Eirokomisārs Vītenis Andrjukaitis

Eirokomisārs noliedz "pārtikas aparteīdu"

30
(atjaunots 08:55 08.01.2018)
Eirokomisārs Vītenis Andrjukaitis uzskata, ka nav objektīvu pierādījumu tam, ka Baltijas valstīm piegādā sliktas kvalitātes preces, taču pretenzijas ražotājiem izsaka arī citu ES valstu iedzīvotāji.

RĪGA, 7. janvāris — Sputnik. Veselības un pārtikas produktu drošības jautājumu eirokomisārs Vītenis Andrjukaitis paziņoja, ka Lietuva nav zemas kvalitātes produktu piegāžu "upuris", raksta Sputnik Lietuva.

Andrjukaitis atzīmēja, ka pārtikas produktu kvalitātes jautājums ir aktuāls visai Eiropas Savienībai. Pēc viņa sacītā, nav nekādu objektīvu pierādījumu tam, ka kvalitātes pretenzijas liecina par diskrimināciju tieši attiecībā pret Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm.

Eirokomisārs uzsvēra, ka pretenzijas ražotājiem izsaka arī citu ES valstu iedzīvotāji, tostarp, Vācijas, Beļģijas un Luksemburgas patērētāji.

Iepriekš Valsts Pārtikas un veterinārais dienests, kurš atrodas Lietuvas Lauksaimniecības ministrijas uzraudzībā, prezentēja skandalozus dažādu pārtikas preču salīdzinošā pētījuma rezultātus. Secinājumos bija teikts, ka Lietuvas tirgus, salīdzinot ar bagātākām Eiropas Savienības valstīm, tiek nodrošināts ar zemākas kvalitātes pārtikas produktiem, kaut gan cenas mēdz būt tādas pašas vai pat augstākas.

Seima deputāti izveidoja pagaidu komisiju, lai noteiktu, vai Lietuvas patērētāju tiesības tiek pārkāptas. Tāpat speciāla pētnieku grupa analizē iemeslus, kuru dēļ vienas markas produkti, kuri tiek piegādāti dažādām valstīm, atšķiras pēc savas kvalitātes.

"Pārtikas aparteīds"
Lielveikals Čehijā
© РИА Новости / Александр Куранов

Par atšķirībām starp pārtikas produktiem Austrumeiropas un Rietumeiropas valstīs pirmie sāka runāt Čehijas, Ungārijas, Polijas un Bulgārijas pārtikas un veterinārās kontroles dienesti, kuri salīdzināja produktu sastāvu un, pamatojoties uz šiem pētījumiem, apsūdzēja Briseli "pārtikas aparteīdā".

Eirokomisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers atzina faktu, ka dažādās Eiropas valstīs pārdod atšķirīgas kvalitātes produktus, un solīja tikt skaidrībā ar šo problēmu.

Pēc Latvijas Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerālā direktora Māra Baloža sacītā, pusei visu pārbaudītajiem produktiem, kuri tiek pārdoti Latvijas un Vācijas veikalos, konstatētas sastāva atšķirības. Visās ES valstīs, kur labklājības līmenis ir zemāks, produktu ražotāji izmanto sliktākas kvalitātes un lētākas izejvielas. Pēc viņa sacītā, izgatavojot produktus priekš Latvijas, biežāk tiek izmantota palmu eļļa, savukārt Vācijas un Beļģijas patērētājiem — rapšu eļļa.

30
Pēc temata
Produkti un pakalpojumi kļuvuši dārgāki, atpūta – lētāka
Latvija atbalstījusi kancerogēna herbicīda izmantošanu ES
PVD nav konstatējis acīmredzamas atšķirības starp produktiem Latvijā un citās valstīs
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

7
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

7
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

20
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

20
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

0
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem