Leģionāru dienas pasākumi Rīgā 2017. gada 16. martā

EP deputāti pieprasa atņemt ES naudu Baltijai nacistu gājienu dēļ

202
(atjaunots 10:19 21.07.2017)
Eiropas Parlamenta deputātu grupa iesaka atņemt Baltijas valstīm ES fondu līdzekļus, ņemot vērā fašistiskā noskaņojuma paplašināšanos šajās valstīs.

RĪGA, 21. jūlijs — Sputnik. Rezolūciju ar aicinājumu ieviest sankcijas pret Baltijas valstīm, ņemot vērā biežās neonacistu akcijas un gājienus, kas tiek organizēti ar varasiestāžu piekrišanu, iesniegs izskatīšanai Eiropas Parlamentā šoruden. Tās iniciatore ir EP frakcija "Eiropas apvienotie kreisi/Ziemeļu kreisie zaļie" (GUE/NGL), vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz avīzi "Izvestija"

Izdevums vēsta, ka deputātu grupa vēlas, lai Brisele nosodītu pasākumus, kas popularizē nacistu ideoloģiju, kā arī ieviestu ekonomiskās sankcijas pret Baltijas valstīm šī iemesla dēļ.

"Eiropas Komisijas sankciju ieviešana pret Baltijas valstīm ir adekvāts pasākums. Piemēram, tām var atņemt Eiropas fondu naudu. Patlaban Brisele ignorē fašistiskā noskaņojuma paplašināšanos Eiropā. Tas attiecas ne tikai uz Baltijas valstīm, bet arī Ukrainu," — pastāstīja frakcijas loceklis, EP komisijas attiecībām ar Krieviju priekšsēdētāja vietnieks Jirži Maštalka.

Viņš uzsvēra, ka rezolūcijas pieņemšanai būs nepieciešams arī citu politisko grupējumu deputātu atbalsts. Pat situācijā, ja iniciatīva netiks apstiprināta, tā kļūs par manāmu politisko žestu, uzskata Maštalka, jo tiem, kas to atteiksies pieņemt, būs jāpaskaidro savs viedoklis un jāpamato, kāpec viņi uzskata, ka nacisms nenes apdraudējumu.

Ik gadus Rīgā notiek Waffen SS latviešu leģiona bijušo karavīru un viņu piekritēju gājiens. Šogad tajā piedalījās vairāk nekā 2 tūkstoši cilvēku.

Igaunijā regulāri notiek SS veterānu salidojumi, kuru dalībnieki noliek vainagus pie 20. SS grenadieru divīzijas kritušo karavīru pieminekļa, kā arī dāņu, holandiešu un norvēģu SS leģionāru piemiņas zīmēm.

Krievija jau centusies pievērst Eiropas uzmanību vairāku valstu centieniem "ignorēt augošās neonacistiskās tendences un sistemātiskus vandālisma aktus, ka pakļauti Otrā pasaules kara piminekļi un apbedījumu vietas".

"Pazīstamu žēlabu fonā par draudiem liberālajām eiropeiskajām vērtībām mēs vērojam tā saucamo "jēru klusēšanu" sakarā ar valsts atbalstu regulāriem neonacistu maršiem Latvijā. Tas ir kauns Eiropas Savienībai un NATO. Tamlīdzīga rīcība, kas, pēc būtības pieļauj miljoniem bojāgājušo piemiņas apgānīšanu, ignorē Nirnbergas tribunāla lēmumu, ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijas par to, ka nav pieļauljama nacisma glorifikācija," — paziņoja Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.

202
Pēc temata
Lavrovs: Baltijas valstīs atdzimst neonacisms. Rietumi klusē
Sergejs Lavrovs: ES cenšas iztapt Baltijas valstīm
Igauņu antifašists: grūti komentēt Kaljulaidas melus
Okupācijas muzejs prasa 50 tūkstošus Latvijas SS leģionāru piemineklim Belģijā

Eiropas Komisija var sodīt Igauniju nevēlas cīnīties ar rasismu

15
(atjaunots 17:23 24.09.2020)
ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību naida kurināšanas gadījumā.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Igaunijai draud Eiropas Komisijas sods par to, ka valsts vēl joprojām nav paredzējusi kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu, vēsta Postimees.

2008. gada novembra nogalē Eiropas Savienība vienojās cīnīties ar rasismu un ksenofobiju ar kriminālo tiesību pasākumiem. Saskaņā ar Eiropas Padomes lēmumu, ko tā pieņēma 2008. gadā, ES valstu likumdošanā jābūt atsevišķām normām par kriminālatbildību par publisku naida kurināšanu.

Igaunija vēl joprojām nav iekļāvusi atbilstošos grozījumus savos likumos, un EK draud ar tiesvedību.

"Kaut kādas vēstules nosūtītas tām ES dalībvalstīm, pret kurām komisijai ir iebildumi. Igaunijas Republika vēstuli vēl nav saņēmusi, mums tā mierīgi jāsagaida, jāizlasa, jāpaskatās, par ko mūs apsūdz, un tad būs iespējams atbilstoši plānot mūsu tālākos soļus," teica tieslietu ministrs Raivo Aegs ("Tēvija").

Politiķis konstatēja, ka, pieņemot tādu direktīvu, jārīkojas piesardzīgi, lai neierobežotu viedokļa brīvību.

"Kūkas Moorapea ("maura galva" (ig.), izplatīts nosaukums kūkām ar šokolādes glazūru, kas pēdējā laikā ES valstīs vairs netiek pielietots – red.) vairs netiek pārdotas, aizliegts saldējums eskimo, un tā ir nenormāla tendence, ka esam sākuši nodarboties ar tādiem aspektiem, kad dažas ļoti tradicionālas vēsturiskās pieejas un nosaukumi tagad kļuvuši absolūti nepieņemami un provocē rasismu un ksenofobiju," paskaidroja ministrs.

"Ja šī procedūra noteiks sodu Igaunijai, mēs sodu samaksāsim. Mēs jau savlaicīgi vērsīsimies tiesā. Šis process noteikti ilgs gadiem, taču mēs vienkārši neļausim uzsēsties sev kaklā," konstatēja valsts iekšlietu ministrs Marts Helme (EKRE).

Opozīcijā strādājošās Reformu partijas līderis Kaija Kallass norādīja, ka likumos par naida kurināšanu patiešām var pastāvēt vārda brīvības apdraudējums, savukārt no reliģiskās un rasu diskriminācijas Igauniju sargā arī Konstitūcija.

15
Tagi:
rasisms, Igaunija, Eiropas Komisija
Pēc temata
"Kauns!" – saldējuma ražotājam pārmet rasismu
Amerikāņi atteikušies no nosaukuma "eskimo", lai neaizvainotu eskimosus
Amerikai piedāvā izvēlēties starp rasismu un anarhiju
Sodīt "rasistus" un "antifašistus" Latvijā: Dombrava sašutis par Black Lives Matter
Lux Express

"Lux Express" un "Forum Cinemas" ziņo par darbinieku masveida atlaišanu

14
(atjaunots 17:14 24.09.2020)
Uzņēmumi plāno atlaist Lietuvā strādājošos darbiniekus. Pagaidām nav zināms, vai tas ir pagaidu pasākums un vai štatu samazināšana nākotnē skars arī citas valstis.

RĪGA, 24. septembris — Sputnik. Pasažieru autobusu pārvadājumu kompānija "Lux Express" un kinoteātru operators "Forum Cinemas", ko nesen savā īpašumā pārņēma Igaunijas investīciju kompānija, informēja par darbinieku masveida atlaišanu, stāsta Postimees.ee. Štatu samazināšana attieksies uz darbiniekiem Lietuvā – uzņēmumi par to brīdinājuši Lietuvas Nodarbinātības dienestu.

No septembra sākuma kompānija "Forum Cinemas" – lielākais kinoteātru operators Baltijas valstīs, kinoteātru kompleksu "Coca-Cola Plaza" (Tallina), "Ekraan" (Tartu) un "Centrum" (Vīlande) īpašnieks, kam pieder arī viens kinoteātris Latvijā un pieci — Lietuvā, plāno atlaist 32 darbiniekus filiālē Lietuvā, kur kopumā strādā 136 darbinieki.

