Rimi

Uz Poliju pēc pārtikas brauc skumjie lietuvieši, savukārt uz Latviju pēc alkohola jautrie

88
(atjaunots 12:49 25.11.2017)
Lietuvieši, kuri braukā pēc iepirkumiem uz ārzemēm, atšķiras viens no otra: uz Poliju pēc pulvera brauc trūcīgie uz ar dzīvi neapmierinātie, savukārt uz Latviju pēc alkohola – turīgāki optimisti.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Liela daļa lietuviešu braukā pēc pirkumiem uz kaimiņvalstīm, taču uz Poliju un Latviju brauc pavisam dažādi cilvēki, raksta Baltic Course.

Visa septembra garumā Polijā un Latvijā pie veikaliem tika veikta Lietuvas iedzīvotāju aptauja, kuri ieradās turp, lai iepirktos. Viņiem vaicāja, cik bieži viņi brauc pēc pirkumiem uz ārzemēm, ko pērk, cik naudas tērē un tml.

Lielveikals Čehijā
© РИА Новости / Александр Куранов

Tika noskaidrots, ka uz Poliju biežāk brauc pēc pārtikas, rūpniecības precēm un sadzīves ķīmijas, savukārt Latvijā parasti pērk alkoholu un pārtikas produktus.

"Pārsteidza viena lieta — cilvēku noskaņojums. Polijā cilvēki bija pietiekami bēdīgi. Tajā ziņā, ka visu vērtēja pesimistiski, bieži burkšķēja un vispār demonstrēja neapmierinātību. Bija redzams, ka viņi ir spiesti šeit braukt. Viņi reāli taupa uz visnepieciešamākajām precēm, iespējam, tādēļ arī izturas pret visu pesimistiski. Nepērkam un nepirksim Lietuvā, bija tādas un līdzīgas replikas. Latvijā noskaņojums bija labāks — pērkot alkoholu, viņi ekonomē, jo viņiem ir šāda iespēja," saka Viļņas universitātes Biznesa skolas partnerības docents Marjus Dubnikovs.

Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijā lietuvieši pērk vairāk alkohola, nekā Lietuvā: iepērkas ilgākam laikam, pacienā kaimiņus, jo izdodas ietaupīt.

"Uz Poliju cilvēki biežāk brauc pēc pārtikas. Protams, pērk arī kaut kādu alkohola daudzumu, taču es domāju, kā tādu būs vairāk. Taču šeit cilvēki vairāk ir orientēti uz pārtiku, rūpniecības precēm un saimniecības precēm. Pārsteidza arī respondentu ienākumi. Redzams, ka uz Latviju brauc turīgāki cilvēki. Visbiežāk viņi dodas turp komandējumos. Jau atgriežoties, pērk līdzi alkoholu. Protams, viņu vidū ir vairāk Lietuvas ziemeļu daļas iedzīvotāju," uzsvēra Dubnikovs.

No citas puses skatoties, pēc viņa sacītā, Polijā vienā reizē patērē vairāk, nekā Latvijā: "Ir picēji, kuri tērē 500 un vairāk eiro. Viņu vidū bija tie, kuri patiesībā atbrauca ar dārgām mašīnām. Aptaujā nebija tāda jautājuma, taču viņi atzina, ka pērk arī zāles. Acīmredzami, tie, kas tērē vairāk, brauc pēc lētākām zālēm."

Pēc viņa sacītā, aptauja parādīja, ka alu Lietuvas iedzīvotāji pērk gan Polijā, gan arī Latvijā. Taču, ja Latvijā biežāk pērk vīnu vai dzirkstošo vīnu, tad Polijā — stipros alkoholiskos dzērienus:

"Iemesls ir ļoti vienkāršs — biežāk atbildēja, ka pērkam stipros, taču tādus, kuru nav Lietuvā — lielākoties uzlējumus. Savukārt, kas attiecas uz Latviju, teica, ka tur dzirkstošais vīns ir par 1-1,5 vai pat par 2 eiro lētāks," pastāstīja Dubnikovs.

Lietuvas Tirdzniecības kompāniju asociācijas izpilddirektors Laurins Vilims atzina, ka tas samazina vietējo uzņēmēju ienākumus.

"Tik salīdzinoši nelielam iekšējām tirgum kā Lietuvā pat neliels naudas daudzums, kurš aiziet citām valstīm, ir sāpīgs. Pēc ekspertu vērtējumiem, Lietuvas iedzīvotāji Polijā un Latvijā atstāj apmēram 1% no visa Lietuvas mazumtirdzniecības tirgus apgrozījuma, un tie ir apmēram 80 miljoni eiro gadā," pateica viņš.

Pēc viņa sacītā, it sevišķi to izjūt pierobežu reģionu tirgotāji:

"Dzirdējām no tirdzniecības kompāniju pārstāvjiem, ka pierobežas veikalos apgrozījums ir neliels. Taču tā nav parādība, tādēļ nedrīkst teikt, ka apgrozījums samazinājies pēdējā laikā."

Tāpat viņš uzskata, ka tuvākajā laikā Lietuvas iedzīvotāji joprojām braukās iepirkties pie kaimiņiem.

"Būdami reālisti, mums ir jāatzīst, ka Lietuvas iedzīvotāji braukās iepirkties uz citām valstīm, kamēr pastāvēs ievērojama cenu starpība uz pārtikas precēm, dzērieniem un pirmās nepieciešamības precēm. Nav svarīgi, lielu vai mazu, taču šādi braucieni rada negatīvu ietekmi gan uz mazumtirdzniecību, gan uz visu valsts ekonomiku," noslēdza asociācijas vadītājs.    

