Lietuvas lits un eiro. Foto no arhīva.

Brīnums nenotika: Lietuvas premjers atzina eiro radīto kaitējumu valstij

92
(atjaunots 10:55 03.08.2017)
Lietuvas premjerministrs Nacionālā radio ēterā piekrita tam, ka 2,5 gadu laikā kopš valsts pārgājusi uz eiro, iedzīvotāji kļuvuši gandrīz trīs reizes nabadzīgāki.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis publiski atzina, ka pāreja no nacionālās valūtas (lita) uz eiro vedusi pie valsts iedzīvotāju dzīves pasliktināšanās, raksta Sputnik Lietuva.

Cenas kļuva augstākas, algas – nē

Divarpus gadi pagājuši kopš eiro ieviešanas Lietuvā. Šo gadu laikā Lietuvas iedzīvotāji sociālajos tīklos ne reizi centās pierādīt valdībai un prezidentam, ka aritmētiskā dalīšana ar 3,45 (lita kurss pret eiro 2015. gada 1. janvārī – Sputnik) skārusi tikai algas.

Cenas tomēr sadalīja nosacīti, neskatoties uz varas iestāžu apliecinājumiem biznesa godīgumā un kārtīgumā, tās strauji sāka kāpt un šodien ir nomināli vienādas ar cenām "litos" 2013.-2014. gadā.

"Pārejas periods pārvērtās par to, ka cenas, kas bija litos, kļuva par cenām eiro, it īpaši tas attiecināms uz tirgiem un noteiktiem pakalpojumiem," — atklāti Nacionālā radio ēterā atzina premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Agrāk cenu un algu attiecības tematu pēc eiro ieviešanas neviens Lietuvas augstākās vadības pārstāvis atklāti neapsprieda. Dažreiz augsta mēroga ierēdņi sūdzējās par to, ka lietuvieši sākuši biežāk braukt uz kaimiņu Poliju pēc produktiem pat valsts svētku dienās, kad acīmredzami būtu jāsēž mājās un vienprātīgi jāgodina Lietuvas Neatkarība.

Eiro
© REUTERS / Toby Melville

Lita kurss pret eiro uz pārejas brīdi sastādīja 3,45 pret 1. Pirms eiro ieviešanas 2015. gada 1. janvārī Lietuvas varas iestādes katru dienu televīzijas ekrānos un avīžu virsrakstos pārliecināja valsts iedzīvotājus, cik liela laime viņus gaida, kad maciņos viņiem litu vietā būs eiro. Nevajadzēs tērēties valūtas maiņai, ceļojot pa Eiropu, nevajadzēs… Un līdz ar to visas eiro priekšrocības lita priekšā arī beidzās.

Lietuva kopā ar Latviju un Igauniju kļuva par Eiropas Savienības monetārās politikas gūstekņiem. Par vienīgo Lietuvas panākumu pēdējo gadu laikā var atzīt tikai nominālo minimālās algas palielināšanu – no 250 līdz 380 eiro. Kamēr reālās algas Lietuvā palielinājušās vien par trešdaļu. Savukārt, pēc Skverneļa vārdiem, nav vērts gaidīt, ka tuvākajos gados cenas Lietuvā pielīdzināsies Polijas cenām.

Ko gaidīt tālāk

Maksimums, ko saviem līdzpilsoņiem tuvākajā perspektīvā sola valdība, tā ir iespējamā minimālās algas palielināšana līdz 500 eiro, par ko runā arodbiedrības.

Savukārt savaldīt tirgotāju apetīti diez vai izdosies. Kaut arī uz to cerēja līdz ar vācu tirdzniecības tīkla Lidl atnākšanu Lietuvā 2016. gada vasarā, kas pozicionē sevi kā vislētāko Eiropā ikdienas produktu pārdošanas segmentā.

Taču vācieši ātri vien noprata: kādēļ pārdot lētāk, ja pērk dārgāk? Un daudzu produktu cenas Lidl gandrīz pielīdzinājās tām, ko diktē četri lielākie tirdzniecības monstri – Maxima, Iki, Rimi un Norfa. Viens pret četriem. Kurš gan izturēs tādu konkurenci?

Tad nu Lietuvas iedzīvotāji sāk atcerēties tos laikus, kad vasarā tomāti maksāja 2-3 litus par kilogramu, savukārt šodien 2-3 eiro, gurķi maksāja 1,5-2 litus, taču tagad tie maksā 1-1,3 eiro, arbūzus pirka par 30-40 leišu centiem par kilogramu, tagad par tiem atdod 30-40 eirocentus. Zemenes sezonas vidū maksāja ne dārgāk par 3 litiem, savukārt šodien 2,50-3 eiro. Nenozīmīgi sadārdzinājusies pēdējo divu gadu laikā tikai gaļa, desu, piena un konditorejas izstrādājumi.

92
Pēc temata
Lepēna: ekonomikai ir vajadzīga nacionāla valūta
BelAES, foto no arhīva

Meževičs: cīņa ap BelAES Baltijā turpināsies līdz pēdējai patronai

1
(atjaunots 11:02 08.08.2020)
Lietuva cīnās par BelAES boikotu, Latvija – par iespēju pirkt lētu elektroenerģiju vajadzīgajā apjomā. Cīņa ritēs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai, uzskata eksperts Nikolajs Meževičs.

