Glāzes ar alkoholisko dzērienu

Maksāt vai nemaksāt: NATO karavīri sarīkojuši kautiņu Viļņas restorānā

100
(atjaunots 16:35 16.07.2017)
Vakar Lietuvas galvaspilsētā NATO karavīri sarīkoja kautiņu restorānā.

RĪGA, 2. jūlijs — Sputnik. Vakar vakarā Viļņas restorānā divi karavīri no NATO starptautiskā bataljona sarīkoja kautiņu, ziņo Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Policijas departamentu.

Konflikts noticis pulksten 18:25 pēc vietējā laika neapmaksātā rēķina dēļ. Divi vīrieši piedalījās kautiņā vēl divi stāvēja blakus un skatījās.

Incidenta rezultātā cietis 32 gadus vecs vīrietis. Nav datu par bojājumu raksturu, vīrietim tika sniegta palīdzība, viņam noteikta ambulatorā ārstēšana.

Pēc policijas sniegtajām ziņām, notikuma vietā tika aizturēti iereibuši Nīderlandes pilsoņi: 33 gadus vecais К.М. (konstatētā reibuma pakāpe 1,28 promiles), 38 gadus vecais А.Е. (0,54 promiles), 30 gadus vecais S.B. (1,75 promiles) un 30 gadus vecais L.M. (1,17 promiles). Policija veic notikušā izmeklēšanu tomēr aizturētie jau atlaisti brīvībā.

Šis nav pirmais incidents ar NATO starptautiskā bataljona karavīru piedalīšanos Lietuvā.

Pirms divām nedēļām policija aizturēja NATO amerikāņu karavīru, kurš nokārtojis mazo vajadzību pie Lietuvas Iekšlietu ministrijas ēkas. Amerikānim tika uzlikts naudas sods 15 eiro apmērā, un pēc īsas lekcijas par veikto pārkāpumu viņš tika atlaists.

Iepriekš četri Lietuvā dislocētie Vācijas bruņoto spēku karavīri alkohola reibumā cietuši kautiņā Jonavā.

100
Temats:
NATO austrumu flangā (198)
Pēc temata
NATO karavīrs nokārtojis mazo vajadzību pie Lietuvas Iekšlietu ministrijas ēkas
NBS komandieris: Latvijā iespējamas provokācijas pret NATO karavīriem
Lietuvā NATO karavīri alkohola reibumā sarīkojuši kautiņu
Latvijas Aizsardzības ministrija saskaitījusi visus NATO karavīrus
Ivans Konovalovs

Militārais eksperts: pat Baltijas valstis sāk saprast, ka ASV tās ir vienaldzīgas

10
(atjaunots 17:37 26.05.2020)
Vašingtonai ir vienalga, kāda ir to sabiedroto Eiropā attieksme par pašreizējo stāvokli pēc Savienoto Valstu informācijas par nodomu izstāties no Atvērto debesu līguma, uzskata eksperts.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Atvērto debesu līgums ir ļoti nozīmīgs mazo valstu, piemēram, Igaunijas acīs, paziņoja valsts aizsardzības ministrs Jiri Luiks, vēsta portāls ERR.ee.

Viņš pauda nožēlu par to, ka pēc ASV izstāšanās no līguma vienošanās var pārtrūkt pilnībā. Pēc Luika domām, dokuments ir unikāls, pat starp bruņojuma kontroles līgumiem.

Aizvadītajā nedēļā ASV prezidents Donalds Tramps informēja, ka Vašingtona izstājas no Atvērto debesu līguma un paliks ārpus tā, kamēr Krievija "neizpildīs savas saistības". Pie tam viņš pieļāva jaunas vienošanās izstrādi.

Intervijā radio Sputnik militārais eksperts, Stratēģiskās konjunktūras centra direktors Ivans Konovalovs paziņoja, ka ASV neinteresē sabiedroto viedoklis par pašreizējo situāciju, tomēr pat Baltijas valstis aptver, ka to intereses tiek ignorētas.

"Šis līgums taču vispirms ir svarīgs pašiem eiropiešiem. ASV nosprauž uzdevumu tā: ja viņi izstājas no līguma, viņu sabiedrotajiem Eiropā tomēr būs jāpilda Vašingtonas uzdevumi saskaņā ar līgumu. Tātad, kā cer Vašingtona, eiropieši lidos Krievijas gaisa telpā un ziņos par savākto informāciju. Taču tādā gadījumā tā ir totāla nicība pret šo valstu suverenitāti. Pat Baltijas valstis, kas gatavas uz visu, lai saņemtu vēl kādu Vašingtonas smaidu un atzinību, pat Polija, piemēram, to saprot. Skaidrs, ka tā ir nicība pret Eiropas valstīm, kas iestājušās NATO un parakstījušas Atvērto debesu līgumu," teica eksperts.

Atvērto debesu līgumu pieņēma 27 Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) valstis 1992.gadā Helsinkos. Patlaban līgumā piedalās 34 valstis.

Līgums paredz iespēju veikt novērošanas lidojumus un fotografēt EDSO dalībvalstu gaisa telpā ar mērķi saņemt ziņas par bruņotajiem spēkiem, militārajiem objektiem un militārajām darbībām.

Līguma mērķis ir veicināt valstu savstarpējās uzticības nostiprināšanos, pilnveidojot militārās darbības kontroles mehānismus, kā arī bruņojuma kontroles jomā noslēgto līgumu ievērošanu.

10
Pēc temata
Militārais eksperts par ASV "aizdomām": reiz viņi jau izgāzās
Mediji: ASV izstājas no Atvērto debesu līguma un nostāda Baltiju neizdevīgā stāvoklī
Krievijā komentējuši izstāšanos no Atvērto debesu līguma
NATO valstis aicina ASV neizstāties no Atvērto debesu līguma
BelAES

Lietuva un Baltkrievija vienojās informēt viena otru par kodola avārijām

9
(atjaunots 13:09 26.05.2020)
Neraugoties uz parakstīto vienošanos, Viļņa turpina uzskatīt BelAES jautājumu par neatrisinātu un uzstāj uz "starptautisko prasību" izpildes apkārtējās vides aizsardzības un drošības jomā.

RĪGA, 26. maijs – Sputnik. Lietuvas Valsts atomenerģētikas drošības inspekcija (VATESI) parakstīja divpusēju iestāžu vienošanos ar Baltkrievijas Ārkārtas situāciju ministriju par steidzamu informēšanu par kodola avārijām, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz Lietuvas iestādes preses dienestu.

Saskaņā ar šo vienošanos, abu valstu varasiestādes vienojas nekavējoties dalīties attiecīgajos datos kodola avārijas gadījumā, kā arī sniegt viens otram ziņas par kodolenerģētikas iekārtu radioaktīvo drošību Baltkrievijā un Lietuvā.

Vienošanās stājās spēkā no parakstīšanas brīža.

Taču VATESI paziņojumā tiek atzīmēts, ka kodoldegvielas nonākšana BelAES būvlaukumā un pirmā energobloka palaišanas darbu turpināšana "jau ir radījušas potenciālu kodola vai radioloģiskās avārijas risku".

"Neraugoties uz šo parakstīto vienošanos, visi jautājumi, kurus Lietuva rosinājusi attiecībā uz apkārtējās vides aizsardzību un kodoldrošību Baltkrievijas AES projekta izstrādē Astravjecā, paliek. Lietuva tiecas gādāt, lai BelAES netiek ieviesta ekspluatācijā līdz brīdim, kamēr netiks izpildītas visas starptautiskās prasības apkārtējās vides aizsardzības un kodoldrošības jomā," ziņo Lietuvas iestāde.

Strīdi ap Baltkrievija AES

Baltkrievija ar Krievijas korporācijas "Rosatom" palīdzību būvē  atomelektrostaciju Grodņas apgabalā, aptuveni 50 kilometru attālumā no Viļņas. Lietuvas valdība ir ļoti neapmierināta ar vietas izvēli AES izvietošanai.

Jau kopš projekta pastāvēšanas sākuma Lietuva pret to kategoriski iebilst, apsūdz Minsku par "nedrošu celtniecību" un ziņo, ka BelAES apdraud Baltijas republiku. Turklāt Viļņa iebilst pret objekta ražotās enerģijas eksportu. Šoziem Lietuvā tika pieņemts likums, kas paredz: elektrība no BelAES nevar nonākt republikas tirgū.

Lietuvas varasiestādes pastāvīgi aicina kaimiņu republikas nepirkt enerģiju no "nedrošās stacijas" un visās starptautiskās platformās cenšas pievērst uzmanību problemātiskajai stacijai.

Daudzi eksperti norādīja, ka Viļņas asā pretošanās BelAES jautājumā nav saistīta ar jautājuma tehniskajiem vai ekoloģiskajiem aspektiem vai arī ar drošību, bet gan ar "apvainošanos" sakarā ar Ignalinas AES zaudēšanu.

9
Tagi:
BelAES, Baltkrievija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva aicina ES ieviest sankcijas pret Krievijas koncernu "Rosatom"
BelAES ir gatava kodoldegvielas ievešanai pirmā energobloka palaišanai
"Tas ir paradokss": eksperts pastāstīja, kādu cenu Baltija maksā par mītisko vienotību
Lietuva cer uz EK palīdzību jautājumā par BelAES enerģijas bloķēšanu Baltijā
Dzintars

Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas

0
(atjaunots 17:45 26.05.2020)
Pārdošanai piedāvāti aptuveni 800 vienību. To vidū ir gan kosmētikas ražošanai paredzētās iekārtas, gan uzņēmuma transporta līdzekļi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Uzņēmuma "Dzintars" administrators Jānis Ozoliņš izstādījis pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas, vēsta Press.lv.

Noskaidrojis, ka pārdošanai izstādītas 749 vienības. To vidū ir ražošanas iekārtas, transporta līdzekļi un cits uzņēmuma īpašums.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Visa īpašuma kopējā vērtība – aptuveni 534 300 eiro, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19.jūnijam, visi interesenti var to apskatīt pirms pirkuma.

Iepriekš tika ziņots, ka 30.martā sāksies maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" ražošanas un administratīvo ēku izsole.

Ēkas izstādītas izsolei ar sākumcenu 6,9 milj. eiro apmērā.

Iespējams iegādāties objektu Rīgā, Mālu ielā 30 – zemes gabalu 65 300 kvadrātmetru platībā ar apbūvi, kā arī kustamo īpašumu – inženiertīklus, ofisa tehniku, iekārtas un mēbeles.

Par agrāk slavenā zīmola bēdīgo stāvokli kļuva zināms 2019.gada oktobrī. Jau 12.novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāja maksātnespēju un iecēla Jāni Ozoliņu maksātnespējas procesa administratora amatā.

0
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus