Rātslaukums Tallinā

Žurnālists: Igaunija un Latvija nekļūs par ziemeļvalstīm ar nepilsoņu problēmu

48
(atjaunots 08:46 14.08.2017)
Šveices izdevuma Neue Zürcher Zeitung žurnālists analizē iemeslus, kāpēc Baltijas valstis vēlas kļūt par Ziemeļeiropas daļu un vai tām būtu vērts pēc tā tiekties.

RĪGA, 14. augusts - Sputnik. Baltijas valstu sapnis ir pārtapt par Ziemeļvalstīm. Taču, ja tās patiešām vēlas kļūt par īstām ziemeļvalstīm, līdztekus ekonomiskajām un politiskajām pārbīdēm tām jāmaina arī mentalitāte, raksta Rūdolfs Hermans, Šveices avīzes Neue Zürcher Zeitung autors, savukārt materiālu pārtulkojis un publicējis portāls "InoSMI".

Mums ir vieta tur

2017. gada sākumā Latvijas Saeimas deputāts Artis Pabriks satrauca sabiedrību ar savu publikāciju Twitter tīklā, kurā ziņoja: ANO maina Baltijas valstu statusu no Austrumeiropas pret Ziemeļeiropu. "Un mūsu vieta patiešām ir tur," — rakstīja deputāts.

Tiesa, Igaunijas ĀM informēja, ka šī informācija ir kļūdaini interpretēta — ANO statistikas nodaļas klasifikācija nav mainījusies. Atbilstoši šīs nodaļas ģeogrāfiskajai klasifikācijai, Igaunija patiešām ir vena no Ziemeļeiropas valstīm, taču reģionālo grupu klasifikācijā ANO joprojām uzskata Igauniju, Latviju u Lietuvu par Austrumeiropas valstīm.

Mainiet mentalitāti

Ja Baltijas valstis patiešām vēlas pārtapt par Ziemeļvalstīm pēc to būtības, līdztekus ekonomiskajām un politiskajām pārbīdēm tām jāmaina arī mentalitāte, norāda autors. Skandināvi izceļas ar lielu, dažkārt pat aklu uzticību sabiedrisko struktūru funkcionēšanai. Tie, kuri ir "augšā", visu dara pareizi — tāda ir skandināvu pamata ideja.

Izstrādāt fundamentālas uzticības pilnas attiecības valsts un pilsoņu starpā ir sarežģīts uzdevums, ņemot vērā PSRS totalitārās kontroles smago mantojumu, raksta autors.

Taču uzticības izveides uzdevumu nav iespējams iekļaut starp administratīvajiem aspektiem, viņš uzsver.

"Pirmkārt, Latvijai un Igaunijai jāpacenšas iekļaut sabiedriskajā dzīvē lielu skaitu krievvalodīgo mazākumtautību un iedzīvotājus, kuri līdz šim nav saņēmuši vai nevēlas saņemt pilsoņu tiesības. Skandināvu izpratnē, valstij ir jākļūst par visu pilsoņu pārstāvi viņu vajadzībās un rūpēs, ja nepieciešama patiesa uzticība," — teikts rakstā.

Migranti visu ir "sabojājuši"

Gadu gaitā Skandināvijā ir piemirsies, kādam būtu jābūt atklātas migrācijas politikas nākamajam solim pēc bēgļu uzņemšanas: viņu iekļaušana labumu sadales sabiedrībā. Tāpēc šeit sistēma pati sevi liek šķēršļus, raksta Hermans.

Par to liecina neapmierinošā statistika par migrantu integrāciju darba tirgū. Piemēram, Zviedrijā starp valstī dzimušajiem darbu meklē tikai 4 no 100 cilvēkiem, bet migrantu vidū — jau 22%. Līdzīga aina vērojama arī mājokļu tirgū. Migranti ir nošķirti no (ierobežotā) segmenta, kurā nodrošināta sociālā aizsardzība, pateicoties regulējamai īres naudai un nomnieka tiesību ievērojamai aizsardzībai.

Tas jāpatur prātā arī Baltijas valstu iedzīvotājiem, kad viņi skatās uz Ziemeļu pusi. Skandināvija ar tās valstiski filozofisko viedokli, iespējams, var tām piedāvāt to, kas attiecas uz pilsoņu un varas attiecībām vai sabiedriskās solidaritātes ideju. Taču no praktiskā viedokļa vietā būs veselīgs skepticisms, jo Skandināvijas modelim pašam nepieciešamas reformas, uzskata autors.

48
Pēc temata
Eiropas bagātās valstis Latviju pārvērš par izgāztuvi
Daugavpils mērs: divdesmit gadus mēs mokām savus nepilsoņus
Kultūras ministre: pilsonība ir jānopelna
Tiesībsardze skaidro, kāpēc Latvijas valdība nerunā par nepilsoņu problēmu
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

2
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

2
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

21
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

21
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes
Baltkrievija

"Meklē kaut kādu naudu": baltkrievu muitnieki atver kravas mašīnas no Baltijas

0
(atjaunots 11:21 24.09.2020)
Kravas automašīnu vadītāji sūdzas par to, ka nākas vairākas diennaktis stāvēt pie Baltkrievijas robežas muitas apskatei, turklāt muitnieki taujā, vai viņi kabīnē vai kravas kastē neved naudu. Kādu naudu meklē baltkrievu muitnieki?

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Jau vairāk nekā nedēļu pie Baltkrievijas robežām ar Eiropas Savienības valstīm veidojas gara kravas automašīnu rinda. Iebraucēji no Latvijas, Lietuvas un Polijas sūdzas par ilgām pārbaudes procedūrām. Dažkārt tās ilgst pat diennakti. Dažas automašīnas stāv rindā jau no piektdienas.

Iepriekš vēstīts, ka no 10. septembra starptautiskie pārvadātāji saņēma paziņojumus: kravas automašīnas ar kravu no Baltijas valstīm un Baltijas valstu reģistrācijas numuriem tiks aizturētas uz robežas rūpīgākai pārbaudei.

Kāda loģistikas kompānija Sputnik Baltkrievija pastāstīja, ka tagad pie robežas pārbauda visas kravas automašīnas, nejaušā kārtībā atver kravas. Pārstāvis konstatēja, ka tas ir jautājums – kā paveiksies: dažu palaiž ātri, citu vairākas reizes dzenā cauri rentgeniem. Loģistikas kompānija atzīmēja, ka katra kravas mašīnas dīkstāves diena nes zaudējumus 100 eiro apmērā.

Tagad noskaidrojies, ka, pārbaudot kabīnes un no Eiropas ievestās preces, muitnieki īpaši interesējas, vai tālbraucēji neved līdzi naudu. Šī informācija raisa interesi, jo nesen ES apsolīja piešķirt 53 miljonus eiro baltkrievu tautas atbalstam, bet Baltkrievijas Tieslietu ministrija norādīja, ka valsts teritorijā nereģistrētu fondu darbība ir nelikumīga. Nav gan zināms, vai starp abiem notikumiem ir kāda sakritība.

Iepriekš vēstīts, ka 2020. gada 17. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko informēja, ka slēgs valsts robežu no rietumiem, ar Poliju un Lietuvu, kā arī pastiprinās drošību pie Ukrainas robežas.

Šajā laikā Baltkrievijas telekanāls pastāstīja, ka redakcija saņēmusi virkni atsauksmju par "nopietno kratīšanu" uz Baltkrievijas robežas ar Poliju, Latviju un Lietuvu. Rūpīgi pārbauda kravas transportā, dažkārt pārbaude ilgstot vairākas diennaktis. Ziņots, ka daži autovadītāji, kas steigušies šķērsot robežu, izmetuši pašu nopirktās preces, lai izvairītos no ilgas kavēšanās.

0
Tagi:
automašīnas, kravas, Baltija, Baltkrievija
Pēc temata
Lietuvas prezidents draud atbildēt uz ES atteikšanos ieviest sankcijas pret Minsku
ES nosauca termiņu, kad Lukašenko "pārstās" būt prezidents
Miljardi par apvērsumu: politologs pastāstīja, kā ES pārpērk baltkrievus
Lukašenko slēdzis robežas ar Lietuvu un Poliju