RĪGA, 8. augusts – Sputnik. Lietuva cer, ka Latvija pievienosies Baltkrievijas atomelektrostacijas ražotās elektroenerģijas boikotam, informēja Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs. Viņš atzina, ka pagaidām Latvija nav pieņēmusi viennozīmīgu lēmumu šajā jautājumā, un piezīmēja, ka katrai valstij ir savas nostādnes. Savu viedokli – nepirkt BelAES elektrību – skaidri paudusi tikai Polija.

"Neapšaubāmi, Lietuva izmantos visas iespējamās ietekmes formas, izņemot kara pieteikumu. Lietuvai tas šodien ir galvenais uzdevums gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā, lai cik dīvaino tas būtu. No stingras pozīcijas attiecībā pret Baltkrieviju, Krieviju un BelAES, piemēram, ir atkarīga valdošās koalīcijas uzvara visās gaidāmajās vēlēšanās," norādīja Krievijas Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors, ekonomikas zinātņu doktors Nikolajs Meževičs intervijā Sputnik Lietuva.

Pie tam skaidrs, ka no ekonomikas viedokļa Latvijai ir ļoti izdevīgi pirkt BelAES elektroenerģiju pat gadījumā, ja nāksies celt savienojumu.

"Protams, Igaunijai, Latvijai un Lietuvai ļoti gribas uzstāties koru dziesmu stilā, nevis kā Krilova fabulā par gulbi, vēzi un līdaku. Tāpēc paskatīsimies, kas tur uzvarēs. Cīņā būs līdz pēdējai dienai un pēdējai patronai," konstatēja eksperts.

1
Tagi:
BelAES, Baltija
Pēc temata
BelAES sākusies kodoldegvielas ielāde reaktorā
Nosaukts BelAES pirmā bloka ražošanas ekspluatācijas uzsākšanas datums
Lietuvā sāk dalīt joda tabletes – gadījumam, ja BelAES notiks avārija
Lietuvas prezidents nodēvējis BelAES par "mūsdienu Černobiļu"
 Javelin

ASV nodeva Lietuvai raķetes Javelin 31 miljona dolāru vērtībā

17
(atjaunots 07:53 07.08.2020)
Raķetes Javelin no ASV nodotas Lietuvas Bruņotajiem spēkiem. Iepriekš līdzīgu bruņojumu saņēma Igaunija.

RĪGA, 7. augusts – Sputnik. ASV nodeva Lietuvai papildu raķetes, kas paredzētas prettanku sistēmai Javelin par kopsummu vairāk nekā 31 miljonu dolāru vērtībā, informēja Lietuvas BS savā vietnē.

Aizsardzības ministrija informēja, ka tuvāko desmit gadu laikā Lietuva plāno iegādāties ASV raķetes par 104 miljoniem dolāru. Līgums par 13 miljoniem tika parakstīts 2019. gada nogalē. Ar minētajām sistēmām tiks papildus ekipētas Lietuvas Sauszemes spēku vienības.

"ASV ir stratēģiskais partneris un galvenais sabiedrotais, kas rūpējas par Baltijas reģiona drošību. ASV prettanku sistēma Javelin jūtami stiprina Lietuvas BS cīņas spējas un aizsardzības spējas ilgtermiņa perspektīvā," teica viceminitrs Eimutis Misūns.

ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists piebilda, ka prettanku sistēmas Javelin papildu raķetes "neapšaubāmi pastiprinās Lietuvas mijiedarbību ar ASV bruņotajiem spēkiem".

Iepriekš līdzīgas raķetes saņēma Igaunija. 92 prettanku raķetes Javelin, ko ASV nodeva Aizsardzības spēkiem ar mērķi celt aizsardzības spējas, nonāca Igaunijā jūlija beigās. Piegādi apmaksāja ASV.

Javelin ir tā saucamā sistēma "izšauj un izmet no prāta", kas ļauj operatoram pēc raķetes palaišanas doties patvērumā vai nomainīt pozīciju – rezultātā operatora un visa kompleksa dzīvotspēja pieaug. Pēc starta raķete automātiski pavēršas pret izvēlēto mērķi, un strēlniekam pēc tās palaišanas nevajag kontrolēt lidojumu tēmēklī līdz trāpījuma brīdim, tāpēc sistēmas operatora drošība cīņā pieaug.

Kopš 90. gadu vidus sistēmas Javelin izmanto ASV un virkne citu valstu: Lietuva, Gruzija, Čehija, Īrija, Norvēģija, Lielbritānija un Francija. Javelin ir arī Austrālijai, Jaunzēlandei, Indonēzijai, Taivānai un vairākām Tuvo Austrumu valstīm – Izraēlai, Saūda Arābijai, Jordānijai, Omānai, AAE, Katarai un Bahreinai.

17
Tagi:
militārā tehnika, Lietuva, ASV
Pēc temata
Javelin pietrūkst: Igaunija vēlas lielāku skaitu prettanku kompleksu
Baltijas sērfings: 2018. gada militārais iznākums
ASV plāno palielināt militāro atbalstu Eiropai: cik saņems Baltijas valstis
Bez munīcijas, toties ar salmiem: Ukrainas armijā atrasti interesanti Javelin