Muzikālais kritiķis Artēmijs Troickis. Foto no arhīva

Muzikālais kritiķis paskaidroja, kādēļ uzskata Latviju par "sovoku"

51
(atjaunots 14:49 03.10.2017)
Pēc Artēmija Troicka viedokļa ievērojamas atšķirības starp Latviju, Igauniju un Lietuvu bija labi pamanāmas vēl padomju laikos.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Padomju Savienības gars Latvijā ir spēcīgāks, nekā pārējās Baltijas valstīs paziņoja Latvijas Avīzei muzikālais kritiķis Artēmijs Troickis.

Sovok ir nievājošs Padomju Savienības pazīmējums, paskaidroja Troickis. Tā viņš atsaucās par Latviju kādā no iepriekšējām intervijām. Pēc muzikālā kritiķa domām Igaunijā pagaidām vēl ir jūtamas padomju dzīves atmiņas, taču tā drīzāk ir lokāla parādība.

"…Latvijā PSRS gars ir vairāk dzīvs, tas ir visapkārt, arī Rīgas centrā. Bet pats galvenais – tas ir cilvēku sarunās. Kad es runāju ar igauņiem, lai cik viņi būtu kritiski pret valdību un politiku, es jūtu lepnumu par valsti. Viņi vienmēr uzsver, ka Igaunijā kaut kas ir īpašs, vislabākais Eiropā, igauņu izgudrojums un tamlīdzīgi. Diemžēl Latvijā nav jūtams lepnums par sevi un savu valsti. Kad runāju ar saviem latviešu draugiem, dzirdu tikai vaimanas, cik slikta ir valdība, cik nespējīgas amatpersonas, ka viss ir salaists grīstē vai nokavēts. Kā ķirsītis uz šīs tortes parasti ir atziņa: "Bet Igaunijā gan viss ir labāk!"," — paziņoja Troickis.

Viņš atzīmēja, ka Igaunijā arī ir pietiekami daudz padomju cilvēku.

"Es domāju, vairāki simti tūkstošu tur guļ un redz sapni, ka PSRS atkal ir atgriezusies, krievu valoda ir kļuvusi par valsts valodu, igauņiem, latviešiem un lietuviešiem atkal ir "ierādīta vieta". Atšķirība ir tā, ka dažās vietās ar padomju sekām cīnās aktīvāk, un tā ir Igaunijā, bet dažās vietās mazāk aktīvi – un tā diemžēl ir Latvijā," — uzsvēra Troickis.

Saskaņā ar viņa sacīto atšķirības starp Baltijas valstīm bija manāmas vēl padomju laikos.

"Lietuva ir izteikti katoliska, mentalitātes ziņā tuva Polijai. Latvijā ir spēcīgs protestantisma mantojums, un te drīzāk var pamanīt līdzību ar Vācijas pilsētām. Savukārt Igaunija gandrīz nav reliģioza, drīzāk pagāniska un tā ir tuva ziemeļvalstu kultūrai. Tātad trīs atšķirīgi kodi. Man jau padomju laikā ļoti patika izbaudīt šīs atšķirības. Starp citu, arī mūzika visās trīs republikās bija ļoti atšķirīga," — paskaidroja muzikālais kritiķis.

Troickis pastāstīja, ka, dzīvojot Igaunijā, ne reizi nav juties apspiests "pēc etniskās piederības". Pēc viņa teiktā, viņš pieklājības pēc izmanto sarunā igauņu valodu.

"Ne reizi nav bijis gadījuma, ka man nav izdevies kaut ko sarunāt. Vecāki cilvēki runā krievu valodā, jaunie – labā angļu valodā. Mēs lieliski saprotamies,"- paziņoja Troickis.

Vairums Krievijā tic izplatītajam stereotipam, ka "Baltijā apspiež krievus", atzīmēja kritiķis.

"Tikko lasīju vienas krievu žurnālistes rakstu, ka visi krievi Baltijā ir briesmīgi apģērbti, plikpauraini, dzīvo badā. Nebūtu slikti, ja šo rakstu izlasītu Latvijas krievi – lai redz, ko par viņiem Krievijā domā. Tas ir briesmīgi!" — uzskata Troickis.

51
Pēc temata
Kāpēc finansēt rusofobus: Krievija ierobežojusi iemaksu PACE
Igaunijā izmērīts rusofobijas grāds
Forbes: Krievijas ekonomikas pārsteidzošās perspektīvas apbēdinās rusofobus
Rusofobijas briesmas
Rusofobijas briesmas 2