Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē

Igaunijā godināti SS karavīri

70
(atjaunots 10:38 30.07.2017)
Saskaņā ar nesen izveidotu tradīciju Sīnimē pilsētiņā netālu no Narvas godināti igauņi, kuri Otrajā pasaules karā cīnījās Hitlera pusē.

RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik, Jevgēņijs Ašihmins. Atšķirībā no agrākajiem pasākumiem šoreiz Hitlera karaspēku veterānu tradicionālajā pasākumā nepiedalījās pazīstami politiķi un sabiedriskie darbinieki. Taču pasākuma būtība nav mainījusies — tika godināti SS karaspēku 20. grenadieru divīzijas ("Igauņu leģions") un citu vienību veterāni, kuri 1944. gada jūlijā un augustā aizturēja Sarkanās armijas spēkus Narvas operācijas laikā, informē Sputnik Igaunija.

Kopš 90. gadiem jūlija pēdējā sestdienā Sīnimē, 20 km attālumā no Narvas tiek organizēti vācu karaspēku veterānu un viņu piekritēju salidojumi. Šeit uzstādīts SS 20. divīzijai, SS Holandes un Beļģijas nacionālajām vienībam veltīti pieminekļi, kuru pakājē salidojuma dalībnieki nolika vainagus.

Bruņotās brīvprātīgo zemessargu vienības "Kaitselit" pārstāvis atteicās pastāstīt par 29. jūlijā notikušā pasākuma nozīmi.

Karš, kas sašķēla igauņus

Narvas iedzīvotājs Vello Kerners pastāstīja portālam, ka cīņas 1944. gadā Sīnimē bija ļoti smagas un asiņainas. Viņš atgādināja, ka Otrais pasaules karš atnesis traģēdiju daudzām igauņu ģimenēm, ko sašķēlis karš. Starp viņa radiem ir gan padomju karavīri, kad arī nacistiskās Vācijas pusē karojušie.

Ceremonijas apmeklētājs Olevs Konna pastāstīja, ka pasākuma organizatoru vidū ir arī "Igaunijas brīvības cīnītāju savienība". Viņš pastāstīja Sputnik Igaunija žurnālistam, ka politiķi atteikušies no dalības salidojumā, ņemot vērā to, ka "Krievija ir neapmierināta ar to, ka Igaunijā godina SS veterānus". Vārdu sakot, viņš ir pārliecināts, ka igauņu politiķi nevēlas vēl vairāk sabojāt attiecības ar austrumu kaimiņu. Ar Krievijas negatīvo reakciju Konna skaidro arī to, ka šogad Zilajos kalnos ieradies mazāks apmeklētāju skaits nekā agrāk.

Narvas Krievijas pilsoņu savienības priekšsēdētājs Genādijs Fiļipovs pastāstīja portālam, ka viņu satrauc jauniešu piedalīšanās tradicionālajos salidojumos Sīnimē. Viņš bīstas, ka Igaunijā iesakņosies nacisma ideoloģija.

"Iesūcot nacisma garu, jaunā paaudze atbilstoši uzvedīsies," — uzskata Fiļipovs.

  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
  • Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē
    © Sputnik / Евгений Ашихмин
1 / 9
© Sputnik / Евгений Ашихмин
Hitlera karaspēku veterānu salidojums Sīnimē

Iepriekš Igaunijas Aizsardzības spēku kapelāni nolika vainagus brāļu kapos Sīnimē, kuros apglabāti 1944. gadā bojāgājušie Sarkanās Armijas karavīri, kā arī pie memoriāla, kas uzstādīts leģionāru piemiņai.

70
Pēc temata
Okupācijas muzejs prasa 50 tūkstošus Latvijas SS leģionāru piemineklim Belģijā
SS leģionāru upuru pēcteči organizējuši protesta akciju Rīgā
Lavrovs: SS leģionāru gājiens Rīgā – kauns ES un NATO
"Waffen SS" 20. igauņu grenadieru divīzijas veterānu salidojums
Gitans Nausēda

Lietuvas prezidents atzinis: ebreji gājuši bojā arī "no lietuviešu rokām"

2
(atjaunots 09:22 24.09.2020)
Valsts vadītājs uzsvēra, ka, tikai apzinoties traģēdijas mērogu, apstākļus un atbildību par to, iespējams runāt par nākotni.

