Igaunijas, Lietuvas un Latvijas premjerministri apspriedē par SDG termināļa celtniecību Baltijā

Latvija domā pārāk lēni: Baltijas valstis nav vienojušās par SDG

42
(atjaunots 18:35 01.09.2017)
Triju Baltijas valstu vienošanās par sašķidrinātās dabasgāzes glabāšanu palielinātu iespēju saņemt ES finansējumu, taču Latvijas lēmums ieilgst, un Lietuvas līgums ar Igauniju neatbilst ES prasībām.

RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Baltijas valstīm nav izdevies panākt vienošanos par vienotu sašķidrinātās dabasgāzes tirgu, un tagad Lietuva mēģinās vienoties tikai ar Igauniju, vēsta Sputnik Igaunija.

Lietuvas valdība piedāvāja visām Baltijas valstīm vienoties par tā saucamo SDG reģionālo paketi, kurā tiks novērtēta Klaipēdas peldošā SDG termināļa nozīme, gaidāmā SDG pārkraušanas termināļa Igaunijā un Inčukalna gazes glabātavas nozīme.

Inčukalna dabas gāzes glabātuvē
© Sputnik / Людмила Прибыльская
Iepriekš Lietuva centās panākt reģionālā termināļa statusa piešķiršanu Klaipēdas terminālim Independence, lai rastos iespēja pretendēt uz ES finansiālo atbalstu Norvēģijas uzņēmumam Hoegh LNG piederošā gāzes glabātavas kuģa iegādei, taču nesaņēma kaimiņvalstu atbalstu. Gāzes glabātavas kuģa nomai valsts kontrolētais uzņēmums Klaipedos nafta tērē aptuveni 60 milj. eiro gadā.

Pēc tam Lietuva piedāvāja abām pārējām Baltijas valstīm vienošanos, kas aptvertu objektus visās trijās valstīs, un kopīgi panākt Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu.

"Mēs nerunājam par reģionālo termināli, mēs runājam par SDG reģionālo paketi," — paziņoja Lietuvas premjerministra padomnieks ārpolitikas jautājumos Deivids Matuļonis.

Pēc viņa vārdiem, šī vienošanās palielinātu triju valstu iespējas saņemt ES finansējumu, kā arī par 5-7% samazināt gāzes cenas pat konkurences apstākļos ar "Gazprom".

Taču 29. augustā Latvijas valdība nolēma pieprasīt papildu informāciju vienošanās jautājumā, ko Lietuva novērtēja kā negatīvu reakciju un procesa vilkšanu garumā.

"Diemžēl mums neizdevās panākt vienošanos. Ja radīsies vajadzība, mēs varam sniegt informāciju, taču patlaban ir atrunas no Latvijas puses šī projekta jautājumā, un, iespejams, mums būs kopā ar igauņiem jādomā, ko darīt tālāk. Bez šaubām, jautājums par termināļa izpirkšanu tik un tā tiks izskatīts," — paziņoja Matuļonis.

Viņš piezīmēja, ka jaunajos apstākļos Lietuva mēģinās vienoties tikai ar Igauniju par kopēju SDG tirgu, taču pagaidām ir grūti teikt, vai Eiropas Komisija traktēs tikai divu valstu vienošanos kā reģionālu vienošanos, kas nepieciešama finansiālās palīdzības saņemšanai gāzes infrastruktūras vajadzībām.

"Ja Latvija patiešām mainīs viedokli un pieņems lēmumu, mēs vienmēr būsim gatavi pārrunām, taču patlaban diemžēl situācija ir tāda, kāda tā ir. Panākt reģionālās vienošanās ir grūtāk nekā mēs vēlētos, un esam spiesti konstatēt, ka vienošanās nav panākta," — paziņoja Matuļonis.

Pirmā tikšanās ar Igauniju jautājumā par kopīga SDG tirgus izveides vienošanos ieplānota 5. septembrī.     

42
Pēc temata
Baltijas valstu premjerministri tikās Latvijā, lai apspriestu gāzes jautājumus
Lietuva pirks gāzi ASV un glabās to Latvijā
Eiropas un ASV gāzes karš
Datormācības skolā, foto no arhīva

Igaunijā vecāko klašu skolēni pamet mācības pēc pārejas pie tālmācībām

27
(atjaunots 00:26 01.12.2020)
Līdz gada beigām ģimnāziju audzēkņi divos Igaunijas apriņķos mācīsies tikai attālināti Covid-19 izplatības dēļ.

RĪGA, 01. decembris – Sputnik. Igaunijas valdība nolēma no 30. novembra ieviest tālmācības visiem ģimnāziju audzēkņiem Harju (galvaspilsētas) un Austrumviru apriņķī, kurus visvairāk skārusi Covid-19 pandēmija, vēsta ERR.

Pašlaik ir atbalstīts viens izņēmums: klātienes konsultācijas atļauts rīkot tiem, kas ziemā kārto starptautiskos eksāmenus svešvalodā. Iespējams, nākamnedēļ atļaus klātienes mācības nelielās apriņķa ģimnāzijās, kur vecākajās klasēs bieži vien mācās mazāk nekā 10 cilvēki.

"Attiecībā uz vienlaicīgām mācībām klātienē un attālināti – es nedomāju, ka tas ir iespējams, jo dekrēts tomēr ir pieņemts līdz 10. janvārim. Kā mēs redzam, Eiropā koronavīrusa saslimstības līmenis ir daudz augstāks un dzīve "slēdzas ciet". Protams, mēs iespēju robežās cenšamies "turēt dzīvi atvērtu", taču kaut kur mums ir jāsamazina kontakti," saka izglītības un zinātnes ministrs Jāks Ābs (Centra partija).

Tomēr galvaspilsētas Lāsnamē ģimnāzijas direktors Deniss Presņecovs uzskata, ka tālmācības slikti ietekmēs skolēnus. Viņš atgādināja, ka pēc pavasara karantīnas daži absolventi pameta mācības, un ir pārliecināts, ka attālinātais režīms daudzus ir izsitis no sliedēm.

"Mācību stunda tiešsaistē nesniedz to efektivitāti," pārliecināts viņš. Pēc viņa sacītā, visvairāk tas skar tādu priekšmetu apgūšanu kā igauņu valoda un matemātika.

Ābs atgādināja, ka lēmumam ieviest tālmācības ģimnāziju skolēniem ir jāsamazina skolēnu kontakti. Saskaņā ar ierēdņu vērtējumu, tas veicina Covid-19 izplatības samazināšanos.

Taču Presņecovs atbildēja, ka daudzi izlaiduma klašu skolēni jau strādā, un darbā joprojām turpinās kontaktēt ar citiem cilvēkiem.

Tallinas varasiestādes cer, ka valdība atļaus galvaspilsētas skolām kombinēt mācības klātienē un attālināti.

"Mēs neesam pret attālinātām mācībām, taču mēs uzskatām, ka ir jāsaglabā arī saprātīga pieeja, kas sniegtu bērniem iespēju nākt uz skolu, saņemt mācības klātienē, palikt skolas uzraudzībā un saglabāt saikni ar skolotājiem," paskaidroja Tallinas mērs Mihails Kilvarts (Centra partija). "Diemžēl politiskā sistēma ir izveidota tā, ka pat ar divu ministru viedokli nepietiek tam, lai tiktu pieņemts lēmums valdības līmenī. Tur, kur ir koalīcija, un valdībā mums ir koalīcija, lēmumi tiek pieņemti ar trīs partiju konsensu, un tas bieži vien paredz apspriešanu, kompromisu meklējumus un rezultātā lēmumus, kuri bieži vien neapmierina nevienu."

Aizritējušajā diennaktī Igaunijā tika veikti 3934 koronavīrusa testi, no kuriem pozitīvi izrādījušies 256, jeb 6,5%. Diennakts laikā Covid-19 radīto komplikāciju dēļ miruši 6 cilvēki.

Saskaņā ar Veselības departamenta 30. novembra rīta datiem, ar Covid-19 stacionēto skaits ir 203 cilvēki. Kumulatīvā saslimstība pēdējo 14 dienu laikā palielinājusies līdz 335,75 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju.

27
Tagi:
attālinātās mācības, Igaunija
Pēc temata
Krivcova: katram bērnam "tālmācībās" ir tiesības uz bezmaksas datoru
Sohina: IZM neatzīst krievu skolēnu tiesību pārkāpumu tālmācībās
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Lietuvas robežsargi, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji atraduši veidu, apmeklēt kaimiņus, neievērojot pašizolāciju

49
(atjaunots 23:32 30.11.2020)
Šādi rīkojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī lietuvieši, kuri brauc uz Latviju un nevēlas šeit aizkavēties uz ilgāku laiku.

