Pie Latvijas un Krievijas robežas

Igaunija nepaspēs norobežoties no Krievijas līdz republikas simtgadei

22
(atjaunots 15:37 08.10.2017)
Igaunijas plāniem paspēt iekārtot sauszemes robežu ar Krieviju līdz 2018. gadam nav lemts piepildīties – termiņi, kuri norādīti sākotnējā projekta variantā, atzīti par pārāk optimistiskiem.

RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Par to igauņu medijiem pastāstīja Lijunas prefektūras robežsardzes biroja vadītājs Tamars Tams. Pēc viņa vārdiem, šobrīd neviens nevar garantēt, ka robeža būs gatava līdz 2018. gadam, kad Igaunijas Republika svinēs savu simtgadi. Kā atzīmēja Tams, jauns, reālistiskāks darbu pabeigšanas termiņš ir 2020. gads, vēsta RIA Novosti.

2016. gada martā Igaunijas valdība atbalstīja detalizētu sauszemes robežas iekārtošanas projektu ar Krieviju. Atkarībā no reljefa īpašībām un dabas apstākļiem tiks uzcelts 2,5 metrus augsts žogs apmēram 90 kilometru sauszemes robežas garumā. Uz robežas tāpat tiks uzstādīta mūsdienīga apsardzes sistēma, kura ierobežos nelikumīgu robežas šķērsošanu, kā arī pierobežas noziedzību.

Papildus pierobežas zonai tiks ierīkots divus metrus plats patruļas ceļš un  pēdu kontroles josla līdz pat astoņu metru platumam. Tāpat tiks uzstādīti dzīvnieku nožogojumi, barjeras, pierobežas stabi, brīdinājuma zīmes un apgaismojums. Upju, strautu un purvu šķērsošanai pierobežas patruļām tiks uzbūvēti tilti un nelieli tiltiņi. Atkarībā no robežas posmu īpašībām nepieciešamības gadījumā tiks uzstādīti arī citi papildus elementi tās efektīvākai apsardzei.

Žogs uz Krievijas robežas tiek būvēts visās Baltijas valstīs. Kā jau iepriekš stāstīts, Latvija sāka celt žogu, saskaņā ar oficiālo viedokli, ar nolūku samazināt nelegālo migrantu skaita samazināšanu, kuri plāno iekļūt Latvijā no Krievijas teritorijas. 2017. gadā robežas iekārtošanai ar Krieviju Latvija piešķirs 6,3 miljonus eiro, par kuriem plānots aprīkot pierobežas zonu 150 kilometru garumā un uzcelt 60 km žoga. Žoga celtniecības darbi uzsākti 2015. gadā, un tos plānots pabeigt līdz 2019. gadam.

Par plāniem pārbūvēt sienu uz Krievijas robežas paziņoja arī Lietuva, turklāt Kaļiņingrada apgabala gubernatora vietas izpildītājs nekavējoties piedāvāja piegādāt šim mērķim ķieģeļus par saprātīgu cenu. No sākuma tika plānots, ka žoga garums sastādīs 135 kilometrus, taču beigās tika izlemts trīskārši samazināt garumu. Kā apgalvo Lietuvas IeM, žogs uz Krievijas robežas ļaus efektīvāk ierobežot kontrabandas iekļūšanu valstī. Celtniecības darbus plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Projekta izmaksas tiek vērtētas 1,34 milj. eiro apmērā.

22
Pēc temata
Kaļiņingradas domes deputāts apšauba Lietuvas celtā žoga nozīmi
Vēl viens žogs: Latvija plāno norobežoties no Baltkrievijas
Norvēģi izsmej jauno nožogojumu pie robežas ar Krieviju
Latvijā siena nav tāda kā Berlīnē
Aviokompānijas airBaltic lidmašīna Boeing 737-33A

Lidsabiedrība airBaltic atvērusi filiāli Lietuvā, lai uzsāktu lidojumus uz Kijevu

6
(atjaunots 15:22 30.11.2020)
Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic filiāles atvēršana Lietuvā ir saistīta ar ieceri īstenot reisus uz Kijevu.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic atvērusi filiāli Lietuvā, lai gūtu iespēju īstenot lidojumus uz Kijevu – no Latvijas veikt reisus šajā maršrutā šobrīd ir aizliegts, paziņoja kompānijas izpilddirektors Martins Gauss, vēsta Baltic Course.

"Tas ir tehnisks lēmums, jo mēs vēlamies īstenot reisus uz tā saucamajām trešajām valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā. Pārsvarā runa ir par lidojumiem uz Kijevu. Tādēļ mums ir nepieciešama firma Lietuvā. Citu iemeslu šim lēmumam nav," sacīja Gauss.

Viņš piebilda, ka Lietuvas atļauja lidojumu īstenošanai vēl ir paredzēts saņemt.

Kompānijas airBaltic filiāle Lietuvā tika reģistrēta novembra sākumā. Latvijas lidsabiedrībā paskaidroja, ka ziemas sezonā no Lietuvas ir plānoti maršruti uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Minheni, Oslo, Parīzi, kā arī Rīgu un Kijevu.

Saskaņā ar Lietuvas lidostu pārvaldes kompānijas Lietuvos oro uostai datiem, no Lietuvas atļauts īstenot lidojumus uz sekojošām valstīm, kuras nav ES vai EEZ valstis: Baltkrievija, Ukraina, Turcija. Janvārī plānots pievienot šim sarakstam Izraēlu.

