Igauņu bizness atņem Latvijai ienākumu nodokli

© Sputnik / Sergey MelkonovIgaunijas robeža
Igaunijas robeža - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Igaunijas robežu tuvumā strādājošie Latvijas uzņēmumi saskārušies ar darbaspēka trūkumu – igauņi brauc peļņā uz Somiju, bet Latvijas iedzīvotāji dod priekšroku darbam Igaunijā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Avīzes Ziemeļlatvija redaktore Inguna Johansone pastāstīja, ka igauņu uzņēmēji algo darbiniekus Valkā. Nav precīzi zināms, cik liels Latvijas iedzīvotāju skaits patlaban strādā pierobežas igauņu firmās, taču paši biznesmeņi stāsta, ka viņu skaits sasniedzis aptuveni četrus simtus, vēsta Sputnik Igaunija, atsaucoties uz portālu ERR.

С чемоданами - Sputnik Latvija
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Igauņu uzņēmumi piesaista latviešus ar lielākām algām. Piemēram, vidējā alga pierobežas teritorijās Igaunijā sasniedz aptuveni 800 eiro, bet Latvijas pierobežā par tādu naudu var tikai sapņot.

Pēc Valkas novada domes izpilddirektora Aivara Cekula domām, šajā situācijā ir savas priekšrocības. Piemēram, pierobežu teritoriju attīstību veicina tas, ka Igaunijā nopelnīto latvieši labprātāk tērē dzimtenē. Ja Latvijai kaimiņos nebūtu Igaunijas, strādnieki no Latvijas, domājams, dotos uz daudz tālākām valstīm un naudu atstātu tur. "Mīnuss ir tas, ka nodokļi paliek Igaunijā. Mēs patiešām zaudējam iedzīvotāju ienākumu nodokli," — atzīmēja Cekuls.

Arī igauņus algas neapmierina

Darba migrācija ir ierasta Baltijas valstīs, kur algu pieaugums nespēj panākt patēriņa cenu celšanos. Piemēram, Igaunijas iedzīvotāji labprāt strādā Somijā — alga tur ir daudz augstāka, arī sociālais nodrošinājums ir labāks.

Ирландия - Sputnik Latvija
Īrijas vēstnieks aicina Latvijas iedzīvotājus uz Īriju
Politisko zinātņu doktore Nataļja Jerjomina norādīja, ka 90. gados Baltijas valstīs sāka mazināties iedzīvotāju skaits, lielākoties to emigrācijas dēļ. Pēc Baltijas valstu iestāšanās ES situācija pasliktinājās: labākas dzīves meklējumos cilvēki devās uz ārzemēm.

Šī tendence turpinās, uzsvēra eksperte. Pārsvarā projām brauc darbspējīgie iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 45 gadiem. "Tas ir, pats darba resursu kodols, uz kura turas valsts," — atzīmēja Jerjomina.

Viņa piebilda, ka Baltijas valstu valdības vispār nevēlas vismaz noturēt tos, kas palikuši — valdības neapzinās, cik nopietna ir situācija. Pie tam darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ cieš arī valsts budžets, kā rezultātā sašaurinās iespējas īstenot nepieciešamās sociālās reformas, kas spētu mainīt situāciju, norādīja eksperte.

Ziņu lente
0