Krievijas ĀM

Krievijas ĀM pieķēra Tallinu Krievijas žurnālistu diskriminācijā

24
(atjaunots 15:00 05.09.2017)
Krievijas Ārlietu ministrija uzskata par kliedzošu gadījumu Igaunijas atteikumu akreditēt Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" korespondentu dalību ministru tikšanās Tallinā.

RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Krievijas ĀM bija nepatīkami pārsteigta par Igaunijas prezidentūras ES Padomē lēmumu bez jebkādiem iemesliem liegt Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" žurnālistiem atspoguļot neformālo ES ĀM vadītāju tikšanos Tallinā, teikts paziņojumā Krievijas ārpolitiskās institūcijas vietnē.

28 Eiropas Savienības dalībvalstu ĀM vadītāju tikšanās notiks Tallinā 7.-8. septembrī. Akreditāciju lūguši trīs Starptautiskās informācijas aģentūras "Rossija segodņa" korespondenti, un viņiem visiem tika secīgi atteikts bez iemeslu paskaidrošanas. Aģentūra pirmo reizi saskārās ar šādiem ierobežojumiem Eiropas Savienības ministriju līmeņa pasākumu atspoguļojumam.

Krievijas Ārlietu ministrijā atteikumu akreditēt aģentūras "Rossija segodņa" žurnālistus raksturoja kā vienas no lielākajām ziņu aģentūrām tīšu diskrimināciju. Tallinas darbības kārtējo reizi parādīja Igaunijas varas iestāžu liekulīgo paziņojumu vērtību par vārda brīvību un par piekļuvi informācijai, norāda Krievijas ĀM.

"Neatkarīgi no tā, vai šis ir Igaunijas prezidentūras patstāvīgs lēmums, vai vienošanās ar ES Briseli, Tallinas aizlieguma pasākumi jebkurā gadījumā grauj ES autoritāti," — teikts ziņojumā.

KF ĀM aicināja starptautiskās profila institūcijas pievērst īpašu uzmanību kliedzošam gadījumam un rīkoties, lai Krievijas žurnālistu tiesības nebūtu pārkāptas.

Eiropas Žurnālistu federācijas (EŽF) ģenerālsekretārs Rikardo Gutjeress iepriekš nosodīja Igaunijas valdības rīcību, notiekošo par "nopietnu uzbrukumu mediju brīvībai".

EŽF un Starptautiskā žurnālistu federācija izvietoja paziņojumu sakarā ar šo gadījumu Eiropas Padomes tiešsaistes platformā, lai aizstāvētu žurnālistiku. Brīdinājums tiks izplatīts starp visu Eiropas Savienības valstu vēstniekiem — Eiropas Padomes locekļiem.

"Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tūrbjorns Jāglands lūgs Igaunijas pārstāvjiem sniegt paskaidrojumus saistībā ar atteikšanos," — informējis Gutjeress RIA Novosti.

Žurnālistu federācija piešķīra Tallinas atteikumam Krievijas žurnālistu akreditēšanā otro mediju brīvības apdraudējuma līmeni.

© Ruptly
Simoņana par Makrona vārdiem par Sputnik un RT

Aģentūra Sputnik jau vairākkārt pakļauta likumīgās darbības ierobežojumiem no vietējo varas iestāžu puses Baltijas valstīs. Piemēram, 2016. gada 6. oktobrī Igaunijas Aizsardzības ministrija atteicās izsniegt Sputnik Igaunija akreditāciju dalībai preses konferencē, kurā piedalījās Ukrainas aizsardzības ministrs Stepans Poltoraks un citas amatpersonas. 2016. gada marta beigās Sputnik Latvija saņēma oficiālu paziņojumu par resursa slēgšanu domēna zonā.lv. Domēna reģistrators vēstulē atsaucās uz Latvijas ĀM pieprasījumu un lēmumu pamatoja ar to, ka esot pārkāpts ES Padomes lēmums par ierobežojošajiem pasākumiem sakarā ar Ukrainas teritoriālās integritātes, suverenitātes un neatkarības apdraudējumu. Šis lēmums portāla darbu netraucēja (tas atsāka darbu domēna zonā.com) un tikai palielināja apmeklētāju skaitu. 

24
Pēc temata
Margarita Simoņana: turpinām vērot cirku Lietuvā
Amerikāņu uzņēmums sāk izsekot Sputnik, RT un ĀM Twitter mikroblogus
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko

Varšava lūgusi atsūtīt uz Baltkrieviju karavīrus no Baltijas

19
(atjaunots 17:56 29.11.2020)
Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko atklāja, ka saņēmis nacionālo specdienestu informāciju par Polijas plāniem Baltkrievijā.

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Varšava lūgusi NATO organizēt speciālos spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā, lai izmantotu tos cīņai pret Baltkrievijas valdību, informēja Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Piektdien Lukašenko, tiekoties ar Minskas 6. klīniskās slimnīcas kolektīvu, atklāja dažus fragmentus no specdienestu datiem – viņš aprakstīja Rietumu politiķu attieksmi pret notikumiem Baltkrievijā un plānus attiecībā pret valsti. Prezidents precizēja, ka informāciju saņēmis burtiski dienu iepriekš no Valsts drošības komitejas. Lukašenko norādīja, ka pirmās ziņas datētas ar augusta vidu, un citēja Polijas premjerministra Mateuša Moravecka teikto: "Baltkrievijas nākotne Polijai ir principiāla. Baltkrievijas rietumu teritorijas vēsturiski piederējušas Polijai... Varšava spērusi virkni konkrētu soļu, lai palīdzētu revolūcijai Baltkrievijā: finansiālais atbalsts caur poļu un poļu-amerikāņu solidaritātes programmām ar Lukašenko režīma upuriem, ielūgumi baltkrievu studentiem, vienkāršoti robežu šķērsošanas noteikumi, atbalsts neatkarīgajiem medijiem un NKO," vēsta Sputnik Baltkrievija

"Polijas oficiālās amatpersonas aicina NATO izveidot speciālus drošības spēkus Baltijas valstu un Polijas armiju sastāvā. Saskaņā ar ieceri, šo armiju būtu iespējams izmantot cīņai ar varu Baltkrievijā," Lukašenko citēja Moravecka paziņojumu.

Saskaņā ar Baltkrievijas prezidenta rīcībā esošajiem datiem, Polijas premjerministrs atzīmējis, ka "revolūcijas uzvara Baltkrievijā arī ir Polijas nacionālo interešu lokā".

31. augustā, saskaņā ar VDK datiem, Polijā izskanējuši sekojoši vārdi: "Laiks tiešām pārrunām starp režīmu un opozīciju vēl nav pienācis. Lukašenko režīms vēl ir pārāk saliedēts, viņu atbalsta armija un VDK, bet strādnieki vispār neatbalsta nekādu revolūciju. Tagad mums ir jāgaida un jāseko notikumu attīstībai."

Lukašenko pastāstīja, ka Varšava ierosinājusi radīt Baltkrievijā situāciju, lai "tās ekonomika sabrukumu, rublis zaudētu, plaukti veikalos izrādītos tukši".

"Mums ir jāpārliecina Turcija, Grieķija, Azerbaidžāna un Armēnija neeksportēt pārtikas produktus koronavīrusa riska dēļ," Baltkrievijas prezidents nolasīja Polijas plānus.

Baltkrievija
© Sputnik / Виктор Толочко

"Mums ir jārisina divas problēmas. Pirmā: mums jāsagatavojas problēmas militāram risinājumam, jāpalaiž atbilstoši mehānismi, kas nepieciešami šim risinājumam. Otrā: mums jāparāda Krievijai, ka nevēlamies, lai tā Baltkrievijā izmantotu jebkādas bruņotas struktūras," Lukašenko citēja septembrī izskanējušo informāciju.

Lukašenko ieguva balsu vairākumu prezidenta vēlēšanās valstī 9. augustā – viņu atbalstīja 80,1% vēlētāju. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus, valstī sākās protesta akcijas. Tās turpinās vēl joprojām, un tiesībsargājošās iestādes ziņo, ka akcijas radikalizējas.

Minska jau vairākkārt norādījusi, ka protesta akcijas tiek koordinētas no ārzemēm. Lukašenko apsūdzēja Rietumus par tiešu iejaukšanos valsts iekšējās lietās un atzīmēja: nekārtības stimulē ASV, eiropieši tām "piespēlē". Starp valstīm, no kurām tiek koordinētas protesta akcijas, ir Polija, Čehija, Lietuva un Ukraina, norādīja Lukašenko.

19
Tagi:
Aleksandrs Lukašenko, Baltija, bruņotie spēki, Baltkrievija, Polija
Temats:
Baltkrievijas būt vai nebūt
Pēc temata
"Paldies, ka atbraucāt!" Tihanovska un Rinkēvičs apsprieda situāciju Baltkrievijā
Baltija apsolījusi pastiprināt sankcijas pret Minsku
Politologs pastāstīja, kas jāgaida pēc Baltkrievijas opozīcijas izgāšanās
Politologs: Lietuva demonstratīvi atņēmusi Baltkrievijai ES naudu
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

47
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

47
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām

Latvija un Lietuva neuzdrošinājās, Igaunija uzņēmās risku: Ziemassvētku tirdziņš Tallinā

0
(atjaunots 18:26 29.11.2020)
Vienīgais visās Baltijas Ziemassvētku tirdziņš valstīs tika atklāts Tallinā, Latvija un Lietuva nolēma neriskēt, lai nepalielinātu inficēto un Covid-19 pandēmijas upuru skaitu.

No visām Baltijas valstīm tikai Igaunija nolēma šajā grūtajā gadā atvērt Ziemassvētku tirdziņu Rātslaukumā Tallinā. Latvija un Lietuva atturējās Covid-19 pandēmijas dēļ.

Turklāt Igaunijā epidemioloģiskie ierobežojumi ir mīkstāki nekā citās Baltijas valstīs, un svētku pasākumi nav atcelti.

Bet igauņi joprojām nav apmierināti. Viņi pieprasa, lai valdība atceltu prasību visiem valkāt maskas, jo šādi pasākumi sašķel sabiedrību.

Vēlaties uzzināt vairāk? Skatieties video.

0
Tagi:
Igaunija, Ziemassvētki, Baltija