Sastrēgumi Maskavā

Autokolonna uz Latviju: protests pret alkohola akcīzi

71
(atjaunots 08:12 13.12.2017)
Igaunijas Republikas jubilejā, 2018. gada 24. februārī autokolonna, ko veidos desmitiem automašīnu un simtiem Igaunijas valdības akcīzes politikā vīlušos cilvēku dosies no Igaunijas uz Latviju.

RĪGA, 13. decembris — Sputnik. Autobrauciena mērķis — demonstrēt valdībai Igaunijas iedzīvotāju attieksmi pret pašreizējo nodokļu politiku. Uzņēmēju piedāvājumi finansēt akciju vēl nav saņemti, taču brīvprātīgie no Pērnavas, Sāremā un Tallinas pauduši gatavību palīdzēt organizatoriskos jautājumos, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu rus.err.ee.

Pasākums tiek organizēts ar Facebook starpniecību un nosaukts "Kõik koos Lätti!" (Visi kopā uz Latviju). Patlaban vēlmi piedalīties autobraucienā pauduši 1400 cilvēki. Vēl 6500 ieinteresējušies par akciju.

Autobrauciena iniciators Tāvi Lepins pastāstīja, ka sākotnēji plānots sapulcēt ne vairāk kā 100 dalībniekus. Tagad viņš stāsta, ka ceļā varēs doties vien katrs trešais interesents, tas ir, aptuveni 500 cilvēki. Lepiks piebilda, ka pat no Helsinkiem autokolonnai varētu pievienoties aptuveni 20 auto.

Tartu iedzīvotājis Lepiks paskaidroja, ka pats nekad nav devies "alkotūrēs" uz Latviju. "Četrus aliņus, ko izdzeru mēnesī, varu nopirkt arī Igaunijā. Runa ir tikai par nodokļu naudu, kas aizplūst no Igaunijas. Un ne jau tikai no alkohola akcīzes, bet arī no degvielas akcīzes," — paskaidroja aktīvists.

Lēmumu iegādāties Latvijā benzīnu, alkoholu un citas preces katrs dalībnieks pieņems patstāvīgi.

Abu valstu policija ir informēta par ieplānoto akciju.

Alkohola akcīzes straujais kāpums Igaunijā pēdējo gadu laikā veicinājis pierobežas tirdzniecību. Vienu un to pašu alkoholisko dzērienu cena Igaunijā un Latvijā var būtiski atšķirties, tāpēc daudzi Igaunijas iedzīvotāji aizvien biežāk pērk alkoholu Latvijā.

Igaunijas parlaments plāno uz pusi samazināt no 2018. gada februāra ieplānoto alkohola akcīzes palielinājumu, netiks samazināts tikai vīna akcīzes pieaugums.

Stipro alkoholisko dzērienu akcīze tiks palielināta par 5% nevis 10, bez vieglo alkoholisko dzērienu, tostarp arī alus akcīze palielināsies par 9% nevis 18%, kā bija ieplānots līdz šim.

2019. un 2020. gadā minēto dzērienu akcīze pieaugs par 10%, pie tam vīna akcīze katru gadu — no 2018. līdz 2020. gadam — pieaugs par 20%.

71
Pēc temata
Igaunijas alkohola nestie ienākumi nonākuši Latvijā
Lietuvā nākamgad pieaugs degvielas un cigarešu cenas
Uz Poliju pēc pārtikas brauc skumjie lietuvieši, savukārt uz Latviju pēc alkohola – jautrie
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

18
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

18
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

24
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

24
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti

Trīskāršs trieciens pandēmijai: Krievijā sāk testēt trešo vakcīnu pret koronavīrusu

0
(atjaunots 20:14 21.10.2020)
Krievijā sākušies trešās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumi, kuru izveidoja M. Čumakova vārdā nosauktajā centrā. Tās radītāji cer, ka decembrī Veselības ministrija piereģistrēs jauno preparātu un līdz gada beigām sāksies tā masveida ražošana.

Iepriekš valsts reģistrāciju izgāja arī vakcīna, kuru izstrādāja Novosibirskas zinātniskais centra "Vektor". Tāpat noslēgumam tuvojas pasaulē pirmās vakcīnas "Sputnik V" izmēģināšana. Šobrīd notiek trešais Krievijas preparāta testēšanas posms ārzemēs, no tā iznākuma būs atkarīgas vakcīnas perspektīvas starptautiskajā tirgū.

0
Tagi:
vakcīna, Krievija
Pēc temata
Jauns izrāviens: Krievijā piereģistrēta otrā vakcīna pret Covid-19
Krievijas vakcīna pret Covid-19 var parādīties NVS
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes