Sviests

Sviesta cena var pieaugt

29
(atjaunots 12:58 15.09.2017)
Sviesta deficīts pasaules tirgū varētu novest pie produkta sadārdzināšanās – Igaunijā valda uzskats, ka par ierasto paciņu sviesta varētu nākties maksāt pat 10 eiro.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Igaunijas piena pārstrādes uzņēmuma "E-Piim" priekšsēdētājs Januss Muraks uzskata, ka tuvākajā laikā sviesta paciņas cena Igaunijā varētu sasniegt 10 eiro, ziņo Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu rus.err.ee.

Pēc Muraka domām, tamlīdzīga situācija ir iespējama, jo pasaules tirgū sviesta cenas ir pieaugušas trīskārt, salīdzinot ar cenu minimālo līmeni krīzes apstākļos. Turklāt patlaban vairākās valstīs vērojams būtisks deficīts: noliktavās sviesta nav, viss saražotais nekavējoties nonāk veikalos.

"Man šķiet, tuvākajos mēnešos un, iespējams, pat gados, mums nāksies samierināties ar to, ka paciņa sviesta veikalos maksās vairāk nekā 10 eiro," — ziņu dienests citēja speciālista teikto.

Cenu pieaugumu ietekmē ne tikai pieprasījuma palielināšanās, bet arī tendence, kas novērota pasaulē jau pirms vairākiem gadiem — zinātnieki ierosina atteikties no sviesta un patērēt uzturā margarīnu, kas esot lietderīgāks.

Pircēja veikalā
© Sputnik / Александр Кряжев

Pie tam ražotāji, pēc Muraka domām, cenšas pēc iespējas palielināt govju izslaukumu. Tā rezultātā mazinās tauku saturs pienā. Agrāk tauku saturs pienā sasniedz 4,5-5%, tagad tas krities zem 4%.

Pie tam Muraks uzsvēra, ka tuvākajā laikā sviesta cenu krišanās nav gaidāma — cenu korekciju iespējams gaidīt tikai nākamā gada pirmajos mēnešos.

Iepriekš Sputnik Igaunija vēstīja, ka Statistikas departamenta rīcībā esošā informācija liecina: gada laikā sviesta cenas Igaunijā pieaugušas par 44%. Katastrofiskā sadārdzināšanās atbilst tendencēm visā pasaulē — vidēji kilograms sviesta pirms gada pasaules tirgū maksāja aptuveni 2 eiro, patlaban — 5,50 eiro.

Vairāki eksperti prognozē, ka Igaunijā gaidāms sviesta deficīts, bet citi norāda, ka mediju izplatītā "sviesta krīzes" histērija ir ievērojami pārspīlēta, un valsts bez sviesta nepaliks, jo ražo ievērojami vairāk piena produktu nekā patērē.

29
Pēc temata
Spekulantu pelēkā roka: kāpēc Latvijā aug sviesta cenas
Tirgotāji informē par piena produktu pieprasījuma krišanos
"Zemnieku Saeima": gaidāma sviesta cenu stabilizēšanās
Izgāztuves vērts: Eiropas Savienībā aicina saudzēt ēdienu
DUS Rīgā, foto no arhīva

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

3
(atjaunots 11:07 27.09.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā degvielas cenas Rīgā un Viļņā nav mainījušās, savukārt Tallinā degvielas cenas pieauga.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Šonedēļ visdārgāk benzīns maksāja Tallinā, vislētāk – Viļņā, Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, vislētākā – Viļņā, raksta Press.lv.

Rīgā DUS Circle K 95. markas benzīna un dīzeļdegvielas cenas palikušas nemainīgas un sastādīja piektdien attiecīgi 1,129 un 1,009 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns un dīzeļdegviela arī saglabāja iepriekšēju cenu līmei – attiecīgi 1,096 un 0,936 eiro litrā.

Tallinā 95. markas benzīna cena palielinājusies par 3,4% – līdz 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena paaugstinājusies par 2,2% – līdz 0,949 eiro litrā.

Autogāzes cenas Rīgā un Viļņā šonedēļ nav mainījušās – Rīgā litrs autogāzes maksāja -,535 eiro, Viļņā – 0,503 eiro. Tallinā autogāze kļuva lētāka par 0,7% un sastādīja 0,57 eiro litrā.

3
Tagi:
Baltija, cenas, degviela
Pēc temata
Mainās ik mēnesi: eksperts pastāstīja par degvielas cenu dinamiku Latvijā
Kompānijas Tallink prāmis Romantika, foto no arhīva

"Tallink" īslaicīgi pārtrauc maršruta Rīga-Helsinki apkalpošanu

6
(atjaunots 23:04 26.09.2020)
Ņemot vērā Latvijas valdības pieņemto lēmumu par ceļošanas ierobežojumu ieviešanu un prasību ievērot desmit dienu karantīnu pēc ieceļošanas Latvijā no Somijas, kompānija Tallink Grupp aptur Helsinki-Rīga maršruta darbību.

