Latvijas un Ukrainas karogi

Baltijas ukrainizācijas draudi: migranti un represijas

80
(atjaunots 10:06 28.10.2017)
"Slepkavība – parasta lieta, pazemojums - ikdiena": kas notiks, kad Baltijas valstis pārplūdinās migrantu lavīna no Ukrainas, un kā jaunās "ukraiņu kopienas" pārstāvji izrēķināsies ar vietējiem iedzīvotājiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. VII Baltijas tautiešu forumā Igoras pilsētiņā netālu no Sanktpēterburgas tiesībsargs no Tallinas Sergejs Seredenko iepazīstināja ar ziņojumu "Ukrainas baltiskošana, Baltijas ukrainizācija", kurā stāstīts par šausminošajām sekām, pie kādām var novest Ukrainas bezvīzu režīms ar ES, vēsta avīze "Segodņa".

Jāpiebilst, ka ziņojums tika sniegts Eiropas pētījumu institūta (EPI, sabiedriska organizācija, ko Latvijas specdienesti iekļāvuši Maskavas ietekmes aģentu sarakstā) jaunās grāmatas prezentācijas ietvaros. Pret EPI vadītāju Aleksandru Gapoņenko Latvijas IeM Drošības policija ierosinājusi vairākas krimināllietas.

Ziņojumā norādīts, ka pēc iestāšanās ES Latvija, Lietuva un Igaunija ar prieku uzņēmās "Ukrainas mentoru" lomu — tā glaimoja viņu patmīlībai. Taču atausa diena, kad "skolnieks pārspēja savu skolotāju", un tagad iekšpolitisko metožu eksports ir devies pretējā virzienā — no pēcmaidana Ukrainas uz kaimiņvalstīm — Latviju, Lietuvu un Igauniju, sola ziņojuma autori. Viņi norāda, ka Baltijas valstu valdības ne tikai neuzskata "ukrainizāciju" par draudīgu aspektu, bet arī aktīvi veicina to. "Mūsu valstīm ir cieši sakari ar Ukrainu, mēs lobējam Ukrainu Eiropas Savienībā un dažādās starptautiskās organizācijās un nevēlamies saskatīt, pie kā mūs var novest šī draudzība," — uzsvērts ziņojumā.

Par "maidana varas" galveno kvalitatīvo atšķirību ziņojumā nosaukta "cilvēka dzīvības patvaļīgas atņemšanas aizlieguma atcelšana". Pēc ziņojuma autoru domām, politiskās slepkavības Ukrainā kļuvušas par ikdienu, cilvēka cieņas pazemojums — par normu, bet citādi domājošo apspiešana, represijas, politiskie cietumi un brīvās informācijas telpas iztīrīšana — par plaši izplatītu praksi.

Ziņojuma autori uzskata, ka, pateicoties iespējai brīvi iebraukt ES valstīs, ko ukraiņiem dāvā vīzu atcelšana, milzīgs skaits "labākas dzīves meklētāju" metīsies uz Baltiju, kur ir salīdzinoši augsts (no Ukainas viedokļa) dzīves un drošības līmenis, nav karadarbību un ir saprotama saziņas valoda — krievu valoda. Pakāpeniski ukraiņi atspiedīs malā vietējos iedzīvotājus, kuru skaits strauji sarūk, un ienesīs savus tikumus un kārtību, tostarp — arī banderisko ideoloģiju

Ukainas pilsoņa pase
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Līdz ar to ziņojumā migranti dalīti divās kategorijās: "zarobitčani" — parasti darba migranti, nelegāļi, kuri glābjas no nabadzības, bezdarba, korupcijas, pilsoņu konflikta šausmām, un Ukrainas austrumos organizētās "antiteroristiskās operācijas" (ATO) dalībnieki, banderiskās ideoloģijas sekotāji, kuri "vairs neprot strādāt, taču zina, kā pielādēt automātu".

"Zarobitčani" pretendēs uz darba vietām sociālo kāpņu lejasdaļā, kur pārsvarā nodarbināti krievvalodīgie baltieši, kas neizbēgami novedīs pie konfliktiem. Savukārt ATO dalībnieki piedāvās "jumtu" saviem tautiešiem, un Baltijas valstīs ātri sāksies kriminālās attiecību skaidrošanas.

Ziņojuma autori uzskata, ka tiesībsargājošās iestādes neko nevarēs panākt, jo viņiem "būs ar politiskiem lēmumiem saistītas rokas". Turklāt jaunpienākušie pilsoņi ātri ieviesīs korupciju,  un jaunās ukraiņu kopienas "banderiskās elites" legalizācijas jautājums Baltijā tiks atrisināts ļoti ātri.

