ASV pirmo reizi Lietuvā izvietoja liela attāluma zenītraķešu kompleksu (ZRK) Patriot

ASV izvietojušas Lietuvā zenītraķešu kompleksu Patriot

57
(atjaunots 10:25 21.07.2017)
Republikā rīt startēs starptautiskās Militāro gaisa spēku mācības Tobruq legacy 2017, kurās piedalās ap 500 Lietuvas, Lielbritānijas, ASV, Latvijas un Polijas karavīru.

RĪGA, 11.jūlijs — Sputnik. ASV pirmo reizi Lietuvā izvietoja liela attāluma zenītraķešu kompleksu (ZRK) Patriot, kurš tiks iesaistīts Militāro gaisa spēku mācībās Tobruq legacy 2017, vēsta Republikas Aizsardzības ministrijas preses dienests.

Pēc ministrijas datiem, starptautiskās Militāro gaisa spēku mācības Tobruq legacy 2017 notiks Šauļu aprinķī no 11. līdz 22.jūlijam. Manevru ietvaros Lietuva Militāro gaisa spēku militārdienējošie kopā ar sabiedrotajiem veiks NATO Gaisa aizsardzības uzdevumus. Mācībās tiks iesaistīts ap 500 militārdienējošo un 30 Lietuvas Pretgaisa aizsardzības (PGA) sistēmas, kā arī no Lielbritānijas, ASV, Latvijas un Polijas.

"PGA sistēmu izvietošana demonstrē ASV ciešo apņemšanos nodrošināt Lietuvas drošību un ātrās reaģēšanas spēku nosūtīšanas gatavības augsto līmeni uz šo reģionu, " teikts iestādes paziņojumā.

Pēc preses dienesta datiem, Tobruq legacy 2017 mācības Lietuvā, Čehijā un Rumānijā vadīs apvienoto militāro gaisa spēku štābs, kurš atrodas Rumānijā (NATO JFAC), kura sastāvā ir arī Lietuvas Militārie gaisa spēki.

PGA sistēma Patriot
© Sputnik / Игорь Зарембо

Par vienu no Lietuvas manevru daļām kļūs nacionālās mācības Vigilant Falcon 2017 ("Modrais vanags 2017), kuru ietvaros notiks savstarpējās vadības un kontrolējošā sastāva mijiedarbības pārbaude Lietuvas Militāro gaisa spēku vienību vidū.

Tobruq legacy 2017 mācības iniciē un organizē ASV. Lietuvas Militārie gaisa spēki tajās piedalās jau trešo reizi: 2015.gadā Baltijas republikas Militāro gaisa spēku dienējošie pirmo reizi trenējās veikt NATO gaisa aizsardzības ierindas operācijas ietvaros, 2016.gadā — baterijas ietvaros. Šoreiz Lietuvas karavīri trenēsies ar sabiedrotajiem arī vadīt sauszemes PGA sistēmu. 

57
Pēc temata
ASV aizsardzības ministrs solījies aizstāvēt Baltijas valstis
ASV uzsākušas pretraķešu sistēmu THAAD izvietošanu Dienvidkorejā
NATO atteikusies no sarunām ar Ukrainu PRA jautājumā
Lux Express autobuss Tallinas autoostā, foto no arhīva

Lux Express vēlas izveidot "Baltijas burbuli" ar Sanktpēterburgu

17
(atjaunots 19:22 21.10.2020)
Sanktpēterburgas iedzīvotāji vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

RĪGA, 22. oktobris – Sputnik. Tā saucamā tūrisma burbuļa izveidošana starp Igauniju un Krievijas pierobežas reģioniem ir iespējama, un tam būtu ekonomiska jēga, taču jautājums ir par to, kad to varēs izdarīt, paziņoja telekanāla ERR rīta raidījuma "Kafija+" ēterā autobusu kompānijas Lux Express valdes loceklis Raits Remmels.

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Pēc Remmela sacītā, jautājums ir drīzāk par termiņiem.

"Es domāju, ka tas ir iespējams, cits jautājums – kad. Līdz ar robežu atvēršanu nebūs tā, ka reiz visu pasauli atvērs, un visi drīkstēs ceļot. Tas būs pakāpeniski, un tad jau kaimiņvalstīm ir savā starpā jāvienojas, ar kādiem nosacījumiem. Un tad jau cilvēki pakāpeniski varēs ceļot," sacīja viņš.

Remmels atzīmēja, ka Igaunijai jau ir pozitīva "tūrisma burbuļa" izveidošanas pieredze ar Latviju un Lietuvu.

"Pie tā tiek strādāts, vienkārši skatās uz situāciju, kāda tā ir. Un vasara mums pierādīja – kad ir šāda iespēja, cilvēki ceļo. Tādēļ šie burbuļi strādā, un ceru, ka kaut kādā brīdī Ļeņingradas apgabals un Sanktpēterburga nāks tiem klāt," sacīja Remmels.

Pērnā gada beigās kompānija Lux Express nosauca maršrutu Rīga – Sanktpēterburga par vienu no perspektīvākajiem saviem maršrutiem, tai skaitā pateicoties bezmaksas vīzu ieviešanai uz Krieviju.

Robežu slēgšana Covid-19 pandēmijas dēļ radīja lielu triecienu kompānijas darbībai, kura paziņoja par gaidāmo darbinieku skaita samazināšanu.

17
Tagi:
Krievija, Igaunija, koronavīruss, pasažieru pārvadājumi, Lux Express
Pēc temata
Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā
"Baltijas burbulis" plīsīs: pierobežas iedzīvotāji nevēlas ievērot pašizolāciju
Baltijas menca, foto no arhīva

Latvijai neizdevās atstāvēt savas tiesības ķert mencas Baltijas jūrā

21
(atjaunots 11:40 21.10.2020)
ES lauksaimniecības ministri noteica zvejniecības kvotas Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un Somu līcī.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. ES Lauksaimniecības un zvejniecības padome publicēja datus par zvejas kvotām Baltijas jūrā 2021. gadā.

ES lauksaimniecības un zvejniecības ministri piekrita samazināt vairāku zivju veidu izķeršanu Baltijas jūrā, lai atjaunotu populāciju. Austrumu Baltijas mencas ķeršana joprojām ir aizliegta, izņemot piezvejas kvotu, kas ir samazināta, salīdzinājumā ar pērno gadu. Zemkopības ministrijas mājaslapā tiek ziņots, ka Latvija uzstājās pret šo lēmumu, taču palika mazākumā.

Tāpat tika samazinātas siļķes zvejas kvotas Baltijas jūras rietumu un centrālajā daļā un laša zvejas kvota Somu līcī.

Toties tika nolemts atļaut palielināt reņģu zvejas kvotas Rīgas jūras līcī par 15%, salīdzinājumā ar šo gadu, rietumu Baltijas mencas, plekstes, šprotu un lašu zvejas kvotas Baltijas jūras galvenajā baseinā.

Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem, 2021. gadā Latvija Baltijas jūrā drīkstēs nozvejot 2705 tonnas reņģu, Rīgas jūras līcī – 21 230 tonnu. Ķilavu zvejas kvota noteikta 30 817 tonnu apmērā, kas ir par 6% vairāk nekā 2020. gadā. Laša zvejas kvotas nākamgad palielināsies par 9%, salīdzinājumā ar šo gadu.

2021. gadā Latvijas mencas zvejas kvota Baltijas jūras rietumdaļā sastādīs 144 tonnas, savukārt mencas piezvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā – 51 tonnu. Laša zvejas kvota nākamgad ieplānota 12 445 gabalu apmērā.

21
Tagi:
Eiropas Savienība, menca, Baltijas jūra, zvejniecība, Latvija
Pēc temata
Menca ir aizliegta: Eiropas Komisija sāpīgi ietekmējusi zvejniecību Baltijas valstīs

Vladimirs Putins par Rietumu apsūdzībām: mani tas neuztrauc

0
(atjaunots 11:16 24.10.2020)
KF prezidents Vladimirs Putins īpaši uzsvēra, ka nepievērš uzmanību Rietumu agresīvajiem izlēcieniem pret viņu.

Uzstāšanās laikā diskusiju kluba "Valdai" sēdē KF prezidents Vladimirs Putins paziņoja, ka ne pirmo reizi saskaras ar agresīviem izlēcieniem pret viņiem no Rietumu puses, tādēļ jau sen nepievērš tiem uzmanību. Krievijas līderis atzīmēja, ka uzbrukumi pret viņu sākās jau 2000. gadu sākumā, kad norisinājās karš pret terorismu un bandītismu Kaukāzā, un tieši tad viņš iemācījās izturēties pret tiem mierīgi.

Tāpat Putins izteicās par izmaiņu Konstitūcijā tematu un atzīmēja, ka visi grozījumi ir vērsti nevis uz to, lai dotu iespēju tikt pārvēlētam esošajam valsts vadītājam jaunos termiņos, bet lai nostiprinātu Krievijas suverenitāti ilgtermiņa perspektīvā.

0
Tagi:
Vladimirs Putins