RĪGA, 27. septembris — Sputnik. Piektdien, 25. septembrī, kompānija Tallink Grupp pieņēma lēmumu apturēt prāmju satiksmi starp Helsinki un Rīgu, raksta Err.ee.

Latvijas valdība piektdien iekļāva Somiju tā saucamajā "dzelteno" valstu sarakstā, jo pēdējās nedēļās inficēšanās līmenis Somijā ir ievērojami pieaudzis.

"No augusta vidus pasažieru skaits Helsinki-Rīga maršrutā samazinās, kaut līdz šim tas bija pietiekami liels, lai mēs varētu turpināt apkalpot maršrutu bez jebkādiem zaudējumiem. Tomēr izsludināto ierobežojumu apstākļos mēs nevaram turpināt maršruta ekspluatāciju, jo jau pēc pavasara pieredzes zinām, ka tiklīdz tiks ieviesti ierobežojumi braucieniem, pasažieru skaits nokritīs strauji un uzreiz. Tāpēc mēs esam situācijā, kad mums nav citas izvēles, kā vien apturēt šī populārā maršruta darbu," komentēja lēmumus Tallink Grupp valdes priekšsēdētājs Pāvo Negene.

Atbilstoši atjaunotajam Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra sarakstam, sākot ar sestdienu, pašizolācija Latvijā jāievēro pēc atgriešanās no visām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu, ar kuru Latvijai nav tiešās aviosatiksmes. Pēdējās nedrošo valstu grupā tika iekļautas Somija, Kipra un Lihtenšteina.

6
Tagi:
Somija, Latvija, pasažieru pārvadājumi, Tallink
Pēc temata
Katram igaunim atņems 250 eiro: kā glābs "Tallink"
Reklāma krievu valodā, apkalpošana latviski: vīrietis neapmierināts ar Tallink
Tallink palaidīs prāmi no Helsinkiem uz Rīgu
Cilvēki aizsargmaskās sabiedriskā transporta pieturā Rīgā, foto no arhīva

Virusologs paskaidroja, kāpēc nav jēgas iedalīt pandēmiju viļņos

4
(atjaunots 14:16 27.09.2020)
Vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Dēvēt koronavīrusa saslimstības kāpumu par otro vilni vai pirmā viļņa turpinājumu "nav ļoti principiāla lieta", paziņoja sarunā ar "Govorit Moskva" virusologs, N. Gamaleja vārdā nosauktā Epidemioloģijas un mikrobioloģijas zinātniski pētnieciskā centra profesors Anatolijs Alšteins, vēsta RIA Novosti.

Viņš atzīmēja, ka vārdam "vilnis" nav lielas nozīmes pandēmijas laikā. Spēcīga vīrusa epidēmijas pārtraukuma nav bijis, tā tikai samazinājās, bet tagad, pēc speciālista sacītā, notiek saslimstības kāpums.

Virusologs atzīmēja, ka lielpilsētu iedzīvotāji pārstājuši nopietni uztvert profilakses pasākumu ievērošanu.

"Uztraukums, protams, ir, un saistīts tas ar to, ka iedzīvotāji atslābinājušies, pārstājuši ievērot elementārus pret epidēmiju vērstus pasākumus, tādus kā sejas maskas ļaužu pulcēšanās vietās, distancēšanās, roku mazgāšana, pašizolācija, darbs attālinātā režīmā," pastāstīja viņš. Tas viss, pēc viņa teiktā, kopā ar sezonas maiņu ietekmē saslimšanas kāpumu.

Tāpat viņš atgādināja, ka rudens ir nelabvēlīga sezona augšējo elpceļu infekcijām.

"Rezultātā mums, protams, ir acīmredzams saslimstības kāpums. Tā vairs nav nejauša lieta, pietiekami strauji pacēlās," nobeigumā sacīja viņš.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33 miljoni Covid-19 gadījumu, vairāk nekā 999 tūkstoši cilvēku nomira un vairāk nekā 24,4 miljoni izveseļojās. Visvairāk saslimušo ir atklāts ASV, Indijā un Brazīlijā.

4
Tagi:
koronavīruss, pandēmija
Pēc temata
Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti
Perevoščikovs: situācija ar Covid-19 Eiropā kļūst arvien sliktāka
Zinātnieks izskaidroja, kāpēc otrais koronavīrusa vilnis Krievijā ir maz iespējams