Aviokompānija airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Tallinas un Viļņas uz 60 pilsētām dažādās pasaules valstīs. Galvenais pārvadātāja akcionārs ir Latvijas valsts – tai pieder 96,14% akciju.

2020. gada pirmajā pusgadā airBaltic atskaitījās par zaudējumiem 185 miljonu eiro apmērā. Ar Eiropas Komisijas atļauju valdība dotēja nacionālo lidsabiedrību 250 miljonu eiro apmērā un norakstīja tās parādus 37 miljonu eiro apmērā. Taču satiksmes ministrs Tālis Linkaits neizslēdz, ka airBaltic var būt nepieciešama jauna palīdzība no valsts puses.

6
Tagi:
Lietuva, airBaltic
Pēc temata
Latvija airBaltic varētu lūgt valdībai piešķirt vēl līdzekļus, lai izdzīvotu
Kam vajadzīgs airBaltic, ja nebūs tūristu? Latvija grauj vēl vienu ekonomikas sektoru
Kā "jūtas" 280 miljoni eiro airBaltic, vai nav pamaz? Dombrovskis par "izmisuma budžetu"
Kārtējais skandāls ar airBaltic: lidsabiedrība pārdod biļetes uz neeksistējošiem reisiem
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

Varšava lūgusi atsūtīt uz Baltkrieviju karavīrus no Baltijas

59
(atjaunots 17:56 29.11.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atklāja, ka saņēmis nacionālo specdienestu informāciju par Polijas plāniem Baltkrievijā.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Varšava lūgusi NATO organizēt speciālos spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā, lai izmantotu tos cīņai pret Baltkrievijas valdību, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Piektdien Lukašenko, tiekoties ar Minskas 6. klīniskās slimnīcas kolektīvu, atklāja dažus fragmentus no specdienestu datiem – viņš aprakstīja Rietumu politiķu attieksmi pret notikumiem Baltkrievijā un plānus attiecībā pret valsti. Prezidents precizēja, ka informāciju saņēmis burtiski dienu iepriekš no Valsts drošības komitejas. Lukašenko norādīja, ka pirmās ziņas datētas ar augusta vidu, un citēja Polijas premjerministra Mateuša Moravecka teikto: "Baltkrievijas nākotne Polijai ir principiāla. Baltkrievijas rietumu teritorijas vēsturiski piederējušas Polijai... Varšava spērusi virkni konkrētu soļu, lai palīdzētu revolūcijai Baltkrievijā: finansiālais atbalsts caur poļu un poļu-amerikāņu solidaritātes programmām ar Lukašenko režīma upuriem, ielūgumi baltkrievu studentiem, vienkāršoti robežu šķērsošanas noteikumi, atbalsts neatkarīgajiem medijiem un NKO," vēsta Sputnik Baltkrievija

"Polijas oficiālās amatpersonas aicina NATO izveidot speciālus drošības spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā. Saskaņā ar ieceri, šo armiju būtu iespējams izmantot cīņai ar varu Baltkrievijā," Lukašenko citēja Moravecka paziņojumu.

Saskaņā ar Baltkrievijas prezidenta rīcībā esošajiem datiem, Polijas premjerministrs atzīmējis, ka "revolūcijas uzvara Baltkrievijā arī ir Polijas nacionālo interešu lokā".

31. augustā, saskaņā ar VDK datiem, Polijā izskanējuši sekojoši vārdi: "Laiks tiešām pārrunām starp režīmu un opozīciju vēl nav pienācis. Lukašenko režīms vēl ir pārāk saliedēts, viņu atbalsta armija un VDK, bet strādnieki vispār neatbalsta nekādu revolūciju. Tagad mums ir jāgaida un jāseko notikumu attīstībai."

Lukašenko pastāstīja, ka Varšava ierosinājusi radīt Baltkrievijā situāciju, lai "tās ekonomika sabrukumu, rublis zaudētu, plaukti veikalos izrādītos tukši".

"Mums ir jāpārliecina Turcija, Grieķija, Azerbaidžāna un Armēnija neeksportēt pārtikas produktus koronavīrusa riska dēļ," Baltkrievijas prezidents nolasīja Polijas plānus.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

"Mums ir jārisina divas problēmas. Pirmā: mums jāsagatavojas problēmas militāram risinājumam, jāpalaiž atbilstoši mehānismi, kas nepieciešami šim risinājumam. Otrā: mums jāparāda Krievijai, ka nevēlamies, lai tā Baltkrievijā izmantotu jebkādas bruņotas struktūras," Lukašenko citēja septembrī izskanējušo informāciju.

Lukašenko ieguva balsu vairākumu prezidenta vēlēšanās valstī 9. augustā – viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus, valstī sākās protesta akcijas. Tās turpinās vēl joprojām, un tiesībsargājošās iestādes ziņo, ka akcijas radikalizējas.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka protesta akcijas tiek koordinētas no ārzemēm. Lukašenko apsūdzēja Rietumus par tiešu iejaukšanos valsts iekšējās lietās un atzīmēja: nekārtības stimulē ASV, eiropieši tām "piespēlē". Starp valstīm, no kurām tiek koordinētas protesta akcijas, ir Polija, Čehija, Lietuva un Ukraina, norādīja Lukašenko.

59
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltija, bruņotie spēki, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
"Paldies, ka atbraucāt!" Tihanovska un Rinkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā
Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

0
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

0
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju