Iela Viļņā

Krievijas vēstnieks: nopietni cilvēki sen vairs nebrauc uz Lietuvu

42
(atjaunots 11:58 16.01.2018)
Lietuvas parlamenta prioritātes starptautiskajā darbībā – atbalstīt jebkādus Krievijai kaitīgus niķus, paziņoja Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs.

RĪGA, 18. novembris — Sputnik. Neviens nopietns cilvēks no Krievijas jau sen vairs nebrauc uz Lietuvu, aizliegums virknei Krievijas pilsoņu iebraukt Baltijas valstī izskatās smieklīgi, teica Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs, vēsta "Vesti FM".

Tā Krievijas diplomāts komentēja Lietuvas Seima apstiprinātos likuma "Par ārvalstnieku tiesisko stāvokli" grozījumus, "Magņitska likuma" analogu, kas paredz papildu tiesisko pamatu, lai aizliegtu citu valstu pilsoņiem iebraukšanu Lietuvā.

"Krievijai tas nesagādāja pārsteigumu. Skaidrs, ka tagadējais Lietuvas Seims atbalstīs jebkādus nekrietnus soļus pret Krieviju vai izdomās savējos. Paradoksāli, taču tā pašlaik ir Lietuvas republikas parlamenta starptautiskās darbības prioritāte, tā vienkāršās "austrumu politikas" būtība," — teica Udaļcovs.

"Aizliegums iebraukt Lietuvā virknei Krievijas pilsoņu, atklāti sakot, izskatās smieklīgi: neviens nopietns cilvēks no mūsu valsts šurp jau sen vairs nebrauc. Tagad šeit nav, ar ko un par ko runāt," — uzskata diplomāts.

"Magņitska akts" tikai pieņemts 2012. gadā ASV. Likums nosaka personīgas sankcijas personām, kuras atbild par cilvēktiesību ievērošanu Krievijas Federācijā. Iepriekš līdzīgs likums, kas noteica sankcijas pret ārvalstu amatpersonām, stājās spēkā arī Kanādā.

26. oktobrī un 7. novembrī Lietuvas Seims pirmajā un otrajā lasījumā apstiprināja "Magņitska likuma" analogu.

Lietuvas Seima Ārlietu komitejas iesniegums liecina, ka likumprojekts, ko ierosināja 21 deputāts, sagatavots ar mērķi noteikt politiskas sankcijas personām, kas saistītas ne tikai ar tā saucamo "Magņitska lietu", bet arī citiem gadījumiem, kuros "ārvalstu valdības pieļauj to cilvēku tiesību pārkāpumus, kuri atklāj korupciju, un ļaunprātīgi izmanto dienesta stāvokli pret politiskajiem ieslodzītajiem".

Ārvalstniekiem būs aizliegts iebraukt Lietuvā, "ja pastāv pamatotas aizdomas par to, ka ārvalstnieks izdarījis nopietnu vai ļoti nopietnu noziegumu pret cilvēku, pārkāpjot vispāratzītās cilvēka tiesības un brīvības. Ja ārvalstnieks izdarījis korupcijas rakstura vai ar naudas atmazgāšanu saistītu noziegumu, ja ārvalstnieks jebkādā veidā piedalījies tamlīdzīgās noziedzīgās darbībās, un (vai) šo iemeslu dēļ ārvalstnieks iekļauts citu ES valstu, Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas vai NATO aizliegto personu sarakstos".

Paredzams, ka lēmumu par aizliegumu ārvalstniekam iebraukt Lietuvā pieņems iekšlietu ministrs saskaņā ar ārlietu ministra ierosinājumam.

42
Pēc temata
Krievijas vēstnieks par Lietuvas plāniem būvēt žogu uz robežas: smilškastes filozofija
Krievijas vēstniecība Kanādā kritizē valstī pieņemto "Magņitska likumu"
ASV nav gatavas atteikties no "Magņitska akta"
Putins apturējis vienošanos par plutonija utilizāciju
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

7
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

7
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

20
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

20
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele, foto no arhīva

Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19

0
(atjaunots 21:17 21.10.2020)
Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele ar nepacietību gaida koronavīrusa pandēmijas beigas, bet tikmēr stāsta sekotājiem sociālajos tīklos savus sapņus.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Latvijas veselības ministre Ilze Viņķele savā Twitter lapā pastastīja sekotājiem par to, ko redzēja savā sapnī, kurš skāra jau visiem sāpīgo tematu – koronavīrusu.

Viņķele pastāstīja, ka sapnī viņa veica kādas aptiekas inspekciju, par kuru tika saņemtas sūdzības, ka tā tirgo maskas ar defektu, it kā tām gumijas ir par īsu.

"Ja vien būtu tik daudz vārdu, lai izteiktu, cik ļoti gaidu Covid pandēmijas beigas..." noslēdz savu publikāciju ministre.

​Iepriekš Viņķele pirmajā obligātā sejas masku režīma spēkā stāšanās dienā Latvijā izbrauca ar tramvaju Rīgā un pārbaudīja, kā pilsētnieki ievēro jaunos noteikumus. Kopumā viņa bijusi gandarīta.

Atgādināsim, ka no 7. oktobra sejas maska bija jālieto tikai sabiedriskajā transportā, taču kopš pagājušās nedēļas šī prasība tiek piemērota visām sabiedriskām vietām. Pašlaik ierobežojumi ir spēkā līdz 6. novembrim, tomēr valdība neizslēdz, ka sejas masku lietošanas prasība sabiedriskās vietās var tikt pagarināta arī līdz gada beigām, kā arī var tikt ieviesti arī papildu pasākumi ar mērķi novērst Covid-19 izplatību.

0
Tagi:
koronavīruss, maska, Ilze Viņķele
Pēc temata
"Smaga laušanās ar lāčiem": Viņķele par valdības sēdi Covid-19 jautājumā
Viņķele: plānveida medicīnisko pakalpojumus neatcels pilnībā
"Aizej pa labam, citādi padzīs": Gobzems aicina Viņķeli atkāpties no ministres amata
Viņķele: visiem kopā jābūt piesardzīgiem