Padomju lidotāju kapi Emari

Padomju lidotāju kapi līdzās NATO aerodromam

177
(atjaunots 16:35 16.07.2017)
Padomju armijas karavīri un lidotāji atdusas koku paēnā un NATO lidmašīnu dzinēju dārdos.

RĪGA, 28. jūnijs – Sputnik, Svetlana Burceva. Igaunijā netālu no nelielās Emari pilsētiņas meža biezoknī pieticīgi apmeties neparasts memoriāls. Kad uz vietējo gaisa kara spēku bāzi tika uzbūvēts mūsdienīgs ceļš un gar to izretināts meža masīvs, neparastie obeliski, kas pavīd starp eglītēm un priedēm, neviļus piesaista uzmanību un rada patiesi aizkustinošas emocijas.

Meža vidū kapakmeņu vietā stāv kara lidmašīnu stabilizatori un ķīļi. Retie saules stari, kas izspiežas cauri koku lapotnei, mirdzina agrāk draudīgās tehnikas sudrabotās detaļas. Memoriāls uzstādīts lidotājiem, stūrmaņiem, kursantiem un tehniķiem, kuri gājuši bojā 70. un 80. gados, pildot dienesta pienākumus.

  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
  • Padomju lidotāju kapi Emari
    Padomju lidotāju kapi Emari
    © Sputnik / Светлана Бурцева
1 / 10
© Sputnik / Светлана Бурцева
Padomju lidotāju kapi Emari

Bijušais kara lidotājs Vjačeslavs Mihailovičs pastāstīja Sputnik Igaunija par memoriālajiem kapiem Emari. Viņš pats savulaik dienēja padomju Sūrkilas kara aerodromā no 1981. gada līdz brīdim, kad padomju armija pameta Baltijas valstis 1993. gadā. Daudzus šeit apbedītos cilvēkus Vjačeslavs Mihailovičs pazina un daudz pastāstīja par ekipāžu traģisko bojāeju.

Lielā Tēvijas kara pēdas

Līdzās lidotāju memoriālajiem kapakmeņiem redzamas nelielas ar sarkanu zvaigzni rotātas granīta plātnes. Diemžēl lielākā to daļa ir anonīmas. 

Tikai uz dažām plāksnēm lasāms, ka klusajos meža kapos atdusas Padomju armijas karavīri, kuri gājuši bojā laikā no 1944. gada un 50. gados – pēc Lielā Tēvijas kara beigām.

Военное кладбище в Эмари
© Sputnik / Светлана Бурцева
Padomju lidotāju kapi Emarī

jačeslavs Mihailovičs pastāstīja, ka bezvārda kapi parādījušies tūlīt pēc Igaunijas atbrīvošanas no nacistiskajiem okupantiem. Lielākā daļa kapu saistīti ar pretošanās kustību, tā saucamajiem "meža brāļiem". Daudzi bojāgājušie tika atrasti bez dokumentiem, par viņu piederību armijai liecināja tikai nozīmītes un uzšuves. Daudzus uzvārdus palīdzējuši noteikt pēddziņi.

Vjačeslavs Mihailovičs atcerējās, kā, būdams skolotājs vietējā skolā (tūlīt pēc karadienesta), kopā ar skolēniem savedis kārtībā kapu plāksnes un memoriālu.

Redzams, ka arī tagad kāds uzkopj memoriālu savu iespēju robežās. Svētku dienās te redzamas sveces un tradicionālās sarkanās neļķes.

Atmiņa ārpus laika

Vasilijs Popovs, Krievijas Federācijas vēstniecības Igaunijā padomnieks pastāstīja Sputnik Igaunija, ka Igaunijā atrodama 331 karavīru apbedījumu vieta. Vēstniecība periodiski organizē piemiņas vietu savešanu kārtībā. Arī memoriālos kapus Emari plānots iekļaut darbu sarakstā 2018. gadā.

