Sieviete ar bērna ratiņiem

Lietuvā vecmāmiņām un vectēviem ļaus doties bērna kopšanas atvaļinājumā

27
(atjaunots 11:20 27.09.2017)
Lietuvas Seims atbalstīja konservatores Monikas Navickenes ideju atļaut vecmāmiņām un vectēviem doties bērna kopšanas atvaļinājumā mazbērnu aprūpei un saņemt pabalstu.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Lietuvas parlaments izskatīja likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem strādājošās vecmāmiņas un vectētiņi varēs doties mazbērnu kopšanas atvaļinājumā ar sociālās apdrošināšanas "Sodra" izmaksām, vēsta Sputnik Lietuva.

Ar iniciatīvu Seimā vērsās konservatore Monika Navickene. Deputāte uzsvēra, ka līdz ar grozījumu pieņemšanu jaunie vecāki varēs atgriezties darbā agrāk, nekā pēc diviem gadiem. Pēc Navickenes teiktā, bērnu pieskatīšanas izmaksas saņems tikai strādājošās vecmāmiņas un vectēvi. Ģimenēm, kuras vēlas ātrāk atgriezties darba tirgū, būs "labāk atstāt pēc vienošanās bērnus vecmāmiņai vai vectēvam, nekā algotai auklei". Konservatore uzskata, ka tādējādi izdosies padarīt ciešākas ģimenes saites.

Savukārt, parlamenta Sociālo lietu un darba jautājumu komitejas priekšsēdētājs Aļģirds Sisass ar ironiju komentēja, ka jaunajos grozījumos pastāv vecāka gadagājuma cilvēku diskriminācija: "No sākuma viņi izaudzēja savus bērnus, tagad viņiem nāksies audzināt arī mazbērnus."

Sisass piebilda, ka bērnu pieskatīšanas, slimību un maternitātes apdrošināšana nav sabalansēta: ienākumi ir daudz zemāki, nekā izdevumi. "Tā kā visi runā, ka vēlas atgriezties darba tirgū, patiešām jāatbalsta ideja par bērnu kopšanas atvaļinājuma samazināšanu. Jādara tā kā Skandināvijā, kur tēvs un māte var ņemt atvaļinājumu pēc kārtas pēc četriem mēnešiem. Tad mēs būsim eiropieši, tādēļ es noteikti nevaru atbalstīt šo piedāvājumu," — viņš atzīmēja.

27
Pēc temata
Demogrāfiskā krīze: cik maksā trešais bērns
Eiropa 2050: demogrāfiska pašnāvība un ekonomiskā izaugsme
Ģimenes ar trim bērniem nesaņems pabalstu 100 eiro apmērā
Klaipēdas jūras osta

"Plūsma samazinājusies". Baltijas valstis zaudēja Krievijas tranzītu

7
(atjaunots 17:32 04.08.2020)
Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Eiropas Savienība atteicās finansēt Latvijas ostu modernizāciju. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzina: iepriekšējā "ostu uzplaukuma" nebūs. Situācija ir sarežģīta, Krievijas tranzīts arvien vairāk aiziet uz savām ostām. Situāciju ietekmē arī ekonomikas lejupslīde pandēmijas dēļ. Kādēļ Baltijas valstu ienākumi samazinās, RIA Novosti raksta Antons Ļisicins.

Ekonomikas darba "zirgs"

"ES nostāja ir ļoti skaidra: ostām ir šie (modernizācijas – red. piez.) darbi ir jāfinansē no saviem ieņēmumiem," pastāstīja Linkaits Latvijas žurnālistiem un apstiprināja: infrastruktūra Liepājā un Ventspilī nav vislabākajā stāvoklī.

Naudas jautājums ir īpaši aktuāls, jo kravu plūsma Latvijas ostās 2020. gada pirmajā pusgadā samazinājusies par trešdaļu, bet tranzīts – uz pusi.

Situācija nav jauna. Jau 2019. gadā Džeimstaunas fonds konstatēja: apjomi krīt. Rīgā kravu apgrozījums 2019. gada deviņos mēnešos samazinājās par 8,7%, Liepājā – par 5,1%, Tallinā – par 8,3%. Tā paša gada pirmajā pusē Krievijas tranzīts caur Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jūras ostām samazinājās par 12,4%.

Toties kravu plūsma palielinājās Krievijas ostās Somu līcī. Primorskā – par 16,7%, Ustjlugā – par 7,3%, Visockā – par 5,3%. Un Maskava turpināja samazināt pārvadājumus caru Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ostām.

Turklāt par to tika brīdināts. Tā, 2019. gadā Latvijas Saeimas deputāts un bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis atzīmēja: "Tranzīts ilgu laiku bijis viens no Latvijas ekonomikas galvenajiem darba "zirgiem". Gandrīz katra desmitā darba vieta, trešdaļa no visa pakalpojumu eksporta, utt."

Viņš atgādināja, ka no 2011. gada republikas loģistikā investēja gandrīz pusmiljardu eiro, naudu iedeva Eiropa. Rīgas mērķis bija dubultot iekraušanas apjomus līdz 2020. gadam. "Diemžēl, kravas apgrozījums ne tikai nav dubultojies, bet pat nedaudz samazinājies," teica Dombrovskis.

Latvija, pēc viņa teiktā, pazaudēs ne vien peļņu, bet arī desmitiem tūkstošu darbavietu un budžeta ienākumus. "Tas arī nozīmē, ka dzelzceļa infrastruktūru būs jāuztur vai nu pasažieriem, vai nu nodokļu maksātājiem. Vai arī to vajadzēs vienkārši izjaukt - esmu pārliecināts, ka lietuvieši to izdarīs bez maksas, lai garantēti un uz visiem laikiem atbrīvotos no konkurenta," paziņoja parlamentārietis kolēģiem.

Viņaprāt, problēmas būtība ir tajā, ka esošā Latvijas valdība "vēlas gan no Krievijas tranzīta pelnīt, gan uzvesties, teiksim tā, pavisam ne tā, ka uzvedas labs kaimiņš".

Aktīvas darbības imitācija

Dombrovskis kā ūdenī skatījās: pirmajā ceturksnī dzelzceļa kravu plūsma Latvijā samazinājās salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2019. gadā par 48,7%.

""Latvijas Dzelzceļa" vadošajās struktūrās tiek iecelti cilvēki, kuri ar vieglu roku atsakās no ES 380 miljoniem eiro dzelzceļa elektrifikācijai, tādējādi uz visiem laikiem tranzīta nozari atdodot lietuviešiem un Klaipēdas ostai," pauda neizpratni publicists Bens Latkovskis.

Tiesa, Klaipēdas osta kaimiņu Lietuvā jau pirms pandēmijas fiksēja kravu plūsmas kritumu gandrīz par 17%.

Tendences bija tik acīmredzamas, ka februārī Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs paziņoja par tirdzniecības pārstāvniecību darbības apturēšanu Viļņā, Rīgā un Tallinā. Viņš paskaidroja: Maskavā vēlas, "lai nebūtu aktīvas darbības imitācijas". "Mēs taču saprotam, kā šobrīd tur veidojas gan ekonomika, gan mūsu tirdzniecības un ekonomiskās attiecības," piebilda Manturovs.

Igaunijā dzelzceļnieki arī atzīmēja pārvadājumu kritumu. "Tranzītkravas – 3,5 miljoni tonnu – kritums ap 12%. Pasažieru plūsma samazinājusies par 25%," ziņoja republikas operatora "Eesti Raudtee" valdes priekšsēdētājs Eriks Laidvē, atskaitoties par gada pirmajiem pieciem mēnešiem.

Dārgi, bet efektīvi

Politologs Aleksandrs Nosovičs redz tajā neizbēgamu atmaksas stundu par politiskās uzvedības modeļi, kuru izvēlējās Viļņa, Rīga un Tallina. "Vajadzēja izvēlēties starp ekonomiku, kas ir orientēta uz Austrumiem, un satuvināšanos ar Rietumiem uz pret Krieviju vērstas pamatnes," atzīmē viņš.

