NATO militārās mācības. Foto no arhīva

NATO pilliņā, jeb piedzērušie "ziemeļu atlanti" aizsargā Baltiju

516
(atjaunots 11:23 19.10.2017)
Baltijas valstis ir pārvērtušās ne vien par galveno NATO militāro poligonu Austrumeiropā, bet arī par alianses karavīru vaļīgās izklaides vietu.

"Un kāda velna pēc tā NATO mums vajadzīga?" – aizvien biežāk vaicā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas iedzīvotāji, ko šausmina kārtējās Ziemeļatlantijas puišu izdarības, raksta Sputnik Lietuva. Baltijas valstis svēti tic: NATO ir stabilitātes un neatkarības garants. Bet Baltijas republikas par pilntiesīgām organizācijas loceklēm kļuva tikai 2004. gadā, tātad gandrīz četrpadsmit gadus pēc savas suverenitātes pasludināšanas. Vienkārša aplēse rāda, ka kopš tā laika pagājuši jau 13 gadi. Vērā ņemams laiks. Un ar ko tad īsti visu šo laiku nodarbojās drošsirdīgie NATO spēki? Jūs droši vien teiksiet – ar kara un politisko sagatavošanos? Tā mēdza teikt padomju laikos. Nekā nebija. Spriežot pēc visa, "ziemeļu atlantus" moka garlaicība.

Ko mēdz iesākt veči, ja brīvas naudas papilnam un nekā īsti darāma nav? Pareizi, labākais variants – drusku uzņemt uz krūti. Pēc sirds patikas. Jau labu laiku klīst runas par plankumaino ārzemnieku neadekvāto izturēšanos ciemos pie trim Baltijas māsiņām – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Vietējie mediji trauksmaini stāsta par "Baltijas valstu nacionālo likumu pastāvīgajiem pārkāpumiem, kas saistīti ar NATO kareivju plostošanu". Pavisam nesen brašie vācu puiši no NATO misijas spēcīgā dzērumā sarīkoja kautiņu bārā Ruklas pilsētā Lietuvā. Vienu no cīnītājiem pēc tam pa taisno no bāra aizveda uz slimnīcu ar traumām. Ziņas par bēdīgo incidentu parādījās tikai 14. oktobrī – nedēļu vēlāk. Visu šo laiku kaunpilno atgadījumu centās slēpt.

Taču, kā zināms, viss slepenais agri vai vēlu nāk dienas gaismā. Lietuvā ik gadus tiek fiksēti vairāki ar piedzērušo NATO karavīru nepiedienīgo uzvedību. Piemēram, pērnā gada 30. janvāri pussešos no rīta Šauļos tika apturēta automašīna "Volkswagen Golf", ko vadīja iereibis vīrietis. Viņa asinīs tika konstatētas 1,75 promiles spirta. Izrādījās, ka tas ir ASV pilsonis, gaisa policijas misijas kapteinis. Vārdu sakot, atbildīga amatpersona, kas sargā debesis veselās trijās valstīs. Savukārt šī gada sākumā policija Klaipēdā aizturēja veselus trīs ārvalstu karavīrus, kuri sāka kauties ar kārtības sargiem pie nakts kluba. Kareivīgie "atlanti", protams, bija līdz nāvei piedzērušies. 

Viņi uzvedās vaļīgi un ļoti agresīvi. Lai karavīrus nomierinātu, lietuviešu kārtības sargiem pat nācās likt lietā spēcīgus elektrošokerus. Taču arī šo lietu "nobremzēja". Tipiska aizbildināšanās: sak, NATO "karavīrs (i) bija iereibuši ārpus dienesta, bez uniformas. Tāds parasti ir Lietuvas Aizsardzības ministrijas preses dienesta formulējums, ar ko tiek attaisnotas draudzīgo valstu karavīru kārtējās izdarības. Tātad, ja tu esi NATO karavīrs, tērpies civilā, vari darīt, ko vien vēlies. Komandieri visu attaisnos. Taču Lietuvas likumdošana nosaka, ka piedzērušajam šoferim būtu draudējis arests vai soda nauda – pat līdz 19 tūkstoši eiro. Bet ne jau velti mēdz teikt, ka nesodīti nodarījumi provocē jaunas ļaundarības.

Skandalozs incidents notika pērnā gada 27. februārī Lietuvas kūrortpilsētā Druskininkos. Policiju izsauca ūdens atrakciju parka Aqua sašutušie darbinieki. Izrādījās, piedzēries amerikāņu brašulis izlauzis aizsargsienu. Pie tam ne jau šādu tādu – aizsargsienu mātes un bērna zonā. Zaudējumi sasniedza ne vienu vien simtu eiro. Par laimi, bērni un viņu vecāki necieta. Jāpiebilst, ka huligāns nebija viens. Parkā aktīvi atpūtās 20 kareivji. Viņi ieradās trijos mikroautobusos. Zināms, ka piedzērušam pat jūra šķiet esam līdz ceļiem, kur nu vēl tik sīka kā Baltijas jūra. Ko tad tur lai saka par ūdens atrakciju parku. Kā jums šķiet, ar ko tas stāsts beidzās? Ne ar ko. Karavīri taču nepļēguroja armijas poligonā. 

Tādu pašu formulējumu izdzirda arī sadusmotie Ventspils iedzīvotāji, kurus šokēja NATO puišu uzvedība vietējos bāros. Pilsētnieku pusē nostājās par mērs Aivars Lembergs. Savā lapā sociālajā tīklā viņš atklāti uzrakstīja, ka piedzērušies karavīri nokārtojuši mazās vajadzības sabiedriskās vietās, vēmuši un dzēruši alkoholu. Vēl vairāk, viņš nosūtīja niknu sūdzību par alianses karavīriem NATO ģenerālsekretāram. Mērs skaidroja, ka karavīri uzvedušies kā "okupantu cūkas, kuri neatzīst Latvijas likumus". Diemžēl arī šajā gadījumā incidents tika noklusēts.

No ieroču brāļiem reģionā neatpaliek arī karavīri Igaunijā. Tiesa, tur drošsirdīgo "ziemeļu atlantu" trakās izdarības dzērumā attaisno – jūs neticēsiet! – ar Maskavas roku. "Bet ja nu NATO karavīru kautiņi dzērumā ir Maskavas provokācija?" Jā, tieši tā gada sākumā paziņoja Igaunijas Nacionālās aizsardzības spēku Informācijas departamenta vadītājs Miks Marans. Protams, te nu ir vietā sakāmvārds par mēģinājumiem nogrūst problēmas no slimas galvas uz veselu. Lai nu būtu kā būdams, man pašam kļūst jokaini ap dūšu, domājot par to, kas šodien aizstāv Baltiju. Ja nu šīs piedzērušās divīzijas atmetīs pie malas komandierus? Viņiem taču rokās ir ieroči, turklāt ar katru gadu viņu skaits aug. Ar ko tas viss var beigties?

Varbūt nupat ir īstais brīdis vērt vaļā speciālas atskurbtuves NATO puišiem, pirms vēl nav par vēlu?

Autora domas var neatbilst redakcijas viedoklim.

516
Pēc temata
Ukrainas karavīri piekāvuši NATO instruktorus no Lietuvas
Ieteikums latvietēm: labi padomā, pirms teikt "nē" NATO zaldātam
Piedzērušies NATO karavīri sarīkoja kautiņu Lietuvas bārā
NATO karavīrs nokārtojis mazo vajadzību pie Lietuvas Iekšlietu ministrijas ēkas
Piedzēruši NATO jūrnieki ostā piekāvuši dokeri
Elektrības pārvades līnijas

Galīga kapitulācija: Lietuva atzinusi Latvijas tiesības pirkt enerģiju no BelAES

32
(atjaunots 17:17 03.06.2020)
Baltijas valstu vienošanās par elektroenerģijas iepirkumiem trešajās valstīs paredz atšķirīgu pieeju: Latvija un Igaunija atzīst Lietuvas tiesības nepirkt elektroenerģiju BelAES, bet Lietuva – kaimiņu tiesības to iepirkt. Tiks ieviesti elektrības izcelsmes sertifikāti.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Baltijas valstis izstrādājušas vienošanos par elektroenerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm līdz 2025.gadam, kad Latvija, Igaunija un Lietuva izstāsies no BRELL. Lietuvas valdība izskatīs to šodien, taču valstī jau sākusies diskusija par noteikumiem, kas skar elektroenerģijas iegādi no BelAES, vēsta LRT.

Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns apliecināja, ka vienošanās ļaus valdībai un ministrijai īstenot likuma prasības par elektroenerģijas piegādēm no Baltkrievijas. "Mūsu viedoklis paliek konsekvents, precīzs un nemainās – Lietuvā tās nenotiks (elektroenerģijas piegādes no Baltkrievijas – red.), un mūsu infrastruktūra netiks izmantota," viņš paziņoja.

Enerģētikas ministrija vēstīja, ka jaunā metodika tiks izmantota tūlīt pēc Baltkrievijas AES ekspluatācijas sākuma un tirdzniecības aizlieguma pa Lietuvas un Baltkrievijas pieslēgumu.

Ar mērķi īstenot Lietuvas likumu (kas aizliedz elektroenerģijas importu no Baltkrievijas) tiks ieviesta sertifikātu sistēma – tā ļaus identificēt importētās elektroenerģijas izcelsmi, lai Lietuvā nenokļūtu elektroenerģija no Baltkrievijas, informēja EM.

Tāpat plānots ieviest jaunu infrastruktūras nodokli, lai izdevumi par elektropārvades līniju izmantošanu importam tiktu taisnīgi kompensēti un impoertētā elektroenerģija tiktu aplikta ar nodokli.

Saskaņā ar 20212.gadā apstiprināto trīspusējo metodiku tirdzniecībai ar citām valstīm, elektroenerģijas tirdniecība Baltijas valstīs notiek tikai caur Lietuvu, taču šī metodika zaudēs spēku, kad darbu sāks BelAES. Ne Latvijai, ne Igaunijai nav tieša EPL savienojuma ar Baltkrieviju.

Kritika

Vienošanos negaktīvi novērtēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs un EP deputāts Petrs Auštrēvičs.

Linkēvičs uzskata, ka vienošanās neatbilst Lietuvas interesēm, un apņēmies aicināt valstību neatbalstīt enerģētikas ministra Žigimata Vaičūna ierosinājumu, jo kompromisi, kas ļauj Baltijas valstīm ieņemt atšķirīgas pozīcijas jautājumā par elektroenerģijas iepirkumiem no BelAES, "nevar būt pieņemami".

"Manuprāt, šis vienošanās projekts neatbilst Lietuvas interesēm, un es neuzskatu, ka valdībai tas būtu jāapstiprina. Es to norādīju arī savam kolēģim – enerģētikas ministram," atklāja Linkēvičs.

"Mūsu principiālais viedoklis ir tāds, ka Baltijas valstīm ir jāieņem koordinēta pozīcija, vienota jautājumā par atteikšanos no elektroenerģijas iegādēm no šī visos aspektos nedrošā objekta, mums ir noteikta sapratne arī Eiropas Komisijā," stāstīja kministrs.

Savukārt Auštrēvičs paziņoja, ka vienošanās ļaus Latvijai pirkt lelektrienerģiju no BelAES un pārdot to Lietuvai, un tā ir Viļņas galīga kapitulācija.

"Nodevības kontūras kļūst skaidrākas. Caur Latviju mēs pirksim elektrību no Astravjecas! Prezidenta administrācijas iemīļotais (enerģētikas – red.) ministrs Žigimants Vaičūns ir sagatavojis politisku vienošanos ar Latviju un Igauniju. Tajā Latvija un Igaunija atzīst mūsu tiesības nepirkt elektroenerģiju no Astravjecas (acīmredzama atteikšanās no suverenitātes), bet mēs vienlaikus – viņu tiesības pirkt," viņš uzrakstīja savā lapā Facebook.

Eirodeputāts atzīmēja, ka enerģētikas ministrs iesniedzis Seimā arī likumu par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "kurā galvenā ieinteresētā elektroenerģijas tirdzniecības kompānija ir Latvenergo".

"Nespēja pārliecināt tuvākos kaimiņus – Latviju un Igauniju – demonstrē Lietuvas vājās pozīcijas un nacionālo interešu noniecināšanu. Ar tādu vēsturisku nodevību nevar samierināties," viņš klāstīja.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

32
Pēc temata
Nausēda turpina cīnīties ar BelAES: kas sagaida Baltijas valstis
Lietuva salst, pateicoties enerģētiskajai "neatkarībai" no Krievijas
Baltijas valstis palielinājušas Baltkrievijas elektroenerģijas iegādi
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Urmass Reinsalu

Tankiem arī vajadzīgs ceļš: Baltija pandēmijas laikā uztraucas ne tikai par tūristiem

27
(atjaunots 17:06 03.06.2020)
Igaunijas ārlietu ministrs pastāstīja, kad tiks atvērtas robežas, vai ir vērts jau tagad rezervēt ceļojumus, kā arī pauda bažas par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām krīzes laikā.

RĪGA, 3. jūnijs — Sputnik. Virkne valstu jau sākušas pavērt robežas un atjauno aviosatiksmi, tomēr nav garantijas, ka reisi, uz ko patlaban pieejamas biļetes par pievilcīgām cenām, notiks, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu interlvijā avīzei Maaleht. Tāpat viņš norādīja, ka Krievija, domājams, vēl ilgi būs slēgta.

"Mēs iesakām pagaidām atteikties no braucieniem uz ārzemēm. Koronavīrusa izplatības risks būs augstāks, ja cilvēki sāks ceļot," teica Reinsalu.  

Viņš atklāja, ka pašlaik ES apspriež ārzemnieku uzņemšanas kārtību, piemēram, vairākas Eiropas valstis izskata iespējas ieviest izziņas par veselības stāvokli, ar ko nebūs jāpaliek karantīnā pēc robežas šķērsošanas.

Dienvidvalstis, kam tūrisms ir svarīgs ekonomikas elements, vēlas atvērt robežas pēc iespējas ātrāk. Dažas valstis iesaka visiem ES locekļiem rīkoties vienādi, izstrādājot vienotus noteikumus, tomēr pagaidām tāds lēmums Briseles līmenī vēl nav pieņemts.

Reinsalu uzskata, ka Baltijas valstis racionāli risina jautājumu par robežu atvēršanu, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju reģionā.

"Mūsu reģionā situācija ar koronavīrusu ir atšķirīga. No vienas puses – Krievija un Baltkrievija, no otras –Zviedrija, kur situācija ar vīrusa izplatību atšķiras no mūsējās. Domājams, Krievija būs slēgta vēl ilgu laiku," teica ministrs.

Taujāts par tūrisma braucieniem rudenī, Reinsalu pauda šaubas par to, vai visi pašlaik pārdotie ceļojumi, piemēram, uz Turciju vai ASV patiešām notiks.

"Atklāti sakot, tas ir risks gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri pērk ceļojumus. (..) ASV robežas patlaban ES pilsoņiem ir slēgtas. Turcijā ir spēkā divu nedēļu karantīna pēc ierašanās. Kaut kādas valstis var ieviest papildu ierobežojumus, par kuriem mums patlaban nekas nav zināms," atzīmēja politiķis.

Reinsalu piebilda: lai arī patlaban pieejamas aviobiļetes par labām cenām, tas nebūt nenozīmē, ka reisi notiks, tāpēc iesaka nesteigties ar ārvalstu braucieniem.

Bet tanki?

Intervijā ministrs pastāstīja arī par to, kā veidojās notikumi, kad valstis viena pēc otras sāka slēgt robežas. Reinsalu norādīja kādu daiļrunīgu faktu: Baltijas valstis tolaik raizējās ne tikai par citās valstīs iestrēgušajiem saviem valstspiederīgajiem, bet arī par krīzes militāro aspektu. Piemēram, pārrunās ar Eiropas valstu līderiem par Baltijas valstu iedzīvotāju atgriešanos caur Poliju, Reinsalu vērsies pie NATO Padomes – raizējies par militārās tehnikas pārvietošanās iespējām.