RĪGA, 1. decembris – Sputnik. Latvijas iedzīvotāji, kuri nevēlas ievērot pašizolāciju pēc Lietuvas apmeklēšanas, atklājuši veidu, kā apiet šos ierobežojumus, raksta Latvijas Avīze ar atsauci uz avīzes Kurzemes Vārds novērojumiem.

Šis veids ir visnotaļ vienkāršs un efektīvs, lai gan neviennozīmīgs. Tas tomēr ir nopietns pārkāpums un nav šāda riska vērts. Tomēr ir tādi, kas, neraugoties uz pasākuma riskantumu, šķērso robežu.

Trafalgaras laukums Londonā, foto no arhīva
© Sputnik / Джастин Гриффитс-Уилльямс

Piemēram, kāds autobraucējs pastāstīja izdevumam, ka, lai iebrauktu Lietuvā un atgrieztos Latvijā, neievērojot pašizolāciju, pirms brauciena ir jāizslēdz mobilais telefons, izvelkot no tā bateriju, vai arī vispār jāatstāj telefons mājās. Izņemot to, vīrietis ieteica neizmantot bankas karti Lietuvā, bet gan savlaicīgi izņemt naudu bankomātā Latvijas teritorijā.

Auto cienītājs atzīmēja, ka tikpat svarīgi ir pārbaudīt robežsargu klātbūtni uz ceļa. Šim nolūkam viņš vienmēr vadā līdzi binokli. Gadījumā, ja ceļš ir brīvs viņš brauc. Iebraucot no Latvijas Lietuvā, karantīna nav nepieciešama, tādēļ tajā virzienā robežu var šķērsot bez ierobežojumiem.

Iepriekš Slimību profilakses un kontroles cents savā Facebook lapā publicēja valstu sarakstu, ierodoties no kurām ir jāievēro 10 dienu pašizolācija, sarakstā ir arī Lietuva.

49
Tagi:
karantīna, robeža, Latvija, Lietuva
Pēc temata
"Starptautiskā migrācija jāaptur": Dombrava izmisīgi aicina slēgt valsts robežas
Izolāciju varēs pārtraukt bez testiem: Latvijā jauni noteikumi ar Covid-19 inficētajiem
Atvedīs no Maskavas! Latvijā ārkārtējā situācija, bet Dombrava atkal krīt panikā
Ir laiks slēgt Latvijas robežas: Nacionālā apvienība piedāvās valdībai apņēmīgus soļus
Policijas mašīna

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem

0
(atjaunots 11:13 02.12.2020)
Visvairāk administratīvo lietu uzsākts par sejas masku režīma pārkāpumiem, kā arī par nereģistrētu robežas šķērsošanu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīma darbības laikā Latvijā Valsts policija ir uzsākusi jau 609 administratīvās lietas, kuras skar pasākumu neievērošanu, kas tika ieviesti Covid-19 izplatības savaldīšanai valstī, raksta Tvnet.lv. Tiek ziņots, ka galvenie pārkāpumi ir masku nelietošana sabiedriskās vietās un nereģistrēta robežas šķērsošana.

Par sejas masku nelietošanu uzsākts 221 administratīvais process, 57 lietas ierosinātas par pašizolācijas pārkāpumiem, vēl 205 par elektroniskās anketas neaizpildīšanu, šķērsojot valsts robežu, 36 – par distancēšanas noteikumu neievērošanu.

Uzsākti 40 procesi par vairāk nekā 10 personu dalību privātā pasākumā, septiņi – par vairāk nekā 50 personu dalību pulcēšanās un piketos. Savukārt 53 procesi skar citus gadījumus, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu uz vietas vai neatļautu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Kopš 9. novembra policija ir veikusi 19 006 preventīvās pārbaudes un reaģēja uz 522 izsaukumiem par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, un 934 reizes policijas darbinieki izteica brīdinājumus.

Vairāk nekā 800 preventīvo pārbaužu tika veikts aizritējušajā piektdienā visā Latvijā, tostarp 112 no tām tirdzniecības centros.

No ārzemēm ieceļojušo personu pārbaužu ietvaros policija veica 16 597 telefona zvanus un 4613 reizes devās uz pārbaudēm vietās.

0
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, policija
Pēc temata
Ļaujiet strādāt: manikīra un pedikīra meistari izgāja piketā pie Saeimas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus