Alus veikals

Eiropas Komisijas viceprezidents nosauca latviešus par nodokļu krāpniekiem

105
(atjaunots 11:04 22.11.2017)
Eiropas Komisijas viceprezidents igaunis Andruss Ansips pasūdzējās, ka pat viņa meita nopirka alu Latvijā, kur tas ir lētāks.

RĪGA, 22. novembris – Sputnik. Eiropas Komisijas viceprezidents, Igaunijas bijušais premjerministrs Andruss Ansips nosauca latviešus par nodokļu krāpniekiem, kuri pelna uz alkohola akcīzes nodokļu starpības divās valstīs, vēsta Baltnews.lv.

Tradicionālās EBS absolventu tikšanās laikā Ansips paziņoja, ka pat viņa mājas pagrabā ir alus no Latvijas.

"Ziniet, manā mājā ir alus no Latvijas. Tas ir A Le Coq (igauņu alus ražotājs – red.) alus, taču tas nopirkts Latvijā. Meita lidoja ar lidmašīnu, atstājot automobili lidostā. Paņēma līdzi draudzeni un kopā ar viņu aizgāja un nopirka degvīnu. Un tam klāt vēl arī alu. Manā mājā?! Nodokļu krāpnieku alus?!" — pauda sašutumu eirokomisārs, kura uzstāšanos nofilmēja tikšanās dalībnieki.

Viņš atzinās, ka alkoholu izlietnē, protams, neizlies, taču jaunā tendence padara viņu traku.

"Ja mēs tagad prognozēsim, ka nākamgad mīnuss no akcīzes nodokļa alkoholam sastādīs no 80 līdz 120 miljoniem eiro, tad es vairs nevēlos jūs uztraukt ar savām mājas problēmām, taču man tas krīt uz nerviem!" atzīmēja Ansips.

Atgādināsim, Igaunijā kopš šī gada 1. februāra par 15% palielinājies akcīzes nodoklis stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, sakarā ar to valsts iedzīvotāji, it sevišķi pierobežas rajonos dzīvojošie, sāka biežāk braukt uz kaimiņu Latviju pēc alkohola. Uz Latviju dodas arī daži somi, kuri iepriekš brauca pēc lētā alkohola uz Igauniju.

Pierobežas alkohola tirdzniecības apjomu palielināšanās dēļ Igaunijas valsts budžets zaudē daudz naudas, jo attiecīgi samazinās nodokļu ienākumi. Pēc bijušā Igaunijas Mazo un vidējo tirgotāju savienības vadītāja Nauma Muhina domām, 2017. gadā Igaunijas valsts nesaņems apmēram simts miljonus eiro vien tādēļ, ka "latvieši saprata, ka uz igauņu muļķības var nopelnīt naudu".

Eksperti uzskata, ka igauņu un somu iepērkamā alkohola apjomi Latvijā līdz gada beigām nesamazināsies, jo saglabājas ievērojama cenu starpība. Taču līdz ar 2018. gada iestāšanos latviešu veikalu uzplaukumam, kuri tirgo alkoholu, varētu atnākt beigas. Jūlija beigās Saeima pieņēma likumus par nodokļu reformu, kuri paredz akcīzes nodokļu palielināšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Nākamgad akcīzes nodoklis vīnam palielināsies par 18% — no 78 līdz 92 eiro par 100 litriem, alum – par 24%, no 4,5 līdz 5,6 eiro par katru absolūtā spirta apjoma procentu. Alkohola izstrādājumiem, kuros alkohola daudzums sastāda no 15 līdz 22 apjoma procentus, akcīzes nodoklis paaugstināsies par 15% — no 130 līdz 150 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – par 15%, no 1 450 līdz 1670 eiro par absolūtā spirta procentu.

105
Pēc temata
Alus darītāji brīdina: akcīzes paaugstināšana iznīcinās nozari
Saeima atbalstījusi degvielas, alkohola un cigarešu akcīzes pieaugumu
Akcīzes nodokļa paaugstināšana padzīs no Latvijas igauņu un lietuviešu pircējus
Nākošgad tiks paaugstināts degvielas akcīzes nodoklis
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

23
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

23
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Patria 6х6

Neizdevīgi: Igaunija nevēlas izstrādāt bruņutransportieri kopā ar Latviju un Somiju

25
(atjaunots 11:30 24.10.2020)
Pēckara laika kravas mašīnas Volvo Viking vai Scania ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti armijas vajadzībām, tādēļ Latvija nolēma izstrādāt jaunu bruņutransportieri sadarbībā ar Somiju; savukārt igauņi nolēma, ka šis projekts ir dārgs un neizdevīgs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ideja radīt Somijas uzņēmumā Patria Lans Oy bruņutransportieri Baltijas valstu vajadzībām paliek tikai Latvijas un Somijas iecere. Igaunija izstājās no projekta tā dārdzības un nepietiekamo priekšrocību dēļ, vēsta Neatkarīgā.