"Atsaucot atmiņā šo situāciju, jāpiebilst, ka pārrunu bija daudz. Vācijas prezidents zvanīja Polijas prezidentam, ārlietu ministri pastāvīgi sazinājās, Jiri Ratass zvanīja Polijas premjerministram. Es lūdzu palīdzību pat NATO Padomē, jo tā ir arī viņu problēma – ja transporta haoss stiepjas līdz Berlīnei, pat tanki netiks cauri, ja pēkšņi radīsies tāda iespēja," pastāstīja Igaunijas ārlietu ministrs.

27
Tagi:
Urmass Reinsalu, Igaunija, Baltija
Pēc temata
Vai kareivjiem nevajag izolēties? Kāpēc Zemessardze turpina mācības
Polijā vērtē, kā pandēmija ietekmējusi ASV potenciālu "savaldīt" Krieviju
NATO pārskatīja visu militāro mācību programmu koronavīrusa dēļ
Militārais eksperts Viktors Ļitovkins

Eksperts: ASV biedē Baltiju ar Krieviju, lai slēptu savus nedarbus

0
(atjaunots 10:41 05.06.2020)
ASV biedē cilvēkus Eiropā ar "Krievijas draudiem" un pieprasa aizvien jaunus izdevumus aizsardzībai: uz eiropiešu naudas rēķina plaukst amerikāņu militārā rūpniecība.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Poļu izdevums Sieci nāca klajā ar "Krievijas uzbrukuma" scenāriju Baltijas valstīm un Polijai, stāsta Sputnik Lietuva. Slēdzieni, uz kuru pamata būvēts scenārijs, tapuši pēc Krievijas bruņoto spēku mācību, Krievijas politiķu un militārpersonu izteikumu, kā arī stratēģisko dokumentu analīzes, stāsta raksta autori.

Tamlīdzīgu analīžu un scenāriju jēga slēpjas ASV militārās rūpniecības kompleksa atbalstā, sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja militārais eksperts Viktors Ļitovkins.

"Krievija nevienam neuzbrūk un uzbrukt netaisās. Tikai ASV un NATO karo pēdējos 20 gadus – Dienvidslāvijā, Afganistānā, Irākā un Lībijā. Tagad viņi nelikumīgi uzturas Sīrijas teritorijā un zog tur naftu. Lai slēptu savus noziedzīgos nodarījumus, ASV apsūdz Krieviju par nosodāmiem nodomiem un biedē vienkāršos iedzīvotājus Eiropā, liekot viņiem maksāt lielāku naudu NATO," norādīja Ļitovkins.

Eksperts atzīmēja, ka NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumi 2% apmērā no IKP amerikāņus vairs neapmierina.

"Biedējot ar Krievijas militāro agresiju, Tramps pieprasa 4% no IKP, pieprasa, lai eiropieši pirktu ASV militāro tehniku. Tāda ir ASV militārās rūpniecības kompleksu apkalpojošo pārskatu jēga. Baltijas satelīti ir gatavi pirkt amerikāņu ieročus, taču tam viņiem nav naudas, bet Polija pērk ar prieku. Vēl vairāk, Varšava gatava izdot divus miljardus dolāru amerikāņu divīzijas uzturēšanai savā teritorijā," atzīmēja Ļitovkins.

Gadu no gada NATO savelk karavīrus un militāro tehniku pie Krievijas robežām, aizbildinoties ar izdomātu Krievijas agresijas ieganstu. Maskava jau vairākkārt ir norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus nevienā pasaules reģionā. Noraizējusies par NATO aktivitāti pie savām robežām, Krievija ir spiesta spert adekvātus soļus, atzīmēja valsts aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu. Pēc viņa vārdiem, rietumu stratēģiskais virziens patlaban rada lielākos draudus Krievijas militārajai drošībai.

0
Tagi:
Eiropa, Baltija, Krievija, ASV
Pēc temata
Bez ASV būs beigas: NATO vadītājs biedē Eiropas Savienību ar sabrukumu
ASV tēlo cēlsirdīgu policistu attiecībās ar Vāciju
Lietuvas prezidents nosauca ASV par "faktoru Krievijas savaldīšanai"
Kā sākās karš Afganistānā