ģimenēm. Vai tas nāks par labu Azerbaidžānai, nerunājot jau par armēņu tautības iedzīvotājiem?

1923. gada tautas skaitīšana parādīja, ka Kalnu Karabaha autonomajā apgabalā armēņi veidoja 94% iedzīvotāju, 6% - pārsvarā bija azerbaidžāņi, kurdi un krievi bija mazākumā. Padomju varas gados armēņu skaits Karabahā saruka līdz 77%, azerbaidžāņu – pārsniedza 21%. Karš 90. gadu sākumā ieviesa savas korekcijas. Demogrāfiskā situācija perspektīvā ir grūti prognozējama.

Armijas ikdiena

Krievijas miernešu grupējums Kalnu Karabaha armēņu daļā dara visu iespējamo, lai sakārtotu dzīvi pēc kara. Inženieru-sapieru vienības nodarbojas ar tehnisko izlūkošanu, atmīnē ceļus, evakuē sadegušo tehniku no koplietošanas ceļiem. Stepanakertā atjaunots ceļu segums, ūdens un elektrības padeve civilās infrastruktūras ēkās un dzīvojamos namos, darbojas humānās palīdzības centrs, top aeromobilais hospitālis. Krievijas mierneši pavada autobusus ar bēgļiem, mājās atgriezušies tūkstošiem cilvēku.

Sapieru darba
© Sputnik / Максим Блинов

Saskaņā ar trīspusējo vienošanos, ko 9. novembrī parakstīja Krievijas prezidents, Azerbaidžānas valsts vadītājs un Armēnijas premjerministrs, 25. novembrī Azerbaidžānas armijas vienības iegāja Kelbadžaras rajonā, 20. novembrī Azerbaidžānas kontrolē nonāca Agdamas rajons, drīz vien (1. decembrī) – Lačinas rajons. Teritoriju nodošana Azerbaidžānai ar Krievijas miernešu starpniecību neparedz tūlītēju 1992. gadā bēgļu gaitās devušos cilvēku atgriešanos.

Karabahas tālākais liktenis lielā mērā ir atkarīgs no Azerbaidžānas armijas un militāri politiskās vadības. Armēnijas "drošības zonas" rajonu transformācija par tikpat mazapdzīvotu un bīstamu azerbaidžāņu zonu ir ļoti nevēlama. Pastāv risks, ka septiņos rajonos apmetīsies sīriešu turkomāni. Pēc 28 gadiem ir ļoti grūti atsaukt atpakaļ simtiem tūkstošu azerbaidžāņu bēgļu, kuri jau iedzīvojušies jaunajās vietās. Tā var notikt mākslīga vienas tautas aizstāšana ar citu.

Iepriekš Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs, tiekoties ar Turcijas aizsardzības ministru Hulusi Akaru, ārlietu ministru Mevlutu Čavušoglu, izlūkdienesta vadītāju Hakanu Fidanu un sauszmes spēku komandieri Umitu Dundaru, klāstīja par Krievijas un Turcijas "līdztiesīgajām lomām" konflikta risināšanā. Valstī ir liels skaits kara padomnieku no Turcijas, it īpaši Nahičevānas autonomijā – tālu no Karabaha, taču pie robežas ar Armēniju. Tas liecina, ka Baku un Ankara sākotnēji bija gatavas lielam karam visā "Armēnijas frontē". Krievija vienlīdzīgi apturējusi karadarbību, un daudzi ar to nav apmierināti.

Lādiņš pie Karabahas pilsētas Martuni pēc apšaudes.
© Sputnik / Валерий Мельников

24. novembrī Turcijas aizsardzības ministrs Hulusi Akars paziņoja, ka pārrunas ar Krieviju turpinās arī pēc trīspusējās vienošanās noslēgšanas, tiekot plānotas turku patruļas starp novērošanas punktiem Karabaha un, šķiet, arī pašu svarīgāko: "Mēs to īstenosim saskaņā ar savām pārrunām ar Azerbaidžānu."

Kļūst skaidrs, ka runa nav par kopīgu monitoringa centru. Ankara ir gatava rīkoties pretēji reģiona interesēm un konflikta pušu samierināšanas loģikai. Iespējams, kādam nekādi neliek mieru "jaunais miers" Karabahā.

0
Tagi:
drošība, Krievija, Sīrija, Turcija, Kalnu Karabaha
Temats:
Spriedze Karabahā