"Ja rūpniecība un zvejas flote neatkarīgajās valstīs gāja bojā gandrīz nekavējoties, tad loģistika, kā ļoti konservatīva nozare, saglabājās. Tranzīta virzieni tiek veidoti desmitgadēm ilgi, savukārt no Krievijas caur Baltijas ostām tas gājis gadsimtiem ilgi. Un pat pretestība ar Maskavu nenopostīja šos ceļus uzreiz, tik liela bija inerce," skaidro Nosovičs.

Pēc PSRS sabrukuma Krievija saskārās ar to, ka tranzītvalstis izmantoja infrastruktūru, kura tām tika no padomju laikiem, kā politiskā spiediena instrumentu. Tas skar gan Ukrainas gāzes transporta sistēmu, gan Baltijas valstu jūras ostas.

"Monopols ļāva gan rosināt pret Krieviju vērstu politiku, gan šantažēt ar preču plūsmas apturēšanu," turpina Nosovičs. "Tādēļ Maskava attiecās pret transporta infrastruktūras būvniecības Ziemeļrietumu federālajā apriņķī kā pret stratēģiskās drošības jautājumu. Dārgs, bet efektīvs process."

Centieni glābt savu seju ar paziņojumiem, ka Krievijas tranzītu nomainīs Ķīnas tranzīts, izrādījās neveiksmīgi tīri politisku iemeslu dēļ, piebilst eksperts. "Vašingtona kā reizi nostādīja savu satelītu atbalstu atkarībā no atteikšanās sadarboties ar ĶTR. Tādēļ par pārvadājumiem no Ķīnas būtu bijis lietderīgi runāt, varbūt, vakar, bet ne šodien," rezumē Nosovičs.

Nacionālās stratēģijas institūta Starptautisko programmu direktors Jurijs Solozobovs atgādina: "Baltijas logam uz Eiropu" bija milzīga nozīme Krievijas tirdzniecībai. "Latvija, Lietuva un Igaunija tiek izmantotas gan eksportam, konkurējot ar Krievijas ostām, gan kā ofšori – naudas atmazgāšanai," stāsta eksperts.

Solozobovs novilka paralēles ar XX gadsimta 20.-30. gadiem: toreiz Padomju valsts veica tirdzniecību ar kapitālistisko pasauli caur valstīm-limitrofiem. "Mūsu eksports atbalstīja kaimiņu ekonomiku, kuri nebija mūsu sabiedrotie," saka viņš. Tas pats modelis atjaunojās arī pēc PSRS sabrukuma. Taču šoreiz neatkarīgo republiku biznesu vadīja nevis komisāri, bet gan Krievijas biznesmeņi. Baltijā labprāt pievēra acis uz atsevišķiem finanšu disciplīnas pārkāpumiem. Tas veicināja tranzīta pievilcību caur Latviju, Lietuvu un Igauniju.

Taču situācija mainījās, 2018. gadā premjers Jiri Ratass pieprasīja Ukrainas varasiestādēm izslēgt Igauniju no ofšoru zonas saraksta. ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls apsūdzēja Latvijā strādājušo ABLV banku līdzekļu atmazgāšanā. Bankā to nosauca par apmelošanu, taču no tās vienalga izveda milzīgus līdzekļus.

"Eiropas Savienība grasās cīnīties ar nodokļu ostām, ja runa, protam, nav par tik cienījamām teritorijām, kā Luksemburga vai Monako," piebilst Solozobovs. Viņaprāt, Baltijas tranzīts lielā mērā darbojās pateicoties "atsevišķu krievu skopumam un nepatriotiskumam". "Paldies ir jāpasaka gan mūsu valdībai, gan Eiropas Savienībai, kura nolēma ieviest kārtību jaunajās demokrātijās. Brisele iemācīja visiem mīlēt dzimteni," noslēgumā saka Solozobovs.

Tagad Baltijas valstīm paveras jauns laikmets: jāpastāv apstākļos, kad Eiropas un Krievijas intereses gandrīz neskar Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomikas.

7
Tagi:
tranzīts, Baltops
Pēc temata
Matīss: Rīgas osta pieprasījusi baltkrieviem tādu cenu, ka tagad audzē teritorijā nezāles
Sadarbība ar KF glābj tranzītu: Latvijai izbrauks cauri kilometru garš vilciens no Ķīnas
Gada laikā Latvija zaudējusi pusi kravu: Krievija deva padomu, kā glābt tranzītu
Sergejs Rekeda: tranzīta sarukums caur Latvijas ostām nav saistīts ar koronavīrusu
CH-47 Chinook

Pentagons: ASV nosūtīs uz Poliju papildu 1000 karavīru

14
(atjaunots 11:53 04.08.2020)
ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti karavīru, līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", paziņoja Pentagonā.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. ASV nosūtīs uz Poliju papildu vienu tūkstoti militārpersonu, paziņoja Pentagona vadītājs Marks Espers, vēsta RIA Novosti.

"ASV un Polija noslēdza pārrunas par paplašinātu sadarbību aizsardzības jomā (EDCA)… Līgums ļaus īstenot paaugstinātu aptuveni viena tūkstoša militārpersonu pastāvīgo klātbūtni," teikts Espera rakstiskajā paziņojumā.

Polijā uz rotācijas pamata atrodas jau 4,5 tūkstoši ASV armijas karavīru, atgādināja viņš.

Tāpat līgums ļaus "pastiprināt Krievijas savaldīšanu un nostiprināt NATO", teikts Espera paziņojumā.

Pagājušajā nedēļā Espers paziņoja, ka ASV izvedīs no VFR 11,9 tūkstošus militārpersonu. Pēc daļas Amerikas militārā kontingenta izvešanas no Vācijas tur paliks 24 tūkstoši karavīru. Saskaņā ar Amerikas vadības plāniem, NATO Eiropas valstīs uz rotācijas pamata tiks izvietoti aptuveni 5,6 tūkstoši cilvēku. Pēc Pentagona vadītāja teiktā, runa ir par kontinenta austrumiem un par Melnās jūras rajonu, kā arī – nākotnē par Poliju un Baltijas valstīm.

Nesen izveidotā ASV Sauszemes spēku 5. korpusa štābs tiks pārdislocēts uz Poliju, savukārt ASV spēku Eiropā štābs – uz Beļģiju.

KF ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško atzīmēja, ka Maskava uzmanīgi seko līdzi ASV plāniem saistībā ar savu karavīru pārdislocēšanu Eiropā un vērtē šo soļu iespējamās militārās sekas reģionālajā drošībā. "Paskatīsimies, kā realitātē izskatīsies ASV spēku konfigurācija Eiropā pēc izsludinātajām izmaiņām," piebilda diplomāts.

Savukārt Federācijas Padomes Starptautiskās komitejas vadītājs Konstantīns Kosačovs atzīmēja, ka NATO valstis var vienoties savā starpā, kur un kādus uzturēt militāros spēkus, bet ar vienu izņēmumu. Runa ir par Austrumeiropas valstīm, kuras pievienojās blokam pēc 1997. gada. Toreiz parādījās NATO un Krievijas Pamatakts, kur ir tiešs aizliegums dislocēt uz pastāvīga pamata būtiskus bruņotos spēkus un bruņojumus "jaunpienācēju" teritorijā. "Polija un Baltijas valstis, protams, ietilpst šajā kategorijā. Un Amerikas karaspēku izvietošana tur būs tiešs un agresīvs akta pārkāpums," sacīja politiķis.

14
Tagi:
aizsardzība, NATO, Polija, ASV
Pēc temata
Pentagons pasūtījis pirmos iznīcinātājus F-15EX hiperskaņas ieročiem
"Kaut kas neredzēts": kāpēc Japāna liedz ASV bruņojuma dislokāciju
Pentagons sašutis: Irāna uzspridzinājusi ASV aviācijas bāzes kuģa maketu
Pentagona vadītājs informēja par ASV spēku izvešanu no Vācijas
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos