Sašķidrinātās dabasgāzes transporta kuģis

Prezidents Tramps mēģinās pārliecināt Igauniju uzbūvēt šķidrās dabasgāzes terminālu

46
(atjaunots 12:39 04.07.2017)
Igaunija kļūs par vienu no Polijas 6.jūlijā sasauktā "Trīs jūru iniciatīvas" samita dalībniekiem par spīti Briselei, kurā Tramps pārdos amerikāņu gāzi.

RĪGA, 4.jūlijs — Sputnik, Aleksejs Toms. Igaunija ir pieskaitāma tām Austrumeiropas valstīm, kuras piedalīsies 6.jūlijā Varšavas samitā "Trīs jūru iniciatīva". Gaidāms, ka ASV prezidents Donalds Tramps tā laikā mēģinās pārliecināt klausītājus uzbūvēt Šķidrās dabasgāzes (ŠD) terminālus un pirkt gāzi no amerikāņiem, vēsta Sputnik Igaunija.

Gaidāmā Polijas samita detaļas pagaidām nav zināmas, bet praktiski visi Eiropas izdevumi, tostarp Reuters (daži no tiem neslēpj savu ironiju) paziņo, ka Tramps mēģinās pārliecināt Austrumeiropas līderus (pluss Austrija) pirkt no amerikāņiem ŠD. Samita organizators, Polija, saņēma no amerikāņu kompānijas Cheniere Energy Inc pirmo ŠD piegādi no ASV, ko vietējās varas iestādes komentē kā augstu Varšavas politikas sasniegumu, un vienas dienas prezidenta Trampa vizīte ir šī panākuma apstiprinājums.

"Mums ir jauns panākums — Trampa vizīte. (Visi — red.) mūs apskauž dēļ tā. Briti mums brūk virsū tā dēļ, " citē Polijas prezidentu Jaroslavu Kačiņski izdevums AC News.

Trampa preteiropejiskā politika

Skeptiķi atzīmē, ka, ja visas Austrumeiropas valstis saviem zaudējumiem pēkšņi vienlaicīgi atteiktos no lētākas gāzes piegādes no "agresīvās un naidīgās" Krievijas par labu ASV šķidrajai dabasgāzei, tās nespētu segt pieprasījumu, jo šobrīd amerikāņiem strādā tikai viens ŠD eksporta termināls, Sabine Pass Luiziānas štatā. Taču vēl četri būvējami ŠD termināli būs gatavi 2018.-2020.gadā.

Tie paši skeptiķi uzskata, ka Donalda Trampa "gāzes gājiens" sašķels Eiropas Savienību, kura rietumu līderiem nepatīk Vašingtonas iejaukšanās Eiropas enerģētikas politikā un tās mēģinājumi aizliegt Eiropas kompānijām sadarboties ar Gazprom. Tāpat Briselei nepatīk, ka Varšava mēģina savākt sev apkārt visus austrumu šādu vai tādu ES politikas aspektu pretiniekus, izmantojot tai skaitā jaunizveidoto "Trīs jūru iniciatīvu". Eirokomisija uzskata, ka Polija pati iedzen sevi "politiskās izolācijas geto", un prezidents Tramps tai palīdz tajā.

"Viņš (Tramps — red.) nevar kārtot lietas ar atsevišķām valstīm, pārlecot pāri Eiropas Savienības galvai, " citē nenosauktu Briseles politiķi aģentūra Reuters, kurš līdz ar citiem Briseles ierēdņiem izteica šaubas par "Trīs jūru iniciatīvas" samita nozīmīgumu vienotai Eiropai.

Enerģētiskās dominēšanas politika

Tai pat laikā prezidents Donalds Tramps neatklāj savus plānus attiecībā uz Eiropas un visas pasaules enerģētiku. Reklamējot savu "enerģētiskās dominēšanas" politiku, Tramps paziņo par plāniem vienoties par ŠD pārdošanu Austrumeiropai un Āzijai. Šo plānu sāka virzīt jau viņa priekšteča Baraka Obamas administrācija, taču tas atturējās no runām par "dominēšanu".

"Mēs grasāmies kļūt par eksportieri… Mēs dominēsim. Mēs eksportēsim amerikāņu enerģiju uz visiem pasaules nostūriem, visā Zemes lodē… Sākas Amerikas zelta ēra. Ticiet man, " dažas dienas atpakaļ paziņoja  tikšanās laikā Vašingtonā prezidents Tramps, raksta portāls Euractiv.

Šajā sakarā Igaunijas plāni izbūvēt savu ŠD termināli, kuru ar valdības un ES budžeta atbalstu plānots uzbūvēt Paldiskos, Briselē varētu tikt uzskatīti par "proamerikānisku" projektu un svešu ES mērķiem.    

46
Pēc temata
Lietuva pirks gāzi ASV un glabās to Latvijā
"Gazprom" informējis par gāzes cenām Eiropas Savienībai
Pieaugs dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām
Marts Helme

Skandāls pa visu Baltiju: kāpēc Igaunijas politiķis uzlielījis Putinu

17
(atjaunots 13:17 25.10.2020)
Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme intervijā vācu izdevumam Deutsche Welle raksturoja Krievijas prezidentu kā pragmatisku un prognozējamu politiķi, kas konsekventi ievēro savas valsts intereses. Viņa domas neatbilst Baltijas valstu elites viedoklim, kas dēvē Krieviju par "neprognozējamu un agresīvu" valsti. Toties Helme uzskata, ka ar Maskavu itin labi iespējams sadarboties. Kas slēpjas aiz šiem apgalvojumiem un vai ir vērts uzskatīt politiķi par Krievijas potenciālo sabiedroto? Par to portālā RIA Novosti stāsta Konstantins Sevastjanovs.

Politiskās provokācijas meistars

Marts Helme teicami pārzina igauņu politikas īpatnības, tomēr it kā tīšām pakļāvies uzbrukumiem. Piemēram, viņš ir vienīgais Igaunijas valdībā, kurš nebīstas sarunāties ar Krievijas presi. 2019. gada jūlijā viņš vienā no tādām intervijām paziņoja, ka atbalsta Igaunijas un Krievijas attiecību attīstību un neuzskata, ka Maskava apdraudētu Baltiju. Tomēr jāsaprot: Helme ir populists un spēj sniegt savstarpēji neatbilstošus viedokļus – atbilstoši brīža konjunktūrai. Īpaši spilgti tas izpaužas publiskās runās par Krieviju. Pirms sēsties ministra krēslā, viņš par austrumu kaimiņu runāja ārkārtīgi stingri.

Piemēram, 2007. gadā Helme teica: "Mūsdienu Krievija ir augošs monstrs, kādu pasaule vēl nav redzējusi. Šis monstrs izriezīs plecus 2008. gadā pēc prezidenta vēlēšanām, un tad mēs ieraudzīsim, kāds briesmonis izlīdīs pa Kremļa vārtiem."

Toreiz viņš ieteica: "Krievijai, kas pēc būtības ir vāja, ir jāuzspiež jaunas ekonomiskās sacensības, bruņošanās sacensības un ideoloģiskais karš, kas tai nebūs pa spēkam. Tad valsts, kas nonākusi pie demogrāfiskā kolapsa, sabruks."

2018. gadā Helme ieteica pastiprināt krievu kopienas kontroli – pēc viņa domām, daudzi tajā ir gatavi spiegot Maskavas labā, tāpēc vajagot ierobežot krievu pieņemšanu valsts dienestā – visos daudzmaz nozīmīgos posteņos. Viņš apgalvoja, ka Krievija neiebilstu pret iespēju uzraisīt "otru Krimu" Austrumvirā – Igaunijas ziemeļaustrumos, kur pārsvarā dzīvo etniskie krievi. Taču vienā brīdī Helmes uzvedība mainījās. Lieta tāda, ka krievvalodīgie veido vairāk nekā 25% Igaunijas iedzīvotāju, un tas ir gards elektorālais kumosiņš. Savas politiskās organizācijas viņiem nav, un pēc "mazākā ļaunuma" principa viņi tradicionāli balso par centristiem, kuru vadība izvairās no atklātiem aicinājumiem asimilēt "netitulētos". Par šo elektorātu nolēma pacīnīties arī Helme. Viņš mīkstināja izteikumus par potenciālajiem "iekšējiem ienaidniekiem" un 2019. gada jūnijā pēkšņi teica: "Cilvēki Austrumvirā gan nav igauņi, tomēr mūsējie. Taču, runājot par tiem, kas ierodas Igaunijā no Ukrainas – tie nav mūsu cilvēki."

Lamatu shēma

Vēl viens vērā ņemams fakts. Par krievu valodā pieejamās izglītības likvidāciju mazākumtautību skolās valstī īpaši nikni cīnās opozīcijā strādājošā Reformu partija. Reformisti ne vienu reizi vien iesnieguši atbilstošo likumprojektu, taču valdošā koalīcija, arī "ultralabējā" EKRE atteicās nogalināt krievu skolas. Nesen Helme spēra vēl vienu soli, kas deva iemeslu runāt par "slepenām simpātijām pret krieviem". Intervijā Deutsche Welle viņš paziņoja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins rūpīgi seko pasaules politikas līdzsvaram.

"Putins šajā shēmā ir aptiekārs, kam jutīgos svaros jāpanāk līdzsvars un uz tā pamata jāveido efektīva ārpolitika," paziņoja Helme.

Pēc viņa domām, Putins ir pragmatisks: "Ja vajag, viņš būs ienaidnieks, ja vajag – draugs." Politiķis piezīmēja, ka, no Krievijas prezidenta viedokļa, "vienkārši nav jēgas aktīvi nodarboties" ar Baltiju, jo tā ir "Eiropas province". Tomēr, viņš piebilda, Putinam ir svarīgi zināt, ka Baltija kā NATO daļa nav bīstama Krievijai".

Pavisam cits jautājums ir par to, vai var viņu uzskatīt par Maskavas potenciālo sabiedroto. Politologs Aleksandrs Nosovičs iesaka nelolot rožainus sapņus: sarunā ar Deutsche Welle Helme neko jaunu nav pateicis. Viņa viedoklis vācu valsts izdevumam ir labi zināms, tomēr tas intervējis "toksisko" politiķi.

"Domājams, kāds nolēmis, ka igauņu ministrs, kurš atzīst Krievijas bažas par NATO karavīru dislokāciju Baltijā un demonstrē nepatiku pret ukraiņiem, ir laba ēsma Maskavai. Sak, Helmem vajadzētu nopietni ieinteresēt Kremli, un tam vajadzētu sākt sadarbību ar EKRE. Rezultātā iznāktu totāla Krievijas ārpolitikas diskreditācija, - uzskata Nosovičs.

– Tā pati Deutche Welle ar milzīgu prieku iebāztu Maskavai degunā draudzību ar Martu Helmi: sak, jūs sūdzaties par diskrimināciju Baltijā un pie tam sadarbojaties ar radikāli šovinistisku partiju, kas slavina Waffen SS igauņu leģionu un pat aicināja neļaut etniskajiem krieviem ieņemt valsts amatus Igaunijā."

Eksperts ir pārliecināts: ņemot vērā risku reputācijai, Maskavai nav vērts saistīties ar ekstravaganto un nekonsekvento politiķi. Lai kādus reveransus Helme klanītu uz Krievijas pusi, viņa triks nav grūti atminams.

17
Tagi:
Marts Helme, Vladimirs Putins, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Ar ko un par ko domā igauņu politiķi. Finanšu ministrija pamanījusi krīzi valstī
Igaunijas IeM vadītājs atbildēja zemniekiem: mēs nevaram iemainīt valsti pret zemenēm
Nacionālais apdraudējums. Kas Baltijā nepriecājas par ukraiņiem
Igaunijas iekšlietu ministrs labprāt nojauktu padomju memoriālu
Patria 6х6

Neizdevīgi: Igaunija nevēlas izstrādāt bruņutransportieri kopā ar Latviju un Somiju

24
(atjaunots 11:30 24.10.2020)
Pēckara laika kravas mašīnas Volvo Viking vai Scania ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti armijas vajadzībām, tādēļ Latvija nolēma izstrādāt jaunu bruņutransportieri sadarbībā ar Somiju; savukārt igauņi nolēma, ka šis projekts ir dārgs un neizdevīgs.

RĪGA, 24. oktobris – Sputnik. Ideja radīt Somijas uzņēmumā Patria Lans Oy bruņutransportieri Baltijas valstu vajadzībām paliek tikai Latvijas un Somijas iecere. Igaunija izstājās no projekta tā dārdzības un nepietiekamo priekšrocību dēļ, vēsta Neatkarīgā.

Lietuviešiem "Vilkas", igauņiem "Pasi"

No trim Baltijas valstīm Latvijai bruņumašīnas ir vajadzīgas visvairāk, jo mācībās un kaujas misijās nākas braukt ar vecām grabažām, kuras tai savulaik pa lēto pārdeva vai pat atdeva sabiedrotie no dažādām valstīm. Pēckara laika Volvo Viking, visurgājēji Unimog vai Scania kravas mašīnas ar brezenta jumtu nav īpaši piemēroti, lai nogādātu karavīrus frontes līnijā – un lai principā kādu kaut kur nogādātu kara apstākļos.

Daļēji šo problēmu atrisina vieglo tanku CVRT iepirkums, taču karavīriem ir jābrauc ne tikai pa purviem vai smilšainiem laukiem, tādēļ viņiem ir nepieciešamas arī mašīnas ar riepām.

Kaimiņiem situācija ar bruņu transportu ir krietni labāka, tādēļ viņi arī necīnījās par sadarbību ar somiem. Lietuviešus šis projekts vispār neinteresē – viņi deva priekšroku vācu bruņumašīnām Boxer ar Izraēlas ražojuma torņiem un lietuviskoto nosaukumu Vilkas ("Vilks"). Līdz nākamā gada beigām, ja koronavīruss neizjauks plānus, lietuviešiem bruņojumā kopumā būs 88 "vilki".

Бронемашина немецкого производства Boxer на вооружении армии Литвы
Vācijas ražojuma bruņumašīna Boxer Lietuvas armijas bruņojumā

Savukārt Igaunijas armijai ir vairāk nekā simts sešu riepu somu transportieru Patria Pasi. Tās nav sliktas mašīnas, taču ir novecojušas un ir ievērojami nolietotas militārajās misijās: daudzām smago ieroču pārvadāšanas dēļ ir bojāts priekšējais tilts. Tādēļ igauņiem jauno somu bruņumašīnu piegādes kļūtu par loģisku soli.

Бронетранспортер Patria Pasi
Bruņutransportieris Patria Pasi

Taču turpinājuma nodoma protokoliem, kas tika parakstīti šogad, nebūs. Igaunijas Sabiedriskā televīzijas un radio korporācija (Eesti Rahvusringhääling) paziņoja, ka Igaunijas bruņotie spēki nespēja vienoties ar Somijas pusi par trim galvenajām sadarbības pozīcijām: bruņutransportiera platformas izstrādes cenu, mašīnas galīgo cenu un Igaunijas uzņēmumu dalību ražošanā.

Tādēļ vismaz šajā posmā igauņi ar latviešiem un somiem šajā virzienā nesadarbosies.

Īpaši arī negribējās

Pēc Aizsardzības pētījumu centra Bruņutehnikas nodaļas vadītāja Ivara Jansona sacītā, igauņiem jaunu bruņumašīnu nepieciešamība nav tik aktuāla. Vecais transports vēl strādā, savukārt tirgū ir pieejamas arī citas bruņutransportieru markas, kuras atbilst Igaunijas armijas vajadzībām un finanšu iespējām.

Jāsaka, ka igauņi no sākta gala piedalījās šajā iecerē ar nedivdomīgu piesardzību, parakstot vēstuli par nolūku, savukārt pēcāk tehnisko vienošanos ar dažu mēnešu kavējumu.

Beigās līgums par 6x6 bruņumašīnu sistēmas pētījumu un izstrādi parakstīja Latvija, Somija un Patria. Igauņi – nē.

Финский бронетранспортёр Patria 6х6
© Photo Patria
Somu bruņutransportieris Patria 6x6

Tas, ka igauņi izstājās no projekta dārdzības un neatbilstības dēļ, nedaudz izbrīna, jo sākumā sadarbībai kā reiz bija jāatrisina šīs problēmas. Vismaz par to tika teikts publiskā paziņojumā:

"Tehniskās vienošanās mērķis ir radīt rentablus risinājumus visu trīs valstu sauszemes spēku spēju prasībām, lai nodrošinātu ne tikai izdevīgāku iepirkuma piedāvājumu, bet arī partnervalstu bruņutehnikas savstarpējo savietojamību un to piegādes drošību, tai skaitā vietējās transportlīdzekļu uzturēšanas un remonta kapacitātes izveidi, kā arī iespējamu vietējās industrijas kapacitātes stiprināšanu, vēlāk iesaistoties transportlīdzekļu ražošanā un piegādes ķēdes attīstīšanā."

Virza Somijas ražojumu

Vērts atgādināt, ka šopavasar izskanēja publiski pārmetumi no vācu uzņēmuma Unimog pārstāvjiem Latvijas Aizsardzības ministrijai, ka tā visaugstākajā līmenī lobē Somijas piegādātāju intereses.

Pretenzijas skāra 2017. gada taktisko kaujas transportlīdzekļu 4x4 iepirkumu, kurš tika apturēts 2019. gadā pēc tam, ka Iepirkumu uzraudzības birojs konstatēja pārkāpumus. Izrādījās, ka Somijas ražojuma Sisu GTP mašīna, kura tika atzīta par uzvarētāju, tika testēta atšķirīgi no citiem pretendentiem.

Lai gan no profesionāļu viedokļa mašīna bija teicama, konkursu apturēja, savukārt jauns konkurss netika izsludināts. Tā vietā sadarbību ar somiem sāka attīstīt ar savstarpēja 6x6 bruņumašīnas radīšanas projekta starpniecību uz Somijas Patria bāzes.

Aizsardzības ministrija cer, ka pirmos eksemplārus varēs notestēt jau šī gada beigās. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par šo mašīnu piegādi lielākos apmēros.

Солдат ВС Швеции возле Patria XA-360 AMV
© AFP 2019 / JONATHAN NACKSTRAND
Zviedrijas BS karavīrs pie Patria XA-360 AMV
24
Tagi:
Baltija, ieroči
Pēc temata
Nosaukts labākais tanks trešajam pasaules karam
Krievijas "Cirkon" padarījis bezjēdzīgu ASV globālā trieciena koncepciju
"Viņi ir tik stipri, kā vēl nekad": NATO novērtēja Krievijas armijas spēku
"Kaut kam gatavojas": kāpēc ASV pārkrāsojušas lidmašīnas Krievijas GKS krāsās
Covid-19

Valstī fiksēti 211 jauni Covid-19 gadījumi, divi slimnieki miruši

0
(atjaunots 17:52 25.10.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī miruši divi pacienti ar koronavīrusa infekcijas diagnozi. Covid-19 upuri piederēja pie 75-85 gadu vecuma grupas.

RĪGA, 25. oktobris — Sputnik. Slimību kontroles un profilakses centra dati liecina, ka aizvadītajā diennaktī veikti 4 458 izmeklējumi, fiksēti 211 jauni koronavīrusa infekcijas gadījumi.

Pēdējo 24 stundu laikā miruši divi pacienti 75-85 gadu vecuma grupā ar diagnosticētu Covid-19 infekciju.

Apstiprinošo koronavīrusa testu proporcija sastādījusi 4,7%.

​Kopā pandēmijas laikā Latvijā reģistrēti 4678 slimības gadījumi, 1357 cilvēki izveseļojušies.

Dienu iepriekš Latvijā miruši četri Covid-19 slimnieki. Viens no mirušajiem piederēja pir 45-50 gadu vecuma grupas, trīs slimnieki – pie 80-90 gadu vecuma grupas.

Stingrāki pasākumi

Atgādināsim, ka valdība pieņēmusi stingrākus ierobežojošos pasākumus epidēmijas rezultātā.

No 24. oktobra aizsargmaskas jānēsā visās sabiedriskajās vietās (ieskaitot kultūras iestādes un zāles, kur cilvēki sēž viņiem paredzētās vietās), arī pašvaldību un valsts iestādēs, kas sniedz pakalpojumus. Izņēmums pieļats tikai baseiniem, pirtīm un akvaparkiem, kur maskas nav iespējams nēsāt fiziski. Joprojām maskas var nenēsāt bērni līdz 13 gadu vecumam.

Sabiedriskās ēdināšanas vietās maskas obligāti jānēsā personālam, taču ne apmeklētājiem. Tāpat maskas nav obligātas mācību iestādēs.

Ierobežots privāto pasākumu (dzimšanas dienas, ballītes utt.) dalībnieku skaits – no 26. oktobra ļauts pulcēties kompānijām līdz 10 cilvēkiem. Ja pasākums notiek zem atklātas debess, dalībnieku skaits nevar pārsniegt 100 cilvēkus. Sabiedriskajās telpās atļauts uzturēties ne vairāk kā 300 cilvēkiem vienlaikus.

Valdība ierobežojusi arī baznīcu maksimālo aizpildījumu (50% no kopējā atļautā skaita), vienam apmeklētājam atvēlēti trīs kvadrātmetri.

0
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Četras jaunas nāves un 259 inficētie: Latvijā plosās Covid-19