Rīga

Bēgšana no Baltijas: Latvija un Lietuva zaudē labākos kadrus

92
(atjaunots 14:00 04.12.2017)
Šogad vien Lietuvu pametuši 50 888 cilvēki. Jūtams speciālistu trūkums medicīnas, transporta un rūpniecības nozarēs.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Baltijas republikās iestājies kadru bads — Lietuvā neaizpildīto darba vietu skaits pieaudzis vairāk nekā par 20%, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz portālu Rubaltic.

Īpaši jūtams kvalificētu speciālistu trūkums, kuri aktīvi emigrē no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas uz rietumvalstīm.

"Pašreizējā darbspējīgo iedzīvotāju aizplūduma ātruma apstākļos Baltijas valstis pēc dažiem gadiem nevarēs normāli eksistēt, jo reģionā trūks vitāli svarīgu profesiju speciālistu," — uzsver Rubaltic.

Lietuvas Statistikas departaments vēsta, ka neaizņemto darba vietu skaits valstī gada laikā pieaudzis par 20,9%. Septembra vidū valstī bija 20,4 tūkstoši neaizpildītu darba vietu — par 3,5 tūkstošiem vairāk nekā pērn. Viena ceturkšņa laikā parādījušās vēl 700 brīvas darba vietas.

Speciālistu trūkums īpaši asi jūtams transporta un apsardzes jomās — ceturkšņa laikā šajās nozarēs parādījušās 500 brīvas darba vietas. Sarežģīta ir arī situācija rūpniecībā, administrācijā un pakalpojumu sfērā. Projām brauc arī ārsti, un veselības aprūpes personāls nenovēršami noveco.

Strīda šampinjoni

Šajos apstākļos Latvijā izcēlās skandāls: valstī ieradās speciālisti no Īrijas — šampinjonu audzēšanas uzņēmuma pārstāvji. Viņi plāno aicināt Latvijas iedzīvotājus darbā sēņu plantācijās. Vācējiem un saiņotājiem sola 40-50 stundu darba nedēļu un stundas likmi vismaz 9,25 eiro apmērā (aptuveni 1850 eiro mēnesī), raksta izdevums.

Latvijas Darba devēju konfederācija asi kritizēja tamlīdzīgu piedāvājumu un pieprasīja pasākumus no varasiestāžu puses, lai speciālisti paliktu valstī. Organizācija uzskata, ka īru solītā alga novedīs pie jauna darba emigrācijas viļņa.

Taču Nodarbinātības valsts aģentūra pretpasākumu vietā publicēja savā vietnē sludinājumus par darbu Īrijā. Organizācija paziņoja, ka neko nevar uzsākt, jo neesot juridisku iemeslu, lai noraidītu Īrijas kompānijas lūgumu publicēt sludinājumus.

Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, piedalās Eiropas vienotajā darba tirgū, un īru kadru atlases speciālistiem ir tiesības piedāvāt darbu Īrijā lauciniekiem no Latvijas.

Vajadzīgi desmitiem tūkstošu darba vietu

Latvijas Ekonomikas ministrijas rīcībā esošā informācija liecina: valstī nepieciešami 35 tūkstoši darbinieku, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi. Taču iedzīvotāju skaits sarūk, darbinieku skaits samazinās, darba spēka izdevumi pieaug, bet jaunas darba vietas izveidot nav iespējams.

Saskaņā ar EM aprēķiniem, pēc četriem gadiem Latvijā trūks 30 tūkstošu speciālistu ar vidējo profesionālo un 16 tūkstoš speciālistu ar augstāko matemātisko un inženiera izglītību. Jūtams ārstu, pilotu, programmētāju trūkums, nav speciālistu precīzo zinātņu jomās.

Sociālā kolapsa draudi

Baltijai draud sociālais kolapss, ja varasiestādes steidzīgi neatrisinās speciālistu deficīta problēmu vitāli nozīmīgās jomās.

Pašlaik ierēdņi plāno piesaistīt darba migrantus no citām valstīm, piemēram, ukraiņus, kuri pēdējos gados bēg no Ukrainas tikpat ātri kā lietuvieši — no Lietuvas, atzīmēts rakstā. Taču pat ukraiņus, kuri šajā gadījumā nokļūs Eiropas darba tirgū, nespēs noturēt Baltijas valstīs piedāvātās algas

Daži politiķi ierosina pievērsties nevis migrantu piesaistīšanai, bet gan aizbraukušo Baltijas valstu pamatiedzīvotāju saukšanai mājup. Taču Lietuvā reemigrācijas situācija ir ļoti slikta. Emigrantu mājāsbraukšanai Baltijas valstīs nav radīti nekādi priekšnoteikumi.

"Reemigrācijas problēmu veido tas, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotājiem piedāvā atgriezties pie tām pašām algām, tā paša dzīves līmeņa, tās pašas smacējošās sociāli psiholoģiskās atmosfēras, tiem pašiem politiķiem, no kuriem viņi bēguši," — raksta Rubaltic.

Šogad Lietuvu pametuši 50 888 cilvēki — vairāk nekā visa 2016. gada laikā, kurš iedzīvotāju aizplūduma ziņā pārspēja visus rekordus. Deviņi no desmit vecāko klašu skolēniem Lietuvā stāsta, ka vēlas pamest valsti. 

92
Pēc temata
Le Monde: Polijas ekonomiku glābj ukraiņi
Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām katastrofiski sarūk
Līdzināties! Mierā! Kāpēc vietējie iedzīvotāji bēg no Baltijas valstīm
Latvijas un Igaunijas robeža, foto no arhīva

Igaunija vienkāršo iebraukšanas kārtību no Latvijas

0
(atjaunots 23:05 27.09.2020)
Igaunijas valdība no pirmdienas, 28. septembra, mīkstina nosacījumus cilvēkiem, kuri iebrauc Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somijas, taču tikai pamatotos gadījumos.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Lai vienkāršotu pārvietošanos vienotā ekonomiskajā telpā, Igaunijas valdība pieņēmusi lēmumu mīkstināt pašizolācijas nosacījumus pamatotos gadījumos iebraucējiem no Latvijas, Lietuvas un Somijas, raksta Postimees.ee. Grozījumi stājas spēkā šodien, 28. septembrī.

Saskaņā ar līdzšinējiem noteikumiem, tiem, kas iebrauca Igaunijā no Latvijas, Lietuvas un Somija, bija jāievēro 14 dienu pašizolācija gadījumā, ja Covid-19 saslimstība tajās sastāda virs 25 gadījumiem uz 100 tūkstošiem cilvēku pēdējo 14 dienu laikā.

Savukārt piektdien, 25. septembrī, Igaunijas valdības apstiprinātais grozījums ļauj noteiktos gadījumos pārvietoties starp šīm valstīm bez ierobežojumiem, pat ja inficēšanās rādītājs tajās pārsniedz 25 gadījumus uz 100 000.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka vakar Latvijā tika ziņots par 22 jauniem koronavīrusa inficēšanās gadījumiem, tika veikti 1660 testi.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra informāciju, 5 no 22 gadījumiem cilvēki inficējās no iepriekš zināmiem avotiem, trīs atgriezās no ārzemēm (Nīderlande un Grieķija), vēl 14 gadījumi tiek izmeklēti.

Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēti 1676 koronavīrusa gadījumi, veikti 310 832 testi, 1304 inficētie izveseļojās, 36 – nomira.

0
Tagi:
koronavīruss, robeža, Igaunija, Latvija
Pēc temata
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
DUS Rīgā, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

8
(atjaunots 11:07 27.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā un Viļņā nav mainījušās, savukārt Tallinā degvielas cenas pieauga.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā, Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, vislētākā – Viļņā, raksta Press.lv.

Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja piektdien attiecīgi 1,129 un 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns un dīzeļdegviela arī saglabāja iepriekšēju cenu līmei – attiecīgi 1,096 un 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena palielinājusies par 3,4% – līdz 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena paaugstinājusies par 2,2% – līdz 0,949 eiro litrā.

Autogāzes cenas Rīgā un Viļņā šonedēļ nav mainījušās – Rīgā litrs autogāzes maksāja -,535 eiro, Viļņā – 0,503 eiro. Tallinā autogāze kļuva lētāka par 0,7% un sastādīja 0,57 eiro litrā.

8
Tagi:
Baltija, cenas, degviela
Pēc temata
Mainās ik mēnesi: eksperts pastāstīja par degvielas cenu dinamiku Latvijā