Savukārt "Lux Express Lithuania" informēja, ka tiek atlaisti 23 darbinieki – štatā paliks tikai 9 cilvēki. Septembra sākumā, ņemot vērā starptautisko pārvadājumu pieprasījuma lejupslīdi, kompānija bija spiesta uz laiku apturēt autobusu satiksmi vairākos reisos.

"Starptautisko maršrutu pieprasījums strauji kritās no augusta beigām. Ik nedēļu pastāvošais izolācijas ieviešanas risks Lietuvā mazina cilvēku vēlmi ceļot, lai arī jūlijā un augustā situācija jbija pietiekami daudzsološa," toreiz pastāstīja "Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels.

Iepriekš vēstīts arī par masveida kadru samazināšanu koncernā "Tallink Grupp". Kompānijas pārstāvji ziņoja, ka personālu plānots samazināt gan Igaunijā, gan Latvijā. Restrukturizācijā tiks iesaistīti 2500 darbinieki visas valstīs.

Zināms, ka patlaban lielākā daļa Somijas koncerna meitasuzņēmuma "Tallink Silja OY" darbinieku atrodas atvaļinājumā uz sava rēķina un, domājams, ņemot vērā pašreizējo situāciju, paliks tādā stāvoklī.

14
Tagi:
krīze, bezdarbs, Lietuva
Pēc temata
Eksperts: trešā daļa bezdarbnieku ASV nevarēs atgriezties darbā pēc pandēmijas
Bezdarba statistika Latvijā: kāpēc apsargi tiek atlaisti visretāk
Celtniecībā izveidojusies dramatiska situācija: Latvijai trūkst strādnieku
"Atstājiet ostā": trīsgadīgu bērnu nelaiž uz prāmja braucienam uz Zviedriju
Luminor

Banka brīdina klientus par krāpniekiem

0
(atjaunots 17:39 24.09.2020)
Krīzes periodā sarosījušies krāpnieki – viņi cenšas izmānīt klientu personas datus, sarunā stādoties priekšā kā bankas darbinieki.

RĪGA, 24. septembrisSputnik. Banka "Luminor" ieteica saviem klientiem piesargāties – dažu dienu laikā fiksēti divi mēģinājumi izkrāpt piekļuvi lietotāju interneta bankām, stāsta jauns.lv, atsaucoties uz bankas pārstāvjiem.

"Luminor" darbinieki uzsvēra: bankas pārstāvji nekad nezvana un nesūta elektroniskās vēstules ar lūgumu nosaukt klienta personīgo informāciju, piemēram, konta numuru, PIN kodu, Smart-ID, norēķinu kartes datus – numuru un CVC kodu, kas atrodas kartes aizmugures daļā, interneta bankas paroles utt., kā arī nelūdz autorizēties interneta bankā vai apstiprināt maksājumus.

"Luminor" aicina iedzīvotājus parūpēties par saviem tuviniekiem, it īpaši senioriem, un ieteikt viņiem neatbildēt uz šiem krāpnieku zvaniem vai elektroniskajām vēstulēm.

Rodoties aizdomām par krāpšanos, gadījumā, ja nauda pārskaitīta krāpniekam vai nodoti personas dati vai informācija par norēķinu kartēm, pat to pēc iespējas ātrāk jāpaziņo bankai. Ja karte pazaudēta vai nokļuvusi ļaundaru rokās, tā nekavējoties jānobloķē. To iespējams izdarīt interneta bankā vai piezvanot bankai.

Ja radušās šaubas par to, kas piezvanījis, "Luminor" iesaka pārliecināties par to, rakstot uz e-pastu info@luminor.lv vai piezvanot pa klientu apkalpošanas tālruni 1880 (+371 6717 1880).

0
Tagi:
krāpnieki, bankas
Pēc temata
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Eksperts pastāstīja, kā atmaskot telefonkrāpniekus
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk