AES būvdarbi Astravjecā

Baltkrievijas AES noveda Baltijas valstu savienību pie daļēja sabrukuma

81
(atjaunots 12:58 15.09.2017)
"Rosatom" neatlaidība izraisījusi jaunu nesaskaņu vilni Baltijas valstu attiecībās, dažiem novērotājiem radās šaubas pat par viņu vienotību.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik, Pāvels Šipiļins. Ostroveckas AES būvniecība Baltkrievijā pēc ilgajām un grūtajām pārrunās, protestiem nesamierināmajās Baltkrievijas un Lietuvas sabiedrībās izgāja finiša taisnē. Pirmais reaktors sāks darbu 2019. gadā, otrais 2020. gadā.

Par galveno cīnītāju ar AES būvniecību kļuvusi Lietuva, jo stacija tiek būvēta 50 kilometru attālumā no Viļņas, stacijas ekspluatācijā tiks izmantots ūdens no Vilijas upes, kura tek cauri republikas galvaspilsētai. Tas protestētājos, kuriem nav labi zināmas elektroenerģijas ražošanas tehnoloģijas atomstacijās, izraisa bailes: Vilijas ūdens neizbēgami tiks piesārņots ar radioaktīvām vielām.

Minska regulāri aicinājusi Viļņu nomierināties un nepolitizēt jautājumu. Diemžēl, saprātīgais aicinājums nesasniedza politiķu ausis. Jūlijā tikšanās laikā ar ASV viceprezidentu Maiklu Pensu Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite stingri paziņoja: "Amerikas demonstrētā ciešajai pozīcijai attiecībā uz Kremļa  ģeopolitiskajiem enerģētiskajiem projektiem ir svarīga nozīme jaunu draudu rašanās plānos — NATO robežu tuvumā nedrošās Baltkrievijas AES būvniecība Ostrovecā, kura var tikt izmantota arī kā nekonvencionāls ierocis."

Pēc mēneša malku ugunskurā piemeta bijušais Lietuvas prezidents Valds Adamkus, kurš neizvēloties izteicienus, nosauca staciju par kodolbumbu un metās virsū ar pārmetumiem Lietuvas varas iestādēm par nespēju pārliecināt Eiropas Savienības kaimiņvalstis par to, ka Baltkrievijas AES ir bīstama viņiem.

Taču es nesāktu kritizēt oficiālo Viļņu, jo tā cenšas kā var. Tiesa, visu šo gadu laikā, kamēr Lietuvas varas iestādes mēta šausmu vēstules kaimiņiem un Eiropas Savienībai, pamatīgi nobiedēt viņiem izdevās vienīgi savus iedzīvotājus. Beigās divas trešdaļas republikas iedzīvotāju uzskata, ka Ostrovecas AES rada draudus Lietuvas drošībai.

Taču SAEA eksperti, kuri strādāja Baltkrievijā 2017. gada janvārī, paziņoja, ka valsts varas iestādes ņēmušas vērā visus iespējamos draudus stacijas projektēšanas gaitā. Viņi pat izanalizēja avāriju Fukušimas AES, Japānā. Speciālistu slēdziens: stacija ir uzticama, droša un nerada draudus ekoloģijai.

Viskompetentāko ekspertu atomenerģijas nozarē neatstāja iespaidu uz politiķiem: Lietuvas varas iestādes joprojām ir apņēmības pilni sarežģīt dzīvi Ostrovecas AES būvniekiem. Kad kļuva acīmredzams, kastacija tiks uzbūvēta, radās jauna ideja — boikotēt elektroenerģijas eksportu, kuru tā sāks ražot.

Augusta beigās Lietuvas parlamentā iesniegts Enerģētikas ministrijas izstrādātais plāna projekts, saskaņā ar kuru par Baltkrievijas un Krievijas elektroenerģijas tranzītu tiks ņemta papildus maksa. Turklāt, tajā ir atrodam piedāvājums vienoties ar kaimiņvalstīm par elektroenerģijas importa ierobežojumiem no jaunās AES.

Taču Latvijā un Igaunijā Lietuvas cīņa ar atomenerģētiku nekad nav izraisījusi entuziasmu. Pirms vizītes Baltkrievijā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņoja, ka viņa valstī netiek apspriests jautājums par Baltkrievijas elektroenerģijas boikotēšanu. Pēc viņa vārdiem, Latvija saprot Lietuvas raizes, taču AES drošības jautājumu apspriež ar Baltkrieviju.

Kā rakstīja Deutsche Welle, Igaunija arī negrasās atbalstīt Lietuvu Baltkrievijas enerģijas blokādes uzsākšanā — tajā nav ekonomikas pragmatisma, un politiskais kaitējums diezgan konstruktīvajām Igaunijas un Baltkrievijas attiecībām izdarīts netiks.

Jāatzīst, ka Lietuvai no paša sākuma nebija perspektīvas atrast Eiropā sabiedrotos savai cīņai ar Ostrovecas AES. Jo tā nav vienīgā stacija, kuru "Rosatom" ceļ ES, un tieši ar tiem reaktoriem, kurus vēl 2011. gadā toreizējais republikas premjerministrs Andrjus Kubiļus vieglprātīgi nosauca par eksperimentāliem.

Ungārijā 2018. gadā sāksies AES "Pakš-2" būvniecība, te diviem jau strādājošiem blokiem pievienosies vēl divi. Valsts sāks eksportēt elektroenerģiju un pelnīt.

Pērnā gada janvārī Somijā notika svinīgā ceremonija sakarā ar izrakumu darba uzsākšanu laukumā, kur tiks izbūvēta Somijas AES "Hanhikivi". Tiešie stacijas būvniecības darbi ieplānoti, kā arī Ungārijā, 2018. gadā, ekspluatācijas uzsākšana komercnolūkos paredzēta 2024. gadā.

SAEA uzskata Krievijas reaktorus par ļoti izturīgiem un drošiem, tādēļ "Rosatom" būvē AES ne tikai Eiropā vai arī dzimtenē, bet arī visā pasaulē — Ķīnā, Bangladešā, Irānā, Indijā, Turcijā. Jau ir skaidrs, ka Lietuvai neizdosies pārliecināt Eiropas Savienību un pat tuvākos kaimiņus — Baltijas valstis boikotēt elektroenerģiju, kura nāks no Ostrovecas AES. Šodien visi ir iemācījušies skaitīt, kas ir izdevīgāks, un pieņemt ekonomiski saprātīgus lēmumus. Politiku nāksies atstāt uz labākiem laikiem.    

81
Pēc temata
Varšava atteikusies pirkt Baltkrievijas AES enerģiju
Rinkēvičs neraizējas par provokācijām mācību "Rietumi" laikā
Lietuvas Seima deputāts: mūs nesarūgtina BelAES rezolūcijas noraidīšana
Lukašenko ieteicis Baltijas valstīm kopīgi izmantot BelAES

Latvija par lētu naudu Lietuvā iepērk ES aizliegtu delikatesi

44
(atjaunots 11:58 26.10.2020)
Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota – aptuveni 6-7 tonnas, taču tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Zuši ir iekļauti Bernes konvencijā Eiropas dzīvās dabas un dabisko dzīvotņu aizsardzību. To zveja aizliegta vairākās valstīs. Izņēmums nodrošināts tikai dažām valstīm, kuru vidū ir Lietuva, Latvija un Igaunija, vēsta BB.lv, atsaucoties uz Latvijas medijiem.

Pērn zvejnieki Latvijā nozvejojuši 91,9 tonnas zušu. Turklāt viņi iepērk zušus Lietuvā par 2-10 eiro par kilogramu. Pie tam mazumtirdzniecībā zuši želejā maksā 39 eiro par kilogramu.

Portāls atzīmēja, ka Lietuvā zuši pārtikā netiek lietoti īpaši plaši, bet Latvijā ir ļoti iecienīti. Zušu zveja Lietuvas Republikā ir ierobežota 6-7 tonnu robežās, bet tos ēd tikai 4% iedzīvotāju.

Latvijas Zemkopības ministrijas Zvejas pārvaldības un zivju resursu nodaļas vadītāja vietniece Ilze Rutlkovska paziņoja, ka sadarbībā ar Lietuvu plānots projekts zivju populācijas pētījumiem Kurzemē un Klaipēdas novadā, lai saimnieciskā darbība tiktu izlīdzināta.

Cepti un marinēti zuši Baltijas valstīs ir ļoti pieprasīti. Ik gadus Baltijas jūrā nozvejo aptuveni 250 tonnas zušu, no šī apjoma 70-170 tonnas nozvejo Latvijā.

44
Tagi:
zivis, Eiropas Savienība
Pēc temata
Ekoloģiska katastrofa: Latvijas upēs masveidā mirst zivis
Igaunijā parādījies Ķīnas cimdiņkrabis
Krievijas pastila, Latgales kaņepes un Rīgas šprotes: Riga Food cienasti
Valsts atbalsta vietā aizlika kāju priekšā: slēgta Liepājas zivju konservu rūpnīca
NATO

Lietuvas aizsardzības ministrs lielos izdevumus aizbildina ar "situāciju reģionā"

22
(atjaunots 10:19 26.10.2020)
Politiķis paskaidroja, ka ar tādiem izdevumiem valsts spēs labāk uzņem sabiedroto papildspēkus nepieciešamības gadījumā.

RĪGA, 26. oktobris – Sputnik. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis apliecināja kolēģiem, ka valsts turpinās atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta, jo "tā rīkoties liek situācija reģionā", vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz resora preses dienestu.

Savu pārliecību viņš pauda NATO valstu aizsardzības ministru apspriedē, kas tika organizēta video formātā.

Aizsardzības ministrs atgādināja, ka valstī jau sesto gadu pēc kārtas aug investīcijas aizsardzībā alianses līmenī. Karoblis uzskata, ka tādējādi tiekot demonstrēta NATO vienotība un perspektīvas – "gatavības palielināšana reakcijai uz mainīgajiem un augošajiem draudiem".

"Pirms diviem gadiem Lietuva pirmo reizi sasniedza NATO mērķi – 2% no IKP aizsardzības fnansēšanai. Mēs noteikti to uzturēsim arī turpmāk: to liek darīt tagadējā ģeopolitiskā situācija reģionā. Mēs varēsim labāk uzņemt sabiedroto papildspēkus – mēs esam valsts uz NATO ārējās robežas, kam raksturīga nestabilitāte," informēja Lietuvas ministrs.

Ziemeļatlantijas alianse pastiprina grupējumus pie Krievijas robežām, attaisnojot savas darbības ar iespējamiem "Krievijas draudiem". Turklāt Baltijas valstis, arī Lietuva, aktīvi noslēdz ar ASV aizardzības līgumus par lielām summām, aizbildinoties ar "Krievijas agresiju" un dislocē NATO militāros kontingentus.

Pie tam Maskava jau vairākkārt ir uzsvērusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus nevienai valstij un Ziemeļatlantijas aliansei tas ir ļoti labi zināms.

22
Tagi:
aizsardzība, NATO, Lietuva
Pēc temata
Napoleona cienīgos Lietuvas plānus stiprina 5 tanki Leclerc. Kā atbildēs Krievija
"Jau pārvieto štābus": ko ASV armija gatavo Eiropas austrumos
Ādažos par 19 miljoniem eiro uzbūvēja sporta kompleksu karavīriem
"Nostādīja fakta priekšā": kā Eiropa maksās par ASV militārajām bāzēm
MiG-23

Amerikāņu pilots pastāstīja par slepenām cīņām ar MiG-23

0
(atjaunots 17:00 26.10.2020)
Lidotājs pastāstīja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

RĪGA, 26. oktobris — Sputnik. Amerikāņu pilots Pols Vudforts pastāstīja par slepenām mācību cīņām ar padomju iznīcinātājiem MiG-23 aukstā kara laikā, vēsta RIA Novosti.

Lidotājs atklāja, ka pagājušā gadsimta 60. gados ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) mācību treniņu nolūkiem iepirkusi un nomājusi citās valstīs vairākus padomju iznīcinātājus, ko vēlāk apvienoja atsevišķā eskadriļā.

Vudforts atzīmēja, ka padomju virsskaņas iznīcinātājs gaisā bija "pārsteidzoši veikls un varens".

"Ja jums ir raķete, labāk to palaist uzreiz, jo pēc sekundes tas palielinās ātrumu un aizies no trāpījuma zonas, un man šķiet, tā bija galvenā mācība," Vudforta stāstu citēja Popular Mechanics.

Pilots uzsvēra, ka padomju iznīcinātājs spēja lidot forsāžas režīmā aptuveni 20 minūtes un šis laiks bija "saspringtākais treniņu posms". 

0
Tagi:
iznīcinātājs, ASV
Pēc temata
Kāpēc ASV satrauc Krievijas iznīcinātāja Su-57 "uzlabojumi"
"Rietumi nespēs atkārtot": kāds būs Krievijas jaunais pārtvērējs
Lidosim "prātīgi"? Kāda valsts pirmā varēs iegādāties Krievijas jauno Su-57?
"Viegli nogāzties": kara lidotājs paskaidroja, kāds risks slēpjas lielā augstumā