Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite

Grībauskaite uzskata, ka Skverneļa piedāvājums attiecībās ar Krieviju ir bezatbildīgs

13
(atjaunots 15:42 05.01.2018)
Pēc Lietuvas prezidentes domām, svarīgākie stratēģiskie jautājumi enerģētikas, transporta, tirdzniecības jomās tiek risināti, piesaistot ES iestādes. Pašlaik nav ieteicams atjaunot politiskos kontaktus ar Krieviju no nacionālās drošības viedokļa.

RĪGA, 5. janvāris — Sputnik. Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite uzskata par nelietderīgu un neatbildīgu valsts premjerministra Sauļa Skverneļa ierosinājumu atjaunot Lietuvas un Krievijas starpvaldību komisijas darbu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz RIA Novosti.

Ceturtdien republikas premjerministrs Sauļus Skvernelis intervijā radiostacijai Žinių radijas pavēstīja, ka nepieciešams atjaunot Lietuvas un Krievijas starpvaldību komisijas darbu. Tā risināja tirdznieciski ekonomiskās, zinātniski tehniskās, humanitārās un kultūras sadarbības jautājumus, taču 2012. gadā komisijas darbība tika apturēta.

Iepriekš premjerministrs atgādināja, ka Lietuva ir vienīgā ES valsts, kas neuztur nekādus politiskos sakarus ar Krieviju, lai arī lielākās ES dalībvalstis, piemēram, Francija un Vācija sakarus saglabā. Pēc politiķa domām, jebkādu politisko sakaru trūkums negatīvi ietekmē arī Lietuvu.

Lietuvas prezidenta pils preses dienests pavēstīja, ka, pēc Grībauskaites domām, svarīgākie stratēģiskie jautājumi enerģētikas, transporta, tirdzniecības jomās tiek risināti, piesaistot ES iestādes. Pašlaik ir "nelietderīgi un no nacionālās drošības viedokļa bezatbildīgi" atjaunot komisijas darbību.

Prezidente uzskata, ka divpusēji sakari augstākajā līmenī var veidoties starp valstīm, kas uztur draudzīgas attiecības.

Grībauskaite pārmeta Krievijai starptautisko tiesisko normu pārkāpumu un "agresīvu militāro, informatīvo un kibernētisko politiku attiecībās ar kaimiņiem". Pēc Lietuvas līderes domām, Maskava "vienmēr ir izmantojusi enerģētiku, tirdzniecību un citus instrumentus kā politiskā spiediena līdzekļus un metodes ietekmes pastiprināšanai uz citām valstīm" un "Lietuvas agrākā pieredze to apstiprina".

Taču jāpiebilst, ka pērnā gada nogalē Lietuvas prezidente norādīja, ka ar Krieviju vajadzīga sadarbība, nevis karš. Atbildot uz to, Krievijas ĀM atzīmēja, ka par Grībauskaites paziņojumu spriedīs pēc reāliem soļiem, nevis vārdiem.

13
Pēc temata
Lietuvas prezidente pasūdzējās par mācībām "Rietumi 2017" ANO Ģenerālsekretāram
Krievijas Valsts domes deputāts: Krievija piespiedīs visu pasauli ieklausīties
Ūdijas diversanti un pasauļu karš Lietuvā
Lietuvas prezidente nosaukusi Krieviju par draudu visai Eiropai
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

24
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

24
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

19
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

19
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin
Protesti Beirūtā, foto no arhīva

Protestos Beirūtā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki

0
(atjaunots 10:54 09.08.2020)
Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs.

RĪGA, 9. augusts - Sputnik. Sadursmēs starp protestu akciju dalībniekiem un varasiestāžu darbiniekiem Beirutā cietuši vairāk nekā 700 cilvēki, informē RIA Novosti, atsaucoties uz Kataras telekanāla Al Jazeera sniegtajām ziņām.

Iepriekš Libānas armija atbrīvoja valsts Ārlietu ministrijas galveno mītni, kā arī Ekonomikas un Enerģētikas ministriju ēkas, ko sestdien ieņēma protestu dalībnieki. Saskaņā ar telekanāla "Al Hadath" rīcībā esošajiem datiem, Beirutas ielās atkal valda miers.

"Vairāk nekā 728 cilvēki ievainoti protestos Libānas galvaspilsētā," ziņoja telekanāls.

Sestdien tūkstošiem cilvēku izgāja pret valdību vērstā mītiņā ar valdības demisijas un reformu prasībām. Drīz mītiņš izvērtās plašās sadursmēs. Demonstranti ieņēma četru ministriju un banku asociāciju ēkas. Iekšlietu ministrija ziņoja par viena kārtības sarga bojāeju.

4. augustā Beirūtas jūras ostas rajonā, netālu no Libānas Jūras kara spēku bāzes atskanēja spēcīgs sprādziens. Tā vilnis sagrāva un sapostīja desmitiem māju un automašīnu, daudzos galvaspilsētas kvartālos izsisti logi. Vietējās varasiestādes ziņoja, ka sprādziens izcēlies, kad detonēja 2750 tonnas amonija salpetra, kas glabājās noliktavā kopš 2014. gada, kad ķimikālijas konfiscēja valsts muitas dienests. Sprādzienā dzīvības zaudējuši 158 cilvēki, vairāk nekā 6 tūkstoši guvuši ievainojumus.

0
Tagi:
protesti, Beirūta
Pēc temata
Vairāk nekā simt upuru, tūkstošiem cietušo: baismīgais sprādziens Beirūtas ostā
Desmitiem cilvēku gāja bojā sprādziena rezultātā Beirūtas ostā