88
Pēc temata
La Vanguardia: Austrumeiropā pārdod produktus ar PSRS garšu
Kā uzsākt savu biznesu: uzņēmēja stāsta par VID "palīdzību"
2016. gadā "Maxima Latvija" klienti "Paldies" kartēs uzkrājuši vairāk nekā 6 miljonus eiro
Automobiļa uzpildīšana, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās benzīna cenas

9
(atjaunots 10:00 31.05.2020)
Latvijas galvaspilsētā un Igaunijas galvaspilsētā aizritējušajā darba nedēļā benzīna cenas ir palielinājušās, savukārt Viļņā palikušas nemainīgas.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 5,7%, līdz 1,054 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 4,3%, līdz 0,964 eiro litrā, raksta Bb.lv.

Viļņā 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja, attiecīgi 0,935 un 0,835 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns sadārdzinājies par 2,6%, līdz 1,179 eiro litrā, dīzeļdegvielas cena nav mainījusies – 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cena Rīgā palikusi nemainīga – 0,465 eiro litrā, Viļņā tā ir pakāpusies par 4,4%, līdz 0,479 eiro, savukārt Tallinā samazinājusies par 1,1%, līdz 0,56 eiro litrā.

9
Tagi:
cenas, degviela, Baltija
Pēc temata
Pasaules krīze: kā uz to reaģē degvielas cenas Baltijas valstīs
Latvijā ceļas degvielas cenas: kā nedēļas laikā ir izmainījušās cenas
Degvielas tirgotāji brīdina: benzīna cenu samazināšanās Latvijā nav pamats priekam
Degviela kļuvusi dārgāka: vai Latvijas iedzīvotāji retāk brauks ar savu auto
Lietuvas policijas automobilis, foto no arhīva

Par policista slepkavību meklētais Lietuvas iedzīvotājs ir miris

33
(atjaunots 13:30 30.05.2020)
Vakar aizdomās turamais atklāja uguni uz policijas darbiniekiem, kuri ieradās uz izsaukumu par vardarbību. Viens cilvēks tika nogalināts.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Mirstīgās atliekas, kas tika atrastas ugunsgrēka vietā Mažeiķu rajonā, pieder aizdomās turamajam, kurš vakar nošāva policistu, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz vietējo policiju.

Lietuvas Kriminālās izmeklēšanas centra eksperti izpētīja atliekas, kas tika atrastas pēc ugunsgrēka Birbiliškes ciemā. Viņi konstatējuši, ka tas ir Stasiss Brasa, kurš tiek turēts aizdomās par šaušanu uz policijas darbiniekiem un slepkavību.

Policijas speciālā operācija ir beigusies. Kolēģiem no Latvijas ir nodota informācija par ekspertīzes rezultātiem. Policijas ģenerālais komisārs Renāts Požela pateicās virsniekiem, kuri piedalījās operācijā.

Piektdien policija ieradās Birbiliškes ciemā uz izsaukumu par vardarbību. Vīrietis atklāja uguni uz policistiem: darbiniece tika ievainota kājā, savukārt kinologs Sauļus Žimants tika nošauts. Aizdomās turamais noslēpās mežā.

Lietuvas policija uzsāka šāvēja meklēšanu. Pēcāk ugunsgrēka vietā tika atrasts apdedzis cilvēka līķis, blakus likumsargi atrada ieroci. Policistiem bija aizdomas, ka tieši šis cilvēks šāva uz viņu kolēģiem.

33
Tagi:
noziedzība, Lietuva
Nauda, foto no arhīva

Bezdarbniekiem Latvijā izmaksājuši jau aptuveni 130 tūkstošus eiro

0
(atjaunots 13:01 31.05.2020)
Latvijā jau vairāk nekā 900 cilvēku saņem no valsts krīzes bezdarba pabalstus 180 eiro apmērā mēnesī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijā 903 cilvēki jau saņēmuši bezdarba pabalstus. Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, kopējā izmaksātās naudas summa sastāda 129 251 eiro, vēsta Bb.lv.

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Pabalsti 180 apmērā mēnesī ārkārtējās situācijas laikā, kas tika ieviesta Latvijā ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību, pienākas cilvēkiem, kuriem iepriekš piešķirtā bezdarba pabalsta termiņš beidzies 12. martā vai vēlāk, un viņi nav atraduši darbu.

Kopumā šo pabalstu izmaksāšanai no valsts budžeta tika piešķirti 30,25 miljoni eiro. Cilvēkiem, kuri zaudēja darbu laikā no 2020. gada 12. marta, programma būs spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim. Nauda tiek izmaksāta četru mēnešu garumā.

Iepriekš minimālā pabalsta summa sastādīja 130 eiro. Taču 24. aprīlī Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus, kuri paredzēja izmaksas palielinājumu līdz 180 eiro.

Tāpat grozījumos tika norādīts, ka darbinieki, kuri aizgāja no darba paši, sāks saņemt pabalstu dienā, kad Nodarbinātības valsts aģentūra saņems iesniegumu šī pabalsta piešķiršanai.

Iepriekš tiem, kas no darba aizgājuši paši, pabalstu nācās gaidīt divus mēnešus pēc tam, kad viņiem piešķīra bezdarbnieka statusu.

Opozīcijas deputāti maija beigās veica mēģinājumu izvirzīt Saeimā priekšlikumu par pabalsta piešķiršanu visiem, kas pēc tā vērsās krīzes laikā, kuru izraisījusi koronavīrusa pandēmija.

Taču ar balsu vairākumu šī iniciatīva tika noraidīta.

0
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
"Kas tas par robežlielumu": Jansons izkritizēja pabalstu izmaksas apmēru un kritērijus
No nākamā gada samazināsies bezdarbnieku pabalsti