RĪGA, 24. septembris – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda godināja Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņu Ponaru memoriālā, informēja Sputnik Lietuva, atsaucoties uz prezidenta pils preses dienestu.

23. septembris ir Lietuvas ebreju genocīda upuru piemiņas diena. Šajā dienā 1943. gadā tika likvidēts Viļņas ebreju geto, pēdējie starp dzīvajiem palikuši tika noslepkavoti vai nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Prezidents nolika vainagu pie Holokausta upuru pieminekļa un uzrunāja auditoriju.

"Šoa – tā ir katastrofa. Taču tā ir ne tikai ebreju tautas katastrofa un traģēdija. Tā ir Lietuvas Šoa. Tā ir visas cilvēces Šoa. Tā ir musu cilvēcības, līdzjūtības un vienaldzības Šoa," Nausēdas teikto citēja preses dienests.

Valsts vadītājs uzsvēra: vienīgā iespēja samierināties ar vēsturi – saprast un atklāt patiesību.

"Mēs noliedzām, mēs dusmojāmies, mēs mēģinājām vienoties ar savu sirdsapziņu, skaitot un salīdzinot to, ko nevar ne saskaitīt, ne salīdzināt – cilvēku ciešanas un dzīvības. Bija grūti atzīt, ka mūsu valsts pilsoņi ir gājuši bojā arī no lietuviešu rokām," teica prezidents.

"Tikai apzinoties traģēdijas mērogus, apstākļus un atbildību par to, var runāt par nākotni," teica Nausēda. Viņš ieteica redzēt nākotni tādu, kurā visas Lietuvā dzīvojošās tautas kopā ceļ spēcīgu un taisnīgu valsti, kurā nav vietas vispārējai vienaldzībai.

Piemiņas ceremonijā piedalījās valdības locekļi, Lietuvas Ebreju kopienas pārstāvji, ārvalstu diplomātisko misiju darbinieki un ārzemju viesi. Tajā klātesošos uzrunāja arī Viļņas geto bijušie ieslodzītie.

Trešdien valdības sēde sākās ar klusuma minūti ebreju genocīda upuru piemiņai. Premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka jādara viss iespējamais, lai gūtu mācību no šausmīgās traģēdijas, kas aiznesusi gandrīz visas Lietuvas ebreju kopienas dzīvības.

Attieksme pret Holokaustu Lietuvā

Kara laikā nacistu līdzskrējēji Lietuvā piedalījās ebreju kopienas slepkavībās – nogalināti vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku.

Lietuvu bieži kritizē par nacistu līdzskrējēju slavināšanu un vēstures sagrozīšanu – ne tikai ārvalstīs, bet arī pašā valstī.

Simona Vīzentāla centra Jeruzalemes nodaļas vadītājs Efraims Zurofs paziņoja, ka vietējās varasiestādes nestāsta cilvēkiem patiesību par savas valsts vēsturi, piemēram, Holokausta jautājumā.

Lietuviešu izcelsmes amerikānis, diplomāts Grants Arturs Gočins, kurš iesniedza prasību tiesā pret nacistu līdzskrējēju Jonasu Noreiku, apgalvo, ka laikā starp Pirmo un Otro pasaules karu Lietuvas sabiedrībā auga antisemītisks noskaņojums. Pēc viņa pārliecības, ebreju genocīds valstī sākās jau pirms nacistu ienākšanas.

