Plūdi. Foto no arhīva

Lietuva fermeriem: naudas nav, griezieties pēc palīdzības Briselē

25
(atjaunots 10:04 01.10.2017)
Premjerministrs Sauļus Skvernelis ieteica valsts fermeriem, kuri cieta no lietusgāzēm, vērsties Eiropas Savienībā, jo Lietuvai nav naudas zaudējumu atlīdzināšanai.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Valsts valdībai praktiski nav naudas finanšu palīdzības sniegšanai fermeriem, kuri cietuši no lietusgāzēm Lietuvā, raksta Sputnik Lietuva.

Saskaņā ar pirmajiem vērtējumiem fermeru zaudējumi varētu sasniegt apmēram 40 miljonus eiro. Lietuva plāno izsludināt ārkārtas stāvokli lauksaimniecībā visā valstī.

"Situācija ir ļoti sarežģīta, ne vien sakarā ar ražas novākšanu, bet arī ar rudens sēju, jo šobrīd cilvēki nevar iziet uz laukiem. Faktiski zaudējumi atspoguļosies uz nākamā gada ražas," — teica Lauksaimniecības palātas direktors Sigits Dimaitis.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis, viesojoties vienā no cietušajiem rajoniem, teica, ka ilgā lietus dēļ ievērojams fermeru skaits nonākuši nedzirdētā situācijā, taču valdība darīs visu iespējamo, lai palīdzētu viņiem.

"Nepieciešamo "birokrātisko" risinājumu daļā viss tiek gatavots un būs izdarīts," — atzīmēja Skvernelis. "Kas attiecas uz valdības rezervēm, diemžēl to atlikumi nav pietiekoši, taču mēs varam izmantot arī šo naudu," —uzrakstīja premjerministrs savā Facebook lapā.

Viņš aicināja fermerus vērsties Eiropas Komisijā un solīja nepieciešamības gadījumā aizbraukt kopā ar viņiem.

"Jums arī ir jāizmanto šī iespēja. Nepieciešamības gadījumā es braukšu uz Briseli kopā ar fermeriem, lai vienotos par kompensāciju," — atzīmēja viņš.

Lai izvairītos no līdzīgām problēmām nākotnē, viņš piedāvāja valdībai kopā ar fermeriem izveidot Risku fondu. Nākotnē, pēc viņa teiktā, sausuma, lietusgāžu vai citu postījumu gadījumā, fermeru zaudējumi varētu kompensēt Fonds.

Pēc kompensācijām EK, iespējams, griezieties ne tikai Lietuva, bet arī Latvija, Igaunija un Somija, kas arī cietušas no neparasti stiprajām lietusgāzēm.

25
Pēc temata
Spēcīgs ciklons atnesis plūdus Latgalē
Plūdi Latgalē: govis lēni aizpeld zilās tālēs
Kāpēc meteorologi nespēj prognozēt plūdus Latgalē
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

6
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

6
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs
Lido atpūtas centrs Krasta ielā, foto no arhīva

Igaunijā miljonāram no Krievijas liegts iegādāties restorānus Lido

12
(atjaunots 18:02 20.10.2020)
Darījums bija ieplānots jau 2020. gada jūlijā, tomēr tikai tagad noskaidrojies, ka to apturējis Igaunijas Konkurences departaments. Darījuma atcelšanas iemesli netiek minēti.

RĪGA, 21. oktobris — Sputnik. Igaunijas Konkurences departaments informēja, ka darījums par restorānu tīkla "Lido" 49% akciju iegādi, ko jau vasarā plānoja Luksemburgas alkohola ražotājs un vairumtirgotājs Amber Beverage Group (ABG), nenotiks, vēsta postimees.ee.

Abu uzņēmumu apvienošanās procesa pārtraukšanas iemesli nav zināmi, Konkurences departamenta sniegtajā paziņojumā informācija par to nav sniegta.

Atzīmēts, ka parasti valsts departaments "bremzē" darījumu, ja vienā sektorā parādās ar pārāk lielu varu tirgū apveltīta kompānija – tas var kaitēt konkurencei un atbiedēt jaunus spēles dalībniekus. Tomēr 2020. gada jūlijā Konkurences padome jau piekrita minētajam darījumam.

Kompānija AMG nodarbojas ar alkoholisko dzērienu ražošanu un pārdošanu, tās ražotnes izvietotas Latvijā un Meksikā, izplatītāji strādā Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. ABG pieder vairāk nekā 130 zīmoli, tā strādā vairāk nekā 170 pasaules tirgos. Kompānija pieder miljonāram Jurijam Šefleram no Krievijas.

Zīmols "Lido" dibināts Latvijā 90. gados, tā īpašnieks ir Gunārs Ķirsons. Restorānu un bistro tīklā "Lido" strādā aptuveni 13 iestādes un veikali Rīgā un tās apkaimē, ir arī trīs restorāni Igaunijā. "Lido" Igaunijā" pieder trīs meitasuzņēmumi: Lido Mustamäe OÜ, Lido Eesti OÜ un Odil Eesti OÜ.

Kompānija ABG plānoja iegādāties 49% restorānu tīkla "Lido" akciju. Saskaņā ar provizorisko vienošanos, "Lido" statūtus bija plānots mainīt tā, lai ABG varētu iecelt padomē divus locekļus, kā arī tai būtu veto tiesības stratēģiskos jautājumos.

12
Tagi:
Uzņēmēji, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Tā ir pie mums Latvijā: Lido vadība Berlīnē neuzklausa sūdzības par "vergu" darbu
"Lido" varētu aiziet no Berlīnes
Lido apmeklētājus apkalpos roboti
Asteroīds, foto no arhīva

Unikāla Latvijas ierīce palīdzēs pasargāt Zemi no asteroīdiem

0
(atjaunots 12:21 21.10.2020)
Ukraiņu izcelsmes rīdzinieka izgudrojums ir ne vien precīzāks par analogu, bet arī desmit reizes lētāks, ko augsti novērtēja Eiropas Kosmosa aģentūrā.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas kompānijas "EvenTech" mērīšanas iekārta tiks izmantota Eiropas Kosmosa aģentūras misijā pie Zemes tuvumā esošā asteroīda Didimosa un tā pavadoņa Dimorfa, vēsta TV3.

Eiropas Kosmosa aģentūras mājaslapā par misiju "Hera" stāsta leģendārās grupas Queen ģitārists Braiens Meijs, kuram arī ir zinātniskais grāds fizikā.

"Iedomājaties kalnu debesīs, kuram apkārt riņķo akmens Lielās piramīdas izmērā. Tas ir Didimoss," stāsta Meijs.

Kā stāsta Rīgas Tehniskās universitātes maģistrants, kompānijas "EvenTech" elektronikas inženieris Imants Pulkstenis, Eiropas kopīgajā kosmosa misijā tiks izmantots Latvijas aparāts, kurš ļauj ļoti precīzi izmērīt laiku. Sākotnēji to izstrādāja ukraiņu izcelsmes rīdzinieks, zinātnieks Jurijs Artjuhs, turklāt viņam izdevās piedāvāt tik precīzu tehnoloģiju, ka analogu tai pasaulē nav. Artjuhs aizgāja viņsaulē 2012. gadā, taču paguva ieraudzīt savu izgudrojumu praktiski tagadējā izskatā 2011. gadā. Viņa zinātniskie pēcteči izveidoja aparāta versiju, kuru var nosūtīt kosmosā.

"Unikāls ir tas, kādā veidā viņš to izdarīja. (..) Viņš noslīpēja tehnoloģiju līdz perfektumam, kādā veidā pielasa elementus, kādā veidā saliek un kādā veidā tas tiek darīts," pastāstīja Imants Pulkstenis.

Runa ir par staciju, kura šauj ar lāzeri līdz satelītam, bet kad lāzers atgriežas, kompānijas izstrādātais taimeris nosaka, cik ātri lāzers sasniedza mērķi un atgriezās, ar precizitāti līdz 2 pikosekondēm – tās ir divas tūkstošās daļas no nanosekundes. Pēcāk šo iekārtu plānots pielietot kvantu datoros, kur ir nepieciešama augsta precizitāte.

Pastāv daudz mērīšanas iekārtu, taču citu tik precīzu un nedārgu kā Latvijas, pasaulē nav – tā ir desmit reizes lētāka par analogiem.

"EvenTech" vadītājs Pāvels Razmajevs skaidro, ka jau šobrīd vairāk nekā puse lāzera mērīšanas staciju pasaulē izmanto "EvenTech" aparātus.

" Mūsu taimerus izmantos altimetrijas sistēmai. Altimetrijas sistēma ir, kura mēra no punkta, kur atrodas altimetrs un kur asteroīds lido un mūsu taimeris būs tur pielietots," saka Razmajevs.

0
Tagi:
zinātnieki, Latvija, asteroīds
Pēc temata
Astronomi Latvijā noteikuši mīklainu kosmosa signālu avotu
Par godu neatkarības 100. gadadienai Latvija palaidīs kosmosā raķeti
Jūnijā kosmosā dosies pirmais pavadonis no Latvijas