Lietuviešiem "Vilkas", igauņiem "Pasi"

No trim Baltijas valstīm Latvijai bruņumašīnas ir vajadzīgas visvairāk, jo mācībās un kaujas misijās nākas braukt ar vecām grabažām, kuras tai savulaik pa lēto pārdeva vai pat atdeva sabiedrotie no dažādām valstīm. Pēckara laika Volvo Viking, visurgājēji Unimog vai Scania kravas mašīnas ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti, lai nogādātu karavīrus frontes līnijā – un lai principā kādu kaut kur nogādātu kara apstākļos.

Daļēji šo problēmu atrisina vieglo tanku CVRT iepirkums, taču karavīriem ir jābrauc ne tikai pa purviem vai smilšainiem laukiem, tādēļ viņiem ir nepieciešamas arī mašīnas ar riepām.

Kaimiņiem situācija ar bruņu transportu ir krietni labāka, tādēļ viņi arī necīnījās par sadarbību ar somiem. Lietuviešus šis projekts vispār neinteresē – viņi deva priekšroku vācu bruņumašīnām Boxer ar Izraēlas ražojuma torņiem un lietuviskoto nosaukumu Vilkas ("Vilks"). Līdz nākamā gada beigām, ja koronavīruss neizjauks plānus, lietuviešiem bruņojumā kopumā būs 88 "vilki".

Бронемашина немецкого производства Boxer на вооружении армии Литвы
Vācijas ražojuma bruņumašīna Boxer Lietuvas armijas bruņojumā

Savukārt Igaunijas armijai ir vairāk nekā simts sešu riepu somu transportieru Patria Pasi. Tās nav sliktas mašīnas, taču ir novecojušas un ir ievērojami nolietotas militārajās misijās: daudzām smago ieroču pārvadāšanas dēļ ir bojāts priekšējais tilts. Tādēļ igauņiem jauno somu bruņumašīnu piegādes kļūtu par loģisku soli.

Бронетранспортер Patria Pasi
Bruņutransportieris Patria Pasi

Taču turpinājuma nodoma protokoliem, kas tika parakstīti šogad, nebūs. Igaunijas Sabiedriskā televīzijas un radio korporācija (Eesti Rahvusringhääling) paziņoja, ka Igaunijas bruņotie spēki nespēja vienoties ar Somijas pusi par trim galvenajām sadarbības pozīcijām: bruņutransportiera platformas izstrādes cenu, mašīnas galīgo cenu un Igaunijas uzņēmumu dalību ražošanā.

Tādēļ vismaz šajā posmā igauņi ar latviešiem un somiem šajā virzienā nesadarbosies.

Īpaši arī negribējās

Pēc Aizsardzības pētījumu centra Bruņutehnikas nodaļas vadītāja Ivara Jansona sacītā, igauņiem jaunu bruņumašīnu nepieciešamība nav tik aktuāla. Vecais transports vēl strādā, savukārt tirgū ir pieejamas arī citas bruņutransportieru markas, kuras atbilst Igaunijas armijas vajadzībām un finanšu iespējām.

Jāsaka, ka igauņi no sākta gala piedalījās šajā iecerē ar nedivdomīgu piesardzību, parakstot vēstuli par nolūku, savukārt pēcāk tehnisko vienošanos ar dažu mēnešu kavējumu.

Beigās līgums par 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētījumu un izstrādi parakstīja Latvija, Somija un Patria. Igauņi – nē.

Финский бронетранспортёр Patria 6х6
© Photo Patria
Somu bruņutransportieris Patria 6x6

Tas, ka igauņi izstājās no projekta dārdzības un neatbilstības dēļ, nedaudz izbrīna, jo sākumā sadarbībai kā reiz bija jāatrisina šīs problēmas. Vismaz par to tika teikts publiskā paziņojumā:

"Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tai skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā."

Virza Somijas ražojumu

Vērts atgādināt, ka šopavasar izskanēja publiski pārmetumi no vācu uzņēmuma Unimog pārstāvjiem Latvijas Aizsardzības ministrijai, ka tā visaugstākajā līmenī lobē Somijas piegādātāju intereses.

Pretenzijas skāra 2017. gada taktisko kaujas transportlīdzekļu 4x4 iepirkumu, kurš tika apturēts 2019. gadā pēc tam, ka Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja pārkāpumus. Izrādījās, ka Somijas ražojuma Sisu GTP mašīna, kura tika atzīta par uzvarētāju, tika testēta atšķirīgi no citiem pretendentiem.

Lai gan no profesionāļu viedokļa mašīna bija teicama, konkursu apturēja, savukārt jauns konkurss netika izsludināts. Tā vietā sadarbību ar somiem sāka attīstīt ar savstarpēja 6x6 bruņumašīnas radīšanas projekta starpniecību uz Somijas Patria bāzes.

Aizsardzības ministrija cer, ka pirmos eksemplārus varēs notestēt jau šī gada beigās. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par šo mašīnu piegādi lielākos apmēros.

Солдат ВС Швеции возле Patria XA-360 AMV
© AFP 2019 / JONATHAN NACKSTRAND
Zviedrijas BS karavīrs pie Patria XA-360 AMV
25
Tagi:
Baltija, ieroči
Pēc temata
Nosaukts labākais tanks trešajam pasaules karam
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās

Eksperts novērtējis, vēlēšanu rezultāts ASV ietekmēs attiecības ar Krieviju

0
(atjaunots 16:46 25.10.2020)
Eksperts uzskata, ka Donalda Trampa atkārtotas prezidentūras gadījumā viņam būs plašākas iespējas attiecībās ar Krieviju nekā pirmajā pilnvaru termiņā.

RĪGA, 25. oktobris - Sputnik. Krievijas tēma kļūs par tukšu šāvienu uz ASV prezidenta Donalda Trampa pusi, ja viņu ievēlēs otru reizi, tomēr kopumā nav iespējams apgalvot, ka viens no kandidātiem būtu izdevīgāks attiecībās ar Krieviju, intervijā RIA Novosti konstatēja Amerikas tirdzniecības kameras vadītājs Krievijā Aleksis Rodzjanko.

Prezidenta vēlēšanas ASV notiks 3. novembrī, pirmstermiņa balsošana vairākos štatos jau sākusies. Par prezidenta posteni cīnās republikāņu partijas kandidāts un pašreizējais valsts vadītājs Tramps un demokrātu kandidāts Džo Baidens.

"Te nu es nezinu, nevaru teikt, ka kāds būtu labāks, kāds – sliktāks," noteica Rodzjanko, taujāts par to, kura kandidāta uzvara būtu izdevīgāka abu valstu attiecībām.

Viņaprāt "Krievijas un Amerikas" tēma nav tik lielā mērā atkarīga no tā, kura partija tagad ir pie varas un kas patlaban ir prezidents. "Tā ir divu lielvalstu sāncensības tēma, kā šī sāncensība tiek vadīta, ar kādiem paņēmieniem – pārrunām vai konfliktiem," viņš sprieda.

"Ja Trampu ievēlēs otru reizi, Krievijas tēma jau būs tukšs šāviens uz viņa pusi, un es šaubos vai to turpinās vazāt. Tātad viņam būs mazliet vairāk elastības un iespēju attiecībās ar Krieviju, nekā bija pirmajā termiņā," uzskata aģentūras sarunbiedrs.

"Bet, ja uzvarēs Baidens, viņam aiz muguras nav aizdomu, ka viņš būtu kaut kā saistīts ar Krieviju, kopumā nav pieņemts izvirzīt tādas apsūdzības demokrātiem. Tāpēc Baidenam varētu but mazliet vairāk elastības. Tomēr es nesaskatu, ka būs liela starpība jebkurā no abiem variantiem," viņš noslēgumā piebilda.

0
Tagi:
Tramps, prezidenta vēlēšanas, ASV, Krievija
Pēc temata
Mediji norāda uz ASV "nepieļaujamo muļķību" attiecībās ar Krieviju
"Taliban" cer uz Trampa uzvaru vēlēšanās
Tramps un Putins sagatavojuši "oktobra pārsteigumu"
ASV atslepenoti ieraksti par Obamas iespējamo plānu saistīt Trampu ar Krieviju