2
Tagi:
holokausts, Gitans Nausēda, Lietuva
Pēc temata
Vladimirs Putins: Lielās Uzvaras 75. gadadiena: mēs esam atbildīgi par pagātni un nākotni
PSRS latviešu vaina ebreju slepkavībās tika noklusēta: ASV vēsturnieks par Arāja komandu
Latvija par nodokļu maksātāju naudu publicē nacistiskā noziedznieka grāmatu
Latvija ir melnajā sarakstā: ik gadu tiek rosināts ebreju īpašumu restitūcijas jautājums
COVID-19

Dārgāk nekā Valdnieku pils: cik Lietuvai izmaksās vakcīna pret Covid-19

20
(atjaunots 17:18 23.09.2020)
Covid-19 vakcīnas iepirkums Viļņai var izmaksāt 100 miljonus eiro – dārgāk nekā Lietuvas Lielkņazu pils galvaspilsētā.

RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Lietuvas veselības ministrs Aurēlijs Veriga apgalvo, ka Covid-19 vakcīna valstij var izmaksāt 100 miljonus eiro, bet premjerministrs Sauļus Skvernelis uzskata, ka vakcīna var izmaksāt vēl vairāk, ziņoja Sputnik Lietuva.

Iepriekš Veriga poētiski paziņoja, ka vakcīna var izmaksāt "dārgāk nekā Valdnieku pils". Runa ir par Lietuvas Lielkņazu pili galvaspilsētā. 80. gadu beigās izrakumos atrastās pils atjaunošana bija neatkarīgās Lietuvas vērienīgākais restaurācijas projekts. Tā ir trešā valsts teritorijā pilnībā atjaunotā Lietuvas Lielkņazistes laiku pils.

Eiropas komisija parakstījusi provizorisku vienošanos par vakcīnas iepirkumu ar Lielbritānijas un Zviedrijas farmaceitisko kompāniju AstraZeneca, kas plāno sākt ražošanu viena no pirmajām. Valstij paredzēto vakcīnas devu skaits būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita. ES valstis varēja izlemt, vai saglabāt līgumu par vakcīnas iepirkumu vai izstāties no tā. Lietuva, tāpat kā Latvija, nolēma to saglabāt.

Sauļus Skvernelis konstatēja, ka Lietuva nevar atļauties nepirkt vakcīnu, neskatoties uz tās augsto cenu, jo atteikšanās no vakcinācijas var izmaksāt valstij daudz vairāk. Viņš pauda izbrīnu par to, ka Nacionālās aizsardzības padome šo jautājumu nerisina.

Patlaban Lietuvā reģistrēti vairāk nekā 3,8 tūkstoši Covid-19 gadījumu. 87 slimnieki gājuši bojā.

20
Tagi:
vakcīna, pandēmija, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Krievijas koronavīrusa vakcīnas kritiķiem būs jāmeklē baļķis pašiem savā acī
Pirmās Krievijas vakcīnas pret Covid-19 partijas nosūtītas uz visiem KF reģioniem
Baltkrievijā pastāstīja par Krievijas vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumiem
Pussimts valstu apspriež ar Krieviju vakcīnas pret Covid-19 piegādes

ASV veidos koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2": vai tas apturēs būvdarbus?

0
(atjaunots 11:15 24.09.2020)
Valsts departamenta vadītājs Maiks Pompeo paziņoja, ka amerikāņi plāno veidot koalīciju pret "Ziemeļu straumi 2". Krievija šajā iecerē saskatījusi mēģinājumu sākt kārtējo militāro operāciju.

ASV izdomājušas jaunu paņēmienu, ar ko var papūlēties apturēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus. Valsts departamenta vadītājs Maiks Pompeo paziņoja, ka amerikāņi plāno veidot koalīciju. Krievija šajā iecerē saskatījusi mēģinājumu sākt kārtējo militāro operāciju. Tur, kur ir koalīcija ar Vašingtonu, vienmēr ir karš, piezīmēja Federācijas Padomes Starptautisko lietu komitejas vadītājs Konstantins Kosačovs. Par to, kā viņš nonācis pie tādiem slēdzieniem un vai ASV izdosies iespiesties Eiropā ar savu sašķidrināto gāzi Krievijas degvielas vietā, stāsta mūsu video. 

0