"Prognoze par šīs jaunas kopienas attiecībām ar pašreizējām krievu kopienām Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, — karš līdz uzvarai. Jaunais izaicinājums Baltijas valstīm ir riskants, ņemot vērā tā mērogu: policijas spēkiem neizdosies tikt galā ar organizētajiem "bataljoniem"," — teikts ziņojumā.

Ukraunas pase
© Sputnik / Валерий Мельников

To, cik lielā mērā piepildīsies ziņojumā minētā prognozē, būs iespējams vērot jau šoruden, kad beigsies pirmo ukraiņu migrantu "īslaicīgās uzturēšanās" laiks un lielākā daļa no viņiem dzimtenē neatgriezīsies. Pie tam jāņem vērā, ka situācijas attīstība lielā mērā būs atkarīga no tā, vai jaunos migrantus uzņems Rietumeiropā, valstīs, kuru dzīves līmenis viņiem daudz labāk ies pie sirds.

Interesanti, ka Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents Nikolajs Meževičs, kurš piedalījās Seredenko ziņojumam veltītajā diskusijā, paziņoja, ka prognoze ir tuva patiesībai, taču drīzāk gan attiecas uz Poliju, nevis Baltijas valstīm.

Bezvīzu režīmu ar Eiropu Ukraina saņēma šī gada 11. jūlijā. Ukrainas pilsoņi var brīvi uzturēties ES 90 dienas sešu mēnešu laikā, taču viņiem nav tiesību strādāt vai mācīties. 

80
Pēc temata
Kijeva cer, ka ukraiņi varēs mācīties un nodarboties ar biznesu ES
Porošenko: Ukrainas pase būs ceļotājiem pievilcīga
Ukrainas bezvīzu režīma ikdiena
Kaņepju produkcija, foto no arhīva

Divi spaiņi kaņepju tējas: narkotiku legalizāciju Lietuvā nav iespējams apturēt

27
(atjaunots 08:27 24.11.2020)
Tuvākajā laikā jaunais Lietuvas Seima sasaukums izskatīs jautājumu par brīvu kaņepju šķiedru, tostarp kanabidiolu saturošu, pārdošanu.

RĪGA, 23. novembris – Sputnik. Drīz jaunais Lietuvas Seima vairākums pieņems lēmumu par brīvas kaņepju šķiedras pārdošanas atļaušanu, vēsta Sputnik Lietuva.

Parlamenta Budžeta un finanšu komitejas priekšsēdētājs Mikols Majausks paziņoja Facebook, ka Eiropas tiesa tikko ir izskaidrojusi, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nevar aizliegt kaņepju šķiedru/kanabidiola (CBD) pārdošanu, ja tās tiek likumīgi ražotas Eiropas Savienībā.

"Un lai arī lēmums paliek pušu ziņā, tām nāksies balstīties uz konkrētiem pierādījumiem, ka CBD ir narkotiskā viela. Ņemot vērā to, ka Pasaules Veselības organizācija neuzskata CBD par narkotisko vielu, pierādīt pretējo būs ļoti grūti," paziņoja Majausks.

Taču, pēc viņa sacītā, jautājums par psihoaktīvo vielu THC* (tetrahidrokanabinols), kuras pēdas tiek atklātas šķiedru augos un kanabisa produktos, paliek neatrisināts.

"THC atrodas arī tējā no šķiedrainām kaņepēm, taču pat izdzerot divus spaiņus, nesajutīsi nekādu reibinošu efektu," paziņoja Majausks.

Pēc deputāta sacītā, Lietuvas Seimam būs jāpieņem lēmums šajā jautājumā tuvākajā laikā. Majausks pauda pārliecību, ka jaunais vairākums "izlems pareizi".

Pēc deputāta domām, pēc kaņepju šķiedru un CBD pārdošanas atļaušanas onkoloģijas slimnieki, cilvēki ar neiroloģiskām slimībām, epileptiķi spēs brīvi iegādāties dabīgus preparātus, kuri palīdz atvieglot simptomus.

Turklāt, viņaprāt, ārsti varēs nebaidīties publiski apspriest ārstēšanas veidus un spēs konsultēt savus pacientus šajā sakarā.

"Mēs esam viens no lielākajiem šķiedrainu kaņepju ražotājiem ES. Ja mēs pieņemsim pareizu lēmumu, mēs spēsim ne vien eksportēt izejvielas, bet arī ražot CBD produkciju un veidot 300 miljonus eiro pievienotās vērtības gadā un darbavietas Lietuvā," atzīmēja Majausks.

Iepriekš Majausks vairākkārt piedāvāja atcelt kriminālatbildību par narkotiku glabāšanu nelielos daudzumos bez izplatīšanas mērķa, apgalvojot, ka produkti no kanabisa pirmām kārtām ir terapeitiski preparāti. Savas nostājas pastiprināšanai viņš bija atnesis arī kaņepju tēju un kaņepju eļļu uz Lietuvas Seimu.

Iepriekš Lietuvas Veselības ministrija publicēja alkohola un citu psihoaktīvo vielu patēriņa Eiropas skolās pētījumu (ESPAD/Eiropas skolu pētījums), saskaņā ar kura datiem, Baltijas republikā 5,6% pusaudžu ir lietojuši jaunās psihoaktīvās vielas: 4,3% – sintētiskos kanabinoīdus, 0,9% - sintētiskos katinonus. Kopumā 19% aptaujāto skolēnu vismaz reizi dzīvē ir pamēģinājuši narkotikas.

* vairākās valstīs aizliegtā viela

27
Tagi:
Seims, Lietuva, narkotikas
Pēc temata
Livonijas ordeņa pils dārzā nejauši iesēja narkotiskās kaņepes
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot
Latvijas pensionārei par policijas izrautajām kaņepēm piedāvā 27 eiro
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Lietuvos geležinkeliai vilciens, foto no arhīva

ES samazinājusi "Lietuvos geležinkeliai" piespriesto sodu par izjauktajām sliedēm Reņģē

25
(atjaunots 13:46 20.11.2020)
ES tiesa noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi.

RĪGA, 20. novembris — Sputnik. Lietuvas dzelzceļa kompānija "Lietuvos geležinkeliai", kas 2008. gadā izjauca 19 kilometrus garu sliežu posmu atzarojumā no naftas pārstrādes rūpnīcas "Orlen Lietuva" Mažeiķos līdz Reņģei Latvijā, ļaunprātīgi izmantojot dominējošo stāvokli kravas pārvadājumu tirgū Lietuvā, apstiprināja Eiropas Savienības tiesa Luksemburgā. Tomēr tieneši samazināja kompānijai piespriesto naudas sodu, stāsta 15min.lt.

ES tiesa 18. novembrī noraidījusi "Lietuvos geležinkeliai" prasību, kurā kompānija prasīja anulēt Eiropas Komisijas lēmumu par sodu 27,873 milj. eiro apmērā, tomēr naudas soda summu samazinājusi līdz 20,069 milj. eiro.

"Lēmums samazinās negatīvo ietekmi uz kompāniju, ko radījis tālaika vadības lēmums 2008. gadā izjaukt šo svarīgo atzarojumu," lēmumu komentēja kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" ģenerāldirektors Mants Bartuška.

"Tāpat ir ļoti svarīgi, ka ar šīs problēmas risinājumu izdevies atjaunot labas attiecības ar mūsu partneriem," viņš piebilda.

Dzelzceļa atjaunotā posma starp Lietuvu un Latviju svinīgā atklāšana notika 2020. gada 15. februārī. Dzelzceļa iecirkņa atjaunošana izmaksāja 9,4 miljonus eiro, darbus veica igauņu uzņēmums "Vitras-S". Iecirknī atjaunotas sliedes, izremontētas citas dzelzceļa būves – piecas pārbrauktuves, pieci tilti, seši caurlaides punkti, iztīrīti novadgrāvji, atjaunota satiksmes kontroles sistēma.

Dzelzceļa iecirknis starp Mažeiķu pilsētu Lietuvā un Reņģi Latvijā tika demontēts 2008. gadā, - to veica Lietuva, aizbildinoties ar remontu, kas netika pabeigts pat desmit gadus vēlāk. Izjauktais iecirknis negatīvi ietekmēja Latvijas tranzīta iespējas un palīdzēja Klaipēdas ostai palielināt kravas apgrozījumu, jo šeit veda īsākais ceļš no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu un Latvijas un Igaunijas ostām.

2011. gadā poļu kompānija "Orlen", kas kontrolē Mažeiķu rūpnīcas kravu apgrozījumu un piegādā degvielu Latvijā, iesniedza sūdzību Eiropas Komisijai, apsūdzot "Lietuvos geležinkeliai" par negodīgu konkurenci. 2013. gada martā Eiropas Komisija sāka oficiālu izmeklēšanu. Tās rezultātā Lietuvas uzņēmumam tika piespiests sods 27,87 miljonu eiro apmērā, kā arī uzlikta saistība atjaunot sliežu ceļu.

25
Tagi:
ES, Lietuva
Pēc temata
Latvija iesniedz notu Lietuvai ar prasību atjaunot sliežu ceļu līdz Reņģei
Brisele noteikusi soda naudu Lietuvai par sliežu demontāžu uz Latviju
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0