Tikai dažus kilometrus no memoriālās kapsētas, vietā, kur reiz dienēja bojāgājušie lidotāji atrodas Igaunijas un NATO Gaisa kara spēku bāze.

Pēckara gados šeit bija kara lauka aerodroms, ko vēlāk pārveidoja par pastāvīgu aviācijas bāzi – te bija dislocēts PSRS Gaisa kara spēku aviācijas pulks, lidoja iznīcinātāji un bumbvedēji.

Pēdējos gados pirms Padomju Savienības iziršanas Sūrkilas aerodromā atradās jūras trieciena aviācijas pulka bumbvedēji Su-24 un iznīcinātāji Su-7.

Atmiņa aiz ideoloģijas robežām

No 1991. līdz 1993. gadam no Igaunijas tika izvests Krievijas karaspēks, bet lidlauks un kazarmu zona nonāca Igaunijas Aizsardzības spēku ziņā. Tagad aerodroms periodiski uzņem NATO tehniku un ekipāžas.

Флаги США, Эстонии и НАТО на авиабазе Эмари
Padomju lidotāju kapi Emari

Protams, mūsdienās, šķiet, iespējams jebkas. Varēja gan iznīcināt šo vietu, gan aizmirst, ka šeit kāds apglabāts, ka stāvējuši memoriālie kapakmeņi. Taču viss ir vesels. Šķiet, lidotāju memoriālu sargā jau 40. gados bojāgājušie karavīri," – stāsta bijušais kara lidotājs.

Acīmredzot karavīri no Emari bāzes ar cieņu un izpratni izturas pret memoriālu ar sarkanajām zvaigznēm – īsti virsnieki ar mirušajiem necīnās. Vjačeslavs Mihailovičs atgādināja, ka cieņpilna attieksme pret karavīru kapiem liecina par katra karavīra augsto morālo stāju, lai kādu valsti un kādu ideoloģiju viņš aizstāvētu.

177
Temats:
NATO austrumu flangā (247)
Pēc temata
Kijevā ar sarkanu krāsu apliets kņaza Vladimira piemineklis
Sanktpēterburgā uzstādīts piemineklis latviešu strēlniekiem
Rīgā piemineklis Puškinam kļuvis par studentu "eksperimenta" objektu
Piemineklis padomju karavīriem Vīnes centrā apliets ar krāsu
Jautājums par Rīgas Atbrīvotājiem veltītā pieminekļa nojaukšanu ir slēgts
Latvijas ĀM komentēja PSRS jūrniekiem veltīto pieminekļa demontāžu
Šengena vīza, foto no arhīva

Visi cīnās par Krievijas tūristiem, taču Igaunijā aicināja aizliegt viņiem ieceļot ES

26
(atjaunots 17:26 19.04.2021)
Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess uzstājās ar visai dīvainu aicinājumu. Viņš piedāvāja aizliegt tūristiem no Krievijas ieceļot Eiropas Savienībā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Bijušais Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess nolēma izcelties un mikroblogā Twitter klāstīja savas domas par to, ka Eiropas Savienības valstīm ir jāpārtrauc vīzu izdošana Krievijas pilsoņiem, tādējādi aizliedzot viņiem ieceļošanu ES teritorijā, vēsta RIA Novosti.

Tiesa, Ilvess norādīja, ka tas jāizdara uz kādu laiku, pie tam ierosinot aizliegt jebkādu vīzu izdošanu.

Turklāt igauņu politiķis atcerējās situāciju, kad tika pārrunāts jautājums par vīzu atcelšanu KF pilsoņiem ieceļošanai ES. Tas bija īsi pirms Krimas un Krievijas atkalapvienošanās.

Taču pēc tam, kad Krimas iedzīvotāji nobalsoja par atkalapvienošanos, Ukraina ļoti apvainojās, bet citas valstis nostājās tās pusē un joprojām turpina kurināt pēc būtības vienpusēju konfliktu, kurā Krievija spiesta atbildēt uz izaicinājumiem, kas nāk no Rietumu puses.

Šoreiz Igaunijas politiķim atbildēja Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Čepa. Viņu pārsteidza eksprezidenta priekšlikums.

Čepa norādīja uz objektīvu realitāti - daudzas valstis cīnās par tūristiem no Krievijas. Jo bizness paliek bizness neatkarīgi no politikas, un Eiropa to saprot.

Tiešam, Eiropa saprot un pieņem naudu. Turklāt Krievijas pilsoņiem ir jāmaksā par vīzām.

Tāpēc, pēc Čepas domām, Igaunijas politiķis ar savu ierosinājumu vienkārši pacentās iepriecināt ASV.

"Katrs labs, kā vien var, cenšas glaimot skaidrs kurai valstij," atzīmēja Čepa.

Un Ilvess ir no tādiem cilvēkiem, kuriem patīk celt kņadu, pievēršot sev uzmanību, uzsvēra Valsts domes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Jāatzīmē, ka Covid-19 pandēmijas dēļ Krievijas tūristi tik un tā nevar ieceļot ES teritorijā. Turklāt neviena no Eiropas Savienības valstīm nepauž par to prieku, drīzāk otrādi. Uz tūristiem orientēta pakalpojumu nozare un izklaides industrija pamazām izmirst.

26
Tagi:
tūristi, tūrisms, Igaunija, Eiropa
Pēc temata
Amsterdamas valdība plāno atgriezt iedzīvotājus pilsētas centrā
Eksperts izteica prognozi par to, kad gaidāma tūrisma atsākšana Latvijā un Eiropā
Ģimenes ārsti neizsniedz igauņiem izziņas ieceļošanai Latvijā
Vakcinācijas tūrisms: ārzemnieki lido uz Krieviju pēc "Sputnik V"
Dzelzceļš, foto no arhīva

Analītiķis: pa Rail Baltica nevadās ne kravas, ne pasažierus

126
(atjaunots 01:29 17.04.2021)
Baltijas valstu dzelzceļi ir rentabli tāpēc, ka saistīti ar Baltijas austrumu kaimiņiem, uzskata politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs.

RĪGA, 17. aprīlis – Sputnik. Eiropas dzelzceļa maģistrāle Rail Baltica ir jāsasaista ar Viļņas un Kauņas lidostām, uzskata Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis.

Pēc viņa domām, tas nepieciešams, lai pilnā mērā izmantotu Eiropas dzelzceļa potenciālu un piedāvātu pasažieriem un kravu pārvadātājiem pievilcīgākos un kvalitatīvos pakalpojumus.

Iespēja savienot lidostas ar dzelzceļu tika apspriesta ministra apspriedē ar abu pilsētu un Kauņas rajona mēriem, kā arī "Lietuvas dzelzceļa" un "Lietuvas lidostu" pārstāvjiem.

Intervijā Sputnik Lietuva politiskais analītiķis Aleksandrs Nosovičs paziņoja, ka Rail Baltica nepārtraukti vajadzīgas kaut kādas leģendas, lai pamatotu projektu Baltijas valstu iedzīvotāju acīs.

"Visiem loģistikas speciālistiem un ekonomistiem šis projekts rada vienīgi neizpratni. Dzelzceļi parasti ir vajadzīgi kravu un pasažieru pārvadājumiem. Taču pa Rail Baltica nav paredzamas ne kravas, ne pasažieri, ko kravu un pasažieru plūsmas Baltijas valstīs iet no rietumiem uz austrumiem, no austrumiem uz rietumiem. Vietējie Baltijas ceļi, arī dzelzceļi, vēsturiski saista Baltiju ar austrumu kaimiņiem, un tikai tāpēc Baltijas dzelzceļi ir rentabli. Tie veido papildu posmu starp Krievijas pārvadātājiem un jūras ostām Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Baltijai nav nekā, ko pārvadāt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem. Kravu šajā virzienā nav