Meitene ar lietussargu. Foto no arhīva

Psiholoģe Svetlana Nefedkina: uzveikt rudens depresiju

58
(atjaunots 10:59 27.08.2017)
Psiholoģe Svetlana Nefedkina pastāstīja Sputnik Igaunija lasītājiem, kā pasargāt sevi no sezonālā nespēka, un atklāja dažus "rudens depresijas" profilakses paņēmienus.

RĪGA, 27.augusts — Sputnik. Bezrūpīgais vasaras laiks un atvaļinājums pagājuši, drīz sāksies rudens — ar katru dienu tas nāk arvien tuvāk un tuvāk. Šajā gadalaikā daži cilvēki zaudē gara možumu, jūt nespēku, un dažreiz pat ieslīkst "sezonas depresijā". Kāds var tikt ar šo kaiti patstāvīgi, kādam šajā jautājumā ir nepieciešama speciālistu palīdzība.

Психолог Светлана Нефедкина
© Foto : Нади Иванова
Psiholoģe Svetlana Nefedkina

Psiholoģe Svetlana Nefedkina pastāstīja Sputnik Igaunija, ka par "rudens depresiju" sauc sezonālo nespēku, kas tieši saistīts ar dienas garuma samazināšanos, aukstuma iestāšanos, saules deficītu un drēgnu laiku.

Iela Rīgā. Foto no arhīva
© Sputnik / Nastasia Zelenkovskaya

Pēc viņas vārdiem, emocionālajiem traucējumiem ir arī psiholoģiskais aspekts — gada cikla noslēgšanās: cilvēki izdara secinājumus, kaut ko pārdomā savā dzīvē, taču dažreiz saprot, ka ne visu vēlamo un ieplānoto izdevies īstenot.

"Hronisks stress, nervu saspringums tāpat sekmē "rudens depresijas" rašanos. Daži cilvēki pamana garastāvokļa pasliktināšanos, skumjas, apātiju, vājumu, paaugstinātu satraukumu, tiekšanos pēc vientulības un nebeidzamu nogurumu," — saka Nefedkina.

Speciāliste atzīmē, ka var parādīties miega traucējumi, notiek apetītes izmaiņas vai sākas galvassāpes. Visi šie simptomi var uztraukt cilvēku diezgan ilgu laiku rudens periodā. Parasti nespēks pakāpeniski pazūd bez papildus palīdzības.

"Diemžēl, mēdz būt arī gadījumi, kad cilvēks sāk just kaut kādās situācijās bezizeju, runā par nāvi vai bezcerību. Šādos brīžos viņa sakari ar realitāti pazūd. Šādos gadījumos nepieciešama speciālista palīdzība," — teica psiholoģe.

Kā novērst "sezonālo depresiju"

Rudens skumju profilaksei Svetlana Nefedkina iesaka dažas vienkāršas, taču svarīgas lietas: ieskaujiet sevi ar košām un skaistām lietām, centieties izbēgt no pelēkajām krāsām drēbēs un interjerā. Katru dienu obligāti dodieties pastaigā, noejiet vismaz divus vai trīs kilometrus, un vēlams mainiet vietas, staigājiet pa dažādiem ceļiem, lai gūtu jaunus iespaidus.

Katru dienu nodarbojieties ar kaut ko noderīgu un patīkamu, piemēram, lasiet grāmatas, apmeklējiet masāžas seansu, sāciet pētīt kaut ko jaunu vai nodarboties ar jogu. Veltiet pietiekami daudz laika savām mīļākajām nodarbēm, sarunājieties ar patīkamiem cilvēkiem, piepildot savu dvēseli ar pozitīvām emocijām un, protams, neaizmirstiet pilnvērtīgu miegu. Svarīgi, lai jūsu organismam būtu pietiekami daudz vitamīnu un mikroelementu, tādēļ jums ir jālieto uzturā vairāk sezonas ogu, augļu un dārzeņu.

"Par lielisku profilaksi pret rudens skumjām kalpos arī regulāra fiziska slodze — jo vairāk kustamies, jo labāka ir pašsajūta," — stāsta psiholoģe.

Pēc viņas vārdiem, emocionālo traucējumu profilaksei derētu izmantot aromaterapiju, izvēloties ēteriskās eļļas ar apelsīna, mandarīna, greipfrūta, lavandas, gerānijas, melisas, rozes un pačūlijas smaržu. Rudens periodā var ieplānot nelielu remontu, pārveidot māju, atjaunot garderobi, nomainīt matu griezumu vai arī visu savu tēlu kopumā, piebilda Svetlana Nefedkina.

58
Pēc temata
Sit, tātad nemīl
Gaidām salu: augusta beigas bez lietus, taču aukstas
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

14
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

14
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Ukmerģes slimnīca, foto no arhīva

Lietuvas slimnīcu apsūdz sievietes nāvē Covid-19 uzliesmojuma laikā

16
(atjaunots 16:21 02.07.2020)
Sievietes nāves liecinieki pie Ukmerģes slimnīcas durvīm noslēdza miera vienošanos un piekrita vairs neizplatīt incidenta video.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Centriskās partijas "Labklājīgā Lietuva" priekšsēdētāja vietnieks Kristups Krivicks apsūdzēja Ukmerģes pilsētas slimnīcu pacientes ar koronavīrusu nāvē, raksta Sputnik Lietuva.

Šī gada martā Ukmerģē notika Covid-19 saslimšanas uzliesmojums, tostarp pilsētas slimnīcas ārstu vidū. Marta beigās slimnīcā vairs nepalika neviena ārsta – viņi bija vai nu slimi, vai arī atradās divu nedēļu karantīnā, tādēļ uz Ukmerģi tika pārvesti uz darbu mediķi no citām pašvaldībām.

Lietuvas arodbiedrības "Solidaritāte" portālā iepriekš tika publicēta informācija par to, ka 20. martā ātrās palīdzības darbinieki atveda uz Ukmerģes slimnīcu pacienti kritiskā stāvoklī, taču viņu nepieņēma neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan par viņas nogādāšanu slimnīcā un stāvokli bija zināms jau pirms ierašanās. Pacientes pašsajūta strauji pasliktinājās, tādēļ ātrās palīdzības darbinieki centās reanimēt viņu ar pieejamiem līdzekļiem, taču sievieti neizdevās glābt.

"Nespēju noticēt notiekošajā, ātrās palīdzības ārsti nofilmēja video, lai viņiem būtu pierādījumi tam, ka mirstošo pacienti neielaida slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļā, lai gan bija zināms par pacientes smagā stāvoklī nogādāšanu. Un par filmēšanu saņēma naudas sodus!!! Tagad slimnīcas vadība piespiedusi viņus iznīcināt šokējošo video, apmaiņā pret to piekrītot atcelt naudas sodus. Šokējošs stāsts. Un šis nav pirmais gadījums, kad šokē veselībai un dzīvībai bīstamā nekārtība Ukmerģes slimnīcā," uzrakstīja politiķis savā Facebook lapā.

Pēc ātrās palīdzības ārstu sacītā, video filmēšana bija vienīgais veids pierādīt, ka Ukmerģes slimnīcas neatliekamās palīdzības nodaļa neizpildīja reanimēto pacientu uzņemšanas pienākumus. Turklāt, kā norāda arodbiedrība, Ukmerģes slimnīca ir sabiedriska vieta, speciāla fotografēšanas un filmēšanas atļauja tās teritorijā nav nepieciešama.

Pagājušajā nedēļā, 22. jūnijā, darba strīdu komisijas sēdē starp ātrās palīdzības un Ukmerģes slimnīcas darbiniekiem tika noslēgta miera vienošanās. Slimnīca apņēmās atcelt naudas sodus attiecībā pret mediķiem, kuriem atbildes kārtā ir jāiznīcina viņu rīcībā esošais video visās pieejamās ierīcēs un datu nesējos, kā arī informēt personas, kurām šis video tika nosūtīts, par tā neizplatīšanu.

16
Tagi:
koronavīruss, Lietuva
Swedbank

Latvijā Swedbank klientu nauda ar viltīgu krāpšanu palīdzību aizplūst uz Ukrainu

0
(atjaunots 12:56 04.07.2020)
Noziedznieki, kuri uzdodoties par Swedbank apzog cilvēkus, ir sasnieguši tādu pilnību, ka pat izmanto orģinālo bankas telefona numuru, lai piemānītu klientus.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Ludzas policijas iecirknī ir ierosinātas četras krimināllietas sakarā ar krāpšanās faktu, vēsta Rus.lsm.lv.

Krāpnieki zvana Swedbank klientiem un stādās priekšā kā bankas darbinieki. Klientu vārdus un uzvārdus, kā arī personas kodus viņi zina. Turklāt viņi zvana no orģinālā Swedbank numura.

Valsts policijas Latgales reģionālās pārvaldes priekšnieka vietnieks Guntars Kračus pastāstīja, ka ir bijuši tādi gadījumi, kad numurs nebija noteikts. Taču lielākoties viltojumi ir bijuši tik naturāli, ka cilvēki nav spējuši tos atšķirt no oriģināla.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Swedbank klientiem zvanīja, lūdza pieslēgties ar Smart-ID palīdzību. Teica, ka viņiem esot problēmas ar kontiem. Pēc kā nauda no tiem pašiem kontiem vienkārši pazuda.

Valsts policijā atgādina, ka bankas darbinieki nekad nelūgs nosaukt jūsu personas datus. Nevajag tos sniegt arī aizdomīgiem zvanītājiem.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, krāpnieki zvanījuši no zvanu centriem, kuri atrodas Ukrainā. Policija veic izmeklēšanu. Taču tā var turpināties visnotaļ ilgi, jo noziedznieki strādā ārzemēs.

Savukārt Swedbank pastāstīja, kā krāpnieki vispār spējuši iegūt klientu numurus. Tur paskaidroja, ka bankas pieslēgšanos izmanto mijiedarbībā ar citiem servisiem. Tā ir "Latvijas Gāze", mobilo sakaru operatori, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, VID. Un kaut kādi dati var "aizplūst".

Turklāt pastāv daudz dažādu vīrusu programmu, kuras iegūst klientu datus. Un arī pašu klientu neuzmanība mēdz novest pie datu noplūdēm.

0
Tagi:
krāpnieki, nauda, Swedbank
Pēc temata
Krāpšanās tīmeklī: simtiem cilvēku aizmirsuši drošību cīņā par atlaidēm
Valsts policija brīdina: apgrozījumā parādījusies viltota nauda
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku