Gāzes transporta kuģis ved pirmo SDG kravu uz Lietuvu

"Gazprom" informē, par kādām cenām Baltija un Polija pērk gāzi no ASV

362
(atjaunots 10:43 26.11.2017)
"Gazprom" gāzes eksporta vidējā cena Eiropā šī gada pirmajos 9 mēnešos sasniegusi 190 dolārus par 1000 kubikmetriem, bet amerikāņu SDG Eiropai izmaksā 265-295 dolārus.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. "Gazprom" salīdzinājis ASV sašķidrinātās dabas gāzes cenas, kas tiek piegādāta Eiropai, un pa cauruļvadiem piegādātās Krievijas gāzes cenas. Aptuvenās aplēses liecina, ka ASV piegādātā SDG ir pusotru reizi dārgāka, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Aprēķini liecina, ka ASV sašķidrinātās dabas gāzes piegādes cenas 2017.-2018. gada ziemas periodā sastādīs 265-295 dolārus par 1000 kubikmetriem, paziņoja "Gazprom" valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs intervijā kompānijas korporatīvajam žurnālam. Šī summa ir daudz lielāka nekā Krievijas gāzes pašreizējās un prognozējamās cenas Eiropas sadales centros. Medvedevs paskaidroja, ka Krievijas gāzes vidējā cena ir aptuveni 190 dolāri par 1000 kubikmetriem.

"Tādējādi SDG piegāde no termināla ar tālāku pārdošanu Eiropā nodara zaudējumus gāzes pircējiem," — Medvedeva teikto citēja RIA Novosti.

Tomēr vairākas Eiropas valstis noslēdz līgumus par SDG piegādi no ASV, neskatoties uz tās augstākajām cenām, jo cenšas diversificēt piegādes avotus. Piemēram, 22. novembrī Polijas uzņēmums PGNiG paziņoja, ka parakstīts līgums ar kompāniju Centrica par SDG piegādēm. Kontrakts noslēgts uz pieciem gadiem un paredz līdz 9 tankkuģu piegādi ar sašķidrināto gāzi. Tas ir pirmais vidēja termiņa kontrakts SDG piegādei no ASV uz Centrāleiropu un Austrumeiropu, iepriekš notika tikai atsevišķas piegādes.

Pie tam sašķidrinātās dabas gāzes cena nekad netiek atklāta, Baltijas valstu un Polijas valdības, kuras cenšas atteikties no darījumiem ar "Gazprom", vienmēr apgalvo tikai to, ka amerikāņu SDG tiek iegādāta par konkurētspējīgu cenu.

ASV dabasgāzi ir izdevīgi pārdot Āzijā

Lielākā daļa ekspertu ir vienisprātis: ASV dabasgāzei pievilcīgākie ir Āzijas un Dienvidamerikakas tirgi, kur prognozēts augstāks cenu līmenis nekā Eiropā, pastāstīja Medvedevs.

Pie tam Ķīnā amerikāņu SDG nevar konkurēt ar Krievijas gāzi, Medvedevs ir pārliecināts.

"Jautājumā par piegādēm Ķīnā svarīgākais ir tas, ka mums ir kontrakts, saskaņā ar kuru "Gazprom" piegādās Ķīnai 38 miljardus kubikmetru gāzes 30 gadu laikā no 2019. gada decembra. Vēl vairāk, svarīgi ir ņemt vērā Ķīnas ģeogrāfisko un infrastruktūras specifiku, kā arī transporta izmaksas valsts iekšienē. Ziemeļaustrumos un galvaspilsētas reģionā — tie ir Krievijas gāzes patēriņa galvenie centri, kas tiks piegādāta pa austrumu maršrutu, — amerikāņu SDG nevarēs ar mums konkurēt," — teica Medvedevs.

