Bēgļi. Foto no arhīva.

ES valstu iekšlietu ministri nolēmuši kopīgi pretoties masveida migrācijai

29
(atjaunots 15:23 07.07.2017)
Igaunijas galvaspilsētā tikās ES iekšlietu un tieslietu ministri, lai apspriestu kontinenta politiskās un ekonomiskās drošības galveno problēmu – Āfrikas un Tuvo Austrumu iedzīvotāju masveida migrāciju uz ES.

RĪGA, 7. jūlijs — Sputnik. Eiropas Savienības dalībvalstu iekšlietu un tieslietu ministri pauda nopietnas bažas par situāciju, kas veidojas Itālijā, ņemot vērā bēgļu masveida plūsmu uz Vidusjūras reģioniem, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz RIA Novosti.

Viņi neko mums nedod: bēgļi par dzīvi Latvijā
© Sputnik / Оксана Джадан

Tikšanās gaitā Tallinā tika pieņemts lēmums atbalstīt Vidusjūras valstu centienus ierobežot migrācijas plūsmas un nostiprināt ES ārējās robežas. Pirmo reizi ES valstu iekšlietu ministri atzīmēja, ka nav iespējams problēmu atrisināt ar solidaritātes vārdiem – jāatrod uz savstarpējās atbildības pamatiem balstīts risinājums, kas attiecas uz visiem.

Migrācijas ierobežošanai tika ieteikts būvēt barjeras pašu migrācijas plūsmu ceļā, un šim nolūkam papildināt Āfrikas kontinenta ziemeļu krasta robežsardzes un robežu kontroles finansējumu. Šim mērķim ierosināts veidot ciešāku sadarbību ar Nigērijas un Mali valdībām, no kurienes ierodas liela daļa migrantu, pastiprināt Lībijas ārējo robežu kontroli. Tiks palielināts arī tā saucamā Ziemeļāfrikas fonda finansējums, kas ļaus pastiprināt vietējo nekomerciālo organizāciju darbību Āfrikā ar mērķi novērst masveida emigrāciju.

Tāpat piedāvāts aktīvāk risināt nelegālo migrantu nosūtīšanu uz dzimteni; šim nolūkam nepieciešams noslēgt līgumus par readmisiju ar visām Vidusjūras reģiona valstīm.

Visi Tallinā apstiprinātie lēmumi tagad tiks ierosināti apspriedē ar kolēģiem no Āfrikas valstīm, kas notiks 24. jūlijā Tunisā. Tad noskaidrosies, vai šīs valstis ir gatavas pilnvērtīgai sadarbībai masveida migrācijas novēršanas jautājumos.

29
Pēc temata
Somijā ierosināts izvietot bēgļus slēgtās nometnēs
Lietuvas IeM aicinās migrantus apmesties valstī
Vācijas laikraksts informē, ka ceļojumu uz Eiropu gaida 5,95 miljoni bēgļu
Netālu no Lībijas krasta nogrimis kuģis ar 110 migrantiem
Tallinas lidosta, foto no arhīva

Pēc trīs mēnešiem Igaunijas nepilsonis tomēr atgriezās mājās

17
(atjaunots 11:24 10.07.2020)
Krievvalodīgā Igaunijas nepilsoņa piedzīvojumi Filipīnās ir noslēgušies – pēc simts dienām Manilas lidostā viņš nokavēja lidmašīnu Amsterdamā, taču beigu beigās nosēdās Tallinā.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Pateicoties mediju iesaistīšanai, Manilas lidostā iestrēgušais Igaunijas nepilsonis Romāns Trofimovs tomēr atlidoja uz Tallinu, vēsta Postimees.

Trofimovs atlidoja uz Filipīnu galvaspilsētu Manilu 20. martā un vairāk nekā 100 dienas nevarēja nedz iziet no lidostas ēkas, nedz aizlidot uz dzimteni, jo lidojumi tika apturēti, savukārt aviokompānija AirAsia atņēma viņam nepilsoņa pasi, apsolot atgriezt to pēc atgriešanās Igaunijā.

Sākumā Igaunijas ĀM piedāvāja viņam nopirkt biļeti uz repatriācijas reisu, taču nosauktās summas Trofimovam nebija. Un tikai pēc tam, kad lidostā dzīvojošā cilvēka stāsts izplatījās ārvalstu medijos, Trofimovam palīdzēja atgriezties dzimtenē.

Tiesa, arī te neiztika bez piedzīvojumiem – pārsēšanās laikā Amsterdamā viņš nokavēja lidmašīnu uz Tallinu. Beigu beigās viņam tomēr izdevās atgriezties mājās.

Lidostā viņu jau gaidīja žurnālisti. Trofimovs pateica, ka pēc atgriešanās mājās pirmā lieta, ko viņš vēlas izdarīt, ir satikt māti. Pirms aizbraukšanas uz Filipīnām viņš strādāja attālināti par programmētāju, taču zaudēja šo darbu.

Viņš pastāstīja, ka nepilsoņa "pelēkā pase" radījusi viņam problēmas katrā valstī, kurā viņš ieradās. Taču uz jautājumu, vai pēc šī stāsta viņš neapsver domu iegūt Igaunijas pilsonību, viņš atteicās atbildēt.

17
Tagi:
Igaunija, Filipīnas
Pēc temata
Igaunijas nepilsonis trīs mēnešus dzīvo Manilas lidostā
Kailgliemezis, foto no arhīva

šausmu filmā: Tallinai uzbrūk milzīgi kailgliemeži

29
(atjaunots 14:40 09.07.2020)
Igaunijā ar bīstamo invāzijas dārza kaitēkļu – Spānijas kailgliemežu – iznīdēšanu nāksies nodarboties pašiem valsts iedzīvotājiem.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Pēc pirmajām lietavām Tallinas iedzīvotājiem nācās atvairīt milzīgo Spānijas kailgliemežu uzbrukumu, vēsta Postimees.

Vietējā iedzīvotāja Helija salīdzina kailgliemežus ar citplanētiešiiem, bet to uzbrukumu – ar šausmu filmu.

"Kailgliemeži ir milzīgi – līdz 18 centimetriem! Tie uzglūn kā lavīna no augstās zāles pāri dzelzceļam," pastāstīja viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Gabi Sarkadi (@sarkadigabi)

Viņai nemitīgi nākas cīnīties ar tiem.

"Mēs ar vīru vācam tos, kā suņi-mīnu meklētāji," sūrojas Helija. "Sākām plkst. 6:00, vācām stundu. Nākošo reidu sarīkojām plkst. 8:00 un pēc dažām stundām atkal no jauna. Vīrs nopirka prožektoru, kura gaismā mēs ķērām kailgliemežus līdz pustrijiem naktī. Vairāk mums nepietika spēka!"

Cīnoties ar riebuma izjūtu, Helija aizpildīja ar šiem kailgliemežiem trīs trīslitru burkas ar etiķi – viņasprāt, tas ir humānākais to iznīdēšanas veids. Derēs arī karsts ūdens, savukārt no aizsarglīdzekļa Ferramol nav nekādas jēgas. Lai kailgliemeži turas pa gabalu no viņas dārza, Helija naktīs slēdza iekšā robotu-zāles pļāvēju.

"Aiz žoga mēs tīrījām zemi, jo tur bija olas. Uzklājām tur polietilēnu, lai kaitēkļiem būtu neērti pārvietoties," stāsta viņa.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Marco Montanari (@marco_prx)

Pēc viņas sacītā ar kailgliemežiem ir pilni visi dārzi gar dzelzceļu, līdz pat dzelzceļu stacijai "Mūga" 10 kilometru attālumā. Šie kaitēkļi noēd visus dārza augus, taču tā nav vienīgā nelaime.

"Izņemot augus, šī pretīgā radība noēd suņu un kaķu ekskrementus. Kad es domāju, ka kailgliemezis paguvis parāpot pa zemenēm, es nespēju paņemt mutē ogas!" sūdzas Helija.

Vietējās varasiestādes noskaidro, kādiem tieši dārziem uzbrūk kailgliemeži, un lūdz palīdzību Vides ministrijai. Rajona vecākais Tīniss Lijnats vērsās pie Eesti Raudtee (Igaunijas dzelzceļu uzņēmums) ar jautājumu, vai ir iespējams nopļaut augsto zāli pie dzelzceļa, taču noskaidrojās, ka zāli pļauj augustā, lai iznīcinātu Sosnovska latvāni.

Spānijas kailgliemezis ir iekļauts Eiropas 100 bīstamāko invāzijas dārza kaitēkļu veidu sarakstā. Pēc Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja galvenā speciālistes Eike Tammekendas sacītā, tie ir pietiekami izplatīti Igaunijā.

Посмотреть эту публикацию в Instagram

Публикация от Emma Munch-Petersen (@msviti87)

"Izplatība sākās dārzkopības biznesā, jo šo kailgliemežu olas ļoti līdzinās minerālmēslojuma granulām: vienu reizi izbēri tās savā dārzā, un tālāk viss notiks ļoti strauji," paskaidroja viņa.

Invāzijas sugai jābūt iznīcinātai, taču ar to nāksies nodarboties pašiem dārzu un mazdārziņu īpašniekiem.

"Valsts nevar tos iznīcināt, jo lielākoties ir runa par nakts sugu, kas mīt privātos dārzos. Uz katra zemes īpašnieka gulstas pienākums nodarboties ar to," sacīja Vides departamenta Sugu aizsardzības biroja vadītāja Marju Erita.

Sabiedrība vai vietējā pašvaldība var sastādīt kailgliemežu iznīdēšanas plānu un iesniegt attiecīgu projektu Vides investīciju centrā, lai saņemtu finanšu palīdzību.

Spānijas kailgliemeži ir izplatīti arī Latvijā. Nesen Latvijas Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kurš ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektors, bija spiests uzstādīt kailgliemežiem speciālus alus slazdus, lai izglābtu no draudiem dārza kolekciju.

29
Tagi:
Igaunija
Pēc temata
Salaspils botāniskajam dārzam uzbrūk Spānijas kailgliemeži
Zinātnieki ceļ trauksmi: Latvijai uzbrūk Spānijas kailgliemezis
COVID-19

Nosaukti veidi, atjaunot plaušas pēc koronavīrusa izslimošanas

0
(atjaunots 09:29 12.07.2020)
Neskaitot pārējo, pēc slimības pacientiem ir jāiziet pilnvērtīga elpošanas orgānu darbības rehabilitācija, uzsvēra profesors Kirils Zikovs.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Ārsts-pulmonologs, Krievijas Zinātņu akadēmijas profesors Kirils Zikovs pastāstīja, kā atjaunot plaušas pēc koronavīrusa izslimošanas, vēsta RIA Novosti.

Pēc viņa sacītā, izslimojušajiem smēķētājiem pirmām kārtām derētu atteikties no kaitīgā ieraduma. Ārsts atzīmēja, ka šis ieteikums būs tikpat noderīgs arī veipu, elektronisko cigarešu un ūdenspīpju cienītājiem.

Turklāt pēc slimības pacientiem ir jāiziet pilnvērtīga elpošanas orgānu darbības rehabilitācija, uzsvēra profesors. Tajā ietilpst kompleksie treniņi, kuri apvieno intensīvu slodzi ar mazāk aktīviem vingrinājumiem. Rezultāta sasniegšanai ne mazāk svarīgi ir ievērot sabalansētu diētu.

"Lai atjaunotu veselību pēc slimības, var būt noderīgs vitamīnu komplekss, antioksidanti (tos visvairāk satur augļi un dārzeņi), pilnvērtīga olbaltumvielu, šķiedrvielu nodrošināšana organismā," citē mediķi "Komsomoļskaja pravda".

0
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
PVO ieinteresējusies par Krievijas vakcīnu pret Covid-19