ISIS

Labāk par vēlu: Baltijas valstis nolēma karot ar "Islāma valsti"

51
Latvija, Lietuva un Igaunija plāno izveidot kopēju apvienību cīņai ar vairumā valstu aizliegto teroristu grupējumu "Islāma valsts".

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Saskaņā ar Lietuvas Bruņoto spēku komandiera ģenerālleitnanta Jonasa Vitauta Žukauska paziņojumu, Baltijas valstis grasās cīnīties ar teroristu grupējumu "Islāma valsts" Tuvajos Austrumos, vēsta RIA Novosti. Kara analītiķis Boriss Rožins atzīmēja, ka ar šādu ideju Baltijas republikas "mazliet nokavēja".

Žukauskas pastāstīja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija sākotnēji izskatīja kopīgas vienības izveidošanas variantu specoperāciju veikšanai pret teroristiem, taču tagad tiek apspriesti arī citi sadarbības veidi.

"Sākumā bija kopējās eskadras izveidošanas ideja, taču tagad plāni mazliet mainījušies. Tā vai savādāk, būs kopīga specvienība," paziņoja ģenerālleitnants.

Savukārt Lietuvas Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Karoblis atzīmēja, ka savstarpēju spēku specvienību specoperāciju veikšanai sastādīs latviešu un lietuviešu militārdienējošie, savukārt Igaunija sniegs citas jaudas.

Izpostīta māja Sīrijas pilsētā Araka
© Sputnik / Михаил Воскресенский

Pēc Karobļa sacītā, jau nākamgad valstis plāno nosūtīt savstarpējās militārās spēkvienības uz Irāku.

Iepriekš bijušais Latvijas ĀM vvadītājs Jānis Jurkāns paziņoja, ka Latvija ir pārāk paklausīga, dara to, kas tai pavēlēts no augšas, un pie tā, ka visa pasaule šobrīd ir spiesta cīnīties ar ISIS, Latvija ir vainīga ne mazāk par citām valstīm.

Šobrīd NATO apmācības operācijā Resolute Support ("Izšķirošais atbalsts") Afganistānā dienē 23 latviešu karavīri, savukārt pretterorisma operācijā Inherent Resolve ("Nelokāmā apņēmība") Irākā piedalās seši Latvijas karavīri.

"Mazliet nokavēja"

Baltijas valstu plānus radio Sputnik ēterā komentēja Militārās un politiskās žurnālistikas centra eksperts Boriss Rožins.

"Pati ideja, ka Baltija kaut kā nopietni karos ar ISIS, tā jau pati par sevi ir mazliet absurda, jo galvenās kaujas darbības pret šo teroristisko grupējumu Sīrijā un Irākā tuvojas noslēgumam. Tātad, viņi te mazliet nokavēja," uzskata Boris Rožins.

Pēc viņa domām, Baltijas valstu militārpersonu terorisma apkarošanas plāniem Tuvajos Austrumos ir pirmām kārtām politiska nozīme.

Lavrovs
© Sputnik / Михаил Воскресенский

"No informācijas viedokļa šādi paziņojumi aicina parādīt, ka Baltijas valstis ir uzticami ASV sabiedrotie un ir gatavas dalīt sūro terorisma apkarošanu. Kaut gan, ja viņi tiešām vēlētos kaut ko izdarīt… Karš pret ISIS norisinās jau trīs gadus, un viņiem, sanāk, bija nepieciešami trīs gadi, lai tikai sāktu apzināties savas dalības iespējamību. Tieši brīdī, kad ISIS jau izrādās "pie izlidošanas"," atzīmēja Boris Rožins.

Bruņots konflikts Sīrijā sākās 2011. gada martā. Saskaņā ar ANO informāciju, kara darbību laikā republikas teritorijā gāja bojā vairāk nekā 220 tūkstoši cilvēku. Kopš 2014. gada Sīrijā operāciju pret ISIS bez valsts varas iestāžu piekrišanas veic operāciju ASV. Kopš 2015. gada 30. septembra Krievija pēc Sīrijas prezidenta Bašara Asada lūguma sāka valdības karaspēku atbalstu no gaisa. Kara darbību gaitā Damaska izmainīja situāciju un pārgāja uzbrukumā, dienu pēc dienas izcīnot teroristiem pozīcijas galvenajos virzienos.

51
Pēc temata
ASV vadītā koalīcija ļāvusi ISIS kaujiniekiem evakuēties no Rakas
Mediji paziņoja par Sīrijas Rakas atbrīvošanu no ISIS
Krievijas premjerministrs aicinājis visas valstis apvienoties cīņā pret ISIS
ASV paziņojušas, ka ISIS uzveikt nav iespējams
Zenīta raķešu komplekss S-350 Vitjaz, foto no arhīva

Poļu eksperts atrada Baltijas valstu vājo vietu

36
Eksperts izkritizēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas stratēģiju aizsardzības spēju veicināšanai un piedāvāja pievērst uzmanību "lielajiem trūkumiem" PGA.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Intervijā Polske Radio Polijas Austrumu pētījumu centra eksperts Pjotrs Šimanskis izkritizēja Baltijas valstis, kuras, pēc viņa sacītā, rēķinās ar sauszemes karaspēku mobilitātes līmeni, to aizsardzības un ieroču spēku celšanu, raksta Gazeta.ru.

Šimanskis uzskata, ka Latvijai, Lietuvai un Igaunijai derētu zināt, ka viņu vājā vieta ir vidēja tāluma pretgaisa aizsardzība, ar kuru arī derētu nodarboties militāro mācību laikā kopā ar NATO.

Neskatoties uz to, ka Maskavā ne reizi vien uzsvēruši, ka negrasās pielietot spēku ne pret vienu no valstīm un sniegs atbildi tikai tieša uzbrukuma gadījumā Krievijas teritorijai, Baltijas valstis un Polija turpina cītīgi izlikties, ka tām ir nepieciešams aizstāvēties no neeksistējošajiem "Krievijas draudiem".

Tiesa, pastāvīgā NATO karaspēku virzīšana pie Krievijas robežām vairāk līdzinās tam, ka jāaizsargājas būtu Krievijai. Un tā aizsargājas, palielinot savas aizsardzības spējas.

Tādēļ nav pārsteidzoši, ka poļu eksperts raizējas par Baltijas valstu PGA.

Nevienam neļaus aizvainot Krieviju

Iepriekš bijušais KF Gaisa desanta karaspēka komandieris, Valsts domes deputāts Vladimirs Šamanovs paziņoja, ka saskaņā ar Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) kārtības rulli, uzbrukums ikvienai no līguma dalībvalstīm ir uzbrukums Krievijai. Un šāds scenārijs arī ir jāizskata. Tādēļ KF gatavojas jebkādu draudu atvairīšanai.

Savukārt tiem, kas grasās nodarīt pāri Krievijai, nāksies kārtot lietas ar Gaisa desanta karaspēku, uzsvēra Šamanovs, atzīmējot, ka patlaban Gaisa desanta karaspēks ir visuniversālākais Krievijas Bruņoto spēku karaspēks. Turklāt, pēc viņa sacītā, desantnieki pārspēj visus pēc ideoloģijas un kaujas iespējām.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Tikmēr Polijā notiek ievērojamu ASV Armijas spēku izvietošana, kas, kā iepriekš rakstīja militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko, vairāk atgādina "kontrolšāvienu" Eiropas starptautiskās drošības sistēmai.

ASV un Polija līdz galam saskaņoja "pastiprinātas aizsardzības sadarbības" nosacījumus un 4. augustā paziņoja par 5. ASV armijas korpusa komandēšanas darbības sākšanu Polijas teritorijā. Pēc vienošanās nosacījumiem, Polijā dislocētajiem 4500 amerikāņu karavīriem pievienosies vēl viens tūkstotis. Un tas ir tikai lielo pārmaiņu sākums.

Hroļenko atzīmēja, ka ja pie šāda izkārtojuma  divu pasaules karu dalībnieks – 5. ASV armijas korpuss – negatavojas trešajam, grūti izskaidrot tā pārdislocēšanu no Ziemeļamerikas uz Baltijas reģionu, uz valsti, kura robežojas ar Krieviju.

36
Tagi:
Baltija, PGA
Temats:
NATO austrumu flangā
Pēc temata
ASV 5. armijas korpusa pastāvīga klātbūtne Polijā ož pēc pulvera
Eksperts paskaidroja, kas Lietuvā maksās par jaunajiem amerikāņu helikopteriem
Pirmais "Fords" jāslīcina. Kāpēc ASV superkuģis vēl joprojām nav cīņasspējīgs
Redzamas kā mušas uz griestiem: Turcija izmēģina S-400 pret ASV iznīcinātājiem
Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs, foto no arhīva

Politologs: Lietuva un Polija kurina krāsaino revolūciju Baltkrievijā

34
(atjaunots 12:08 09.08.2020)
Abas valstis saņem finanses no rietumiem Baltkrievijas "demokratizācijai", tāpēc tām nav izdevīgs vēlēšanu mierīgs iznākums šajā valstī, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 9. augusts – Sputnik. Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā ar Polijas Ārlietu ministrijas vadītāju Jaceku Čaputoviču.

Mihails Smoļins
© Foto : из личного архива Михаила Смолина

Ministri vienojās arī turpmāk vērīgi sekot stāvoklim kaimiņvalstī, koordinēt savas darbības un uzsvēra, ka koordinācija ES līmenī ir ļoti nozīmīga.

Ekonomists un politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja, ka Lietuva un Polija ir Rietumu ģeopolitisko interešu izplatītāji attiecībās ar Baltkrieviju.

"Gan Lietuva, gan Polija ir ieinteresētas, lai prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā beigtos ar konfliktu. Tās nav ieinteresētas mierīgā vēlēšanu noslēgumā, jo abas šīs valstis gadu desmitiem ir Rietumu, Eiropas ietekmes izplatītāji Baltkrievijā un visiem spēkiem mudina šo valsti uz ģeopolitisko orientāciju pret Rietumiem. Pārsvarā – ar krāsaino revolūciju metodēm," teica analītiķis.

Pēc Nosoviča domām, Polija un Lietuva pievērsa uzmanību darbam ar Baltkrievijas iedzīvotājiem, nevis ar eliti.

"Tās gadiem ilgi strādāja pie jauna politiskā projekta Baltkrievijas aspektā, finansēja baltkrievu opozīciju, radīja plašsaziņas līdzekļus, mediju ruporus. Visiem šiem projektiem Lietuva un Polija saņem naudu no Rietumiem. Jāsaprot, ka tām nav pietiekamu līdzekļu visas šīs infrastruktūras nodrošināšanai. Tāpēc zināma attiecību uzlabošanās, kas pēdējos gados bija vērojama Baltkrievijas un Rietumu starpā, Baltijas valstīm ir kategoriski neizdevīga, jo tā atņems viņām naudas tranšus, kas ilgus gadus gāja šīm valstīm Baltkrievijas demokratizācijai," atzīmēja analītiķis.

Nosovičs atgādināja, ka pēdējos gados Lietuva pat pretojās Rietumiem Baltkrievijas jautājumā. "Laikā, kad ASV un Eiropas Savienībai attiecības ar Minsku pakāpeniski uzlabojās, Lietuva sāka asus soļus Baltkrievijas AES jautājumā," atgādināja ekonomists.

34
Tagi:
Baltkrievija, Polija, Lietuva
Ziemeļu straume 2

VFR ĀM vadītājs skarbi atbildēja uz ASV draudiem saistībā ar "Ziemeļu straumi 2"

0
(atjaunots 08:35 12.08.2020)
Kā atzīmēja Māss, neviena valsts nedrīkst diktēt nosacījumus Eiropas Savienībai enerģētikas politikā.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lēmums par to, pie kā pirkt energoresursus, ir suverens, neviens no ārzemēm nedrīkst diktēt ES enerģētikas politiku, paziņoja Vācijas ĀM vadītājs Haiko Māss, runājot par ASV sankcijām pret "Ziemeļu straumi 2", vēsta Sputnik Lietuva.

"Vācijas valdībai transatlantiskajiem sakariem daudzu gadu garumā ir ekskluzīva nozīme – un ne tikai priekš mums, bet arī Eiropai kopumā. Tās ir dziļākas, nekā kaut kāda politiskā konjunktūra. Taču mums nākas konstatēt, ka sankcijas starp partneriem – tas ir nepareizs ceļš, tas ir maldīgs ceļš. Un, galu galā, tas ir mūsu suverenais lēmums, kur mēs pirksim energonesējus. Neviena valsts nevar ar draudu palīdzību diktēt ES enerģētikas politiku," sacīja Māss preses konferencē Maskavā pēc pārrunām ar KF ĀM vadītāju Sergeju Lavrovu.

Viņš atzīmēja, ka ES tiek apspriest jautājums par to, cik lielā mērā eksteritoriālās sankcijas pārkāpj starptautiskās tiesības. "Sarunā ar Amerikas ārlietu ministru (valsts sekretāru Maiku Pompeo – Sputnik) es šo pozīciju skaidri paziņoju," citē vācu ministru RIA Novosti.

Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz gāzesvada izbūvi ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā. Gāzesvads tiek izvilkts no Krievijas piekrastes pāri Baltijas jūrai līdz Vācijai. Projektu īsteno "Nord Stream 2 AG" ar vienu vienīgu akcionāru – "Gazprom". Partneri Eiropā – Royal Dutch Shell, OMV, Engie, Uniper un Wintershall – finansē projektu par 50% - par summu līdz 950 miljoniem eiro katrs.

Vašingtona uzstājas pret projekta īstenošanu, jo cenšas uzspiest Eiropai savas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes. Decembrī ASV pieņēma aizsardzības budžetu, kurš paredz sankciju ieviešanu attiecībā pret kompānijām, kuras piedalās gāzesvada izbūvē, kā rezultātā no darbu veikšanas atteicās Šveices uzņēmums Allseas.

Jūlijā ASV Valsts departaments publicēja rekomendācijas CAATSA likuma (likums "Par pretdarbību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību") starpniecību, iekļaujot dokumentā "Ziemeļu straumi 2" un otro "Turcijas straumes" cauruļvadu. Šīs darbības pakļauj Amerikas sankcijām investīcijas un citas darbības, kas saistītas ar Krievijas eksporta gāzesvadiem. Turklāt jūlijā ASV Kongresa Pārstāvju palāta un valsts Senāts atbalstīja savus militārā budžeta variantus 2021. gada budžetam, kuros iekļautas paplašinātas sankcijas pret projektu.

0
Tagi:
Ziemeļu straume 2
Temats:
Ziemeļu straume 2
Pēc temata
"Fortuna" nomnieks atteicās piedalīties "Ziemeļu straumes 2" izbūves pabeigšanā
Eksperts pastāstīja, kādi riski vēl saistīti ar "Ziemeļu straumi 2"
Vācijas ĀM atbildēja uz ASV draudiem "Ziemeļu straumei 2"
Bundestāgs: ASV senatoru draudi ir ekonomiskā kara pieteikums