362
Pēc temata
Polija pastāstīja par ASV gāzes iegādes noteikumiem
Eiropas un ASV gāzes karš
ASV dabas gāze nespēs konkurēt ar Krievijas piegādēm
"Krievijas un Vācijas sazvērestība". Polija un Ukraina zaudēja "Gazpromam" Vācijā
Jauniešu organizācijas pikets par LGBT pārstāvju tiesībām

Valdošā koalīcija Igaunijā var izjukt LGBT dēļ

10
(atjaunots 12:51 19.10.2020)
Igaunijas prezidente un premjerministrs negatīvi izvērtēja iekšlietu ministra Marta Helmes naidīgo attieksmi pret LGBT pārstāvjiem.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Igaunijas valdošo partiju – Centriskās partijas un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) – savienībā kārtējo reizi radusies plaisa, vēsta Postimees.

Iemeslu konfliktam devusi valsts iekšlietu ministra Marta Helmes (EKRE) intervija portālam Deutsche Welle, pareizāk sakot, intervijas fragments, kurā ministrs pārmeta LGBT pārstāvjiem "homopropagandu" un ieteica viņiem "bēgt uz Zviedriju".

Atgādināsim, ka EKRE partija iesaka 2021. gadā pašvaldību vēlēšanu laikā organizēt referendumu par grozījumiem Igaunijas Konstitūcijā, kas definētu laulību kā vīrieša un sievietes savienību. Igaunija ir vienīgā valsts Baltijā, kurā viendzimuma partnerattiecības ir juridiski aizsargātas.

EKRE dibinātājs Marts Helme jau iepriekš ir piesaistījis uzmanību ar daudznozīmīgiem izteikumiem, arī starptautiskā līmenī. Piemēram, nesen viņš pauda sašutumu par to, ka Somijas premjerministre Sanna Marina jaunībā strādājusi par kasieri lielveikalā, un nosauca viņu par virtuveni, kura vada valsti.

Prezidente Kersti Kaljulaida, pazīstama ar savu atbalstu LGBT, paziņoja, ka Helme savu uzskatu dēļ nav piemērots iekšlietu ministra postenim, un informēja par to premjerministru Jiri Ratasu.

Ratass jau vairākkārt bijis spiests nogludināt asos Helmes (un viņa dēla Martina Helmes, valsts finanšu ministra vārdus), kopš Centriskā partija, "Tēvzeme" un EKRE izveidoja valdošo koalīciju. Šoreiz premjerministrs asi kritizēja iekšlietu ministru savā lappusē sociālajos tīklos un atgādināja, ka Centriskā partija, kas radījusi koalīciju ar EKRE, vienojusies pavisam par citām vērtībām nekā naidīga attieksme pret gejiem.

"Igaunijas Republika nevērtē nevienu Igaunijas iedzīvotāju pēc viņa seksuālās orientācijas. Viņa uzskati nekādā gadījumā nevar ietekmēt attieksmi pret viņu no valsts un valdības puses," uzsvēra premjers.

Neapmierināti bija arī citi Centriskās partijas pārstāvji, piemēram, partijas vicepriekšsēdētājs Jānuss Karilaids aicināja Helmi demisionēt, eirodeputāte Jana Toma savā lapā sociālajos tīklos atgādināja, ka "partijai ir gandrīz 15 000 locekļu, un, protams, viņi nevēlas pastāvīgi dzirdēt kā no pārpilnības raga birstošās Helmes muļķības", un secināja, ka viņš pats nevēlas strādāt koalīcijā.

Tiesa, šodien EKRE priekšsēdētājs Martins Helme preses konferencē pastāstīja žurnālistiem, ka viņa tēvs neplāno demisionēt.

"Ja premjerministrs vai Rīgikogu nolems mūs atstādināt, bez Marta šīs koalīcijas nebūs," viņš paziņoja.

10
Tagi:
LGBT, koalīcija, Igaunija
Pēc temata
Eiropas pēdās: Igaunijas augstskolas ievieš LGBT mācību
Igaunijas varasiestādes apsūdz naudas tērēšanā gejiem, nevis slimnīcām
Igaunijas pilsētas deputātus piespiež sponsorēt geju festivālu
 Svetlana Tihanovska, foto no arhīva

Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku

10
(atjaunots 22:36 18.10.2020)
Aizvadītās nedēļas nogalē Svetlana Tihanovska tikusies ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ārlietu ministriem un apspriedusi vairākus jautājumus.

RĪGA, 19. oktobris – Sputnik. Baltkrievijas prezidenta bijusī kandidāte Svetlana Tihanovska pateicās Baltijas valstu ārlietu ministriem par sankcijām, ko tās vērsušas pret Minsku, un paziņoja, ka republikas apņēmušās pastiprināt ierobežojumus, vēsta Sputnik Lietuva.

"Ministri atbalstīja tālāko spiedienu pret režīmu Baltkrievijā un atzīmēja, ka sankcijas no viņu puses pastiprināsies. Svetlana pateicās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārstāvjiem par to, ka to valstis jau ieviesušas savu paplašināto sankciju sarakstu," vēstīja viņas preses dienests Telegram-kanālā.

Tikšanās gaitā tika apspriests jautājums par Minskā ieplānotā hokeja čempionāta pārnešanu vai boikotēšanu un protests pret represijām pret sportistiem.

Lietuvas Ārlietu ministrijas preses dienests informēja, ka piektdien Viļņā valsts ārlietu ministrs Lins Linkēvičs tikās ar Kanādas ĀM vadītāju Fransuā Filipu Šampaņu. Notika arī Baltijas valstu un Kanādas ārlietu ministru tikšanās, kuri pēc tam nāca klajā ar kopīgu paziņojumu.

"Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Kanādas ārlietu ministri savā paziņojumā uzsvēra nepieciešamību atbalstīt Baltkrievijas  opozīcijas pūles pārtraukt vardarbību pret demonstrantiem un organizēt jaunas demokrātiskas vēlēšanas. Tāpat ministri apsprieda attiecības ar Krieviju, transatlantisko sadarbību un citus aktuālus starptautiskos jautājumus un vienojās organizēt ikgadējas tikšanās četru pušu formātā," paziņoja preses dienests.

Situācija Baltkrievijā

Opozīcijas protesta akcijas sākās visā Baltkrievijā 9. augustā, pēc prezidenta vēlēšanām, kurās sesto reizi uzvarējis Aleksandrs Lukašenko – CVK ziņoja, ka viņš saņēmis 80,1% balsu. Opozīcija uzskata, ka uzvaru guvusi Svetlana Tihanovska.

Pēdējā laikā protesta akcijas pārsvarā notiek brīvdienās, plašākie pasākumi – svētdienās.

Pēc vēlēšanām opozīcija organizēja koordinācijas padomi varas tranzītam republikā. Opozīcija uzskata Tihanovsku par ievēlēto līderi, pieprasa organizēt valstī jaunas vēlēšanas un pārrunas ar varas pārstāvjiem.

Sakarā ar KP izveidi Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra ierosināja lietu atbilstoši kriminālkodeksa pantu par varas sagrābšanas mēģinājumiem. Patlaban seši no septiņiem KP prezidija locekļiem ir arestēti vai atrodas ārzemēs. Tihanovska ir aizbraukusi uz Lietuvu. Sieviete izsludināta starptautiskā meklēšanā Krievijā, tomēr krimināllieta pret viņu KF nav ierosināta – meklēšanā viņa izsludināta saskaņā ar savstarpējas palīdzības līgumiem, ko noslēgusi Krievija un Baltkrievija.

10
Tagi:
sankcijas, Baltija, Lins Linkēvičs, Svetlana Tihanovska, Lietuva, Baltkrievija
Pēc temata
Rinkēvičs pauž sašutumu: Krievija izsludinājusi meklēšanā Tihanovsku
Ceļā uz Briseli: Tihanovska tikās ar Rinkēviču lidostā
Es neesmu prezidente: Tihanovska atzinusi, ka Baltkrievijai ir nepieciešams līderis
Lietuvā Tihanovsku atzinuši par Baltkrievijas prezidenti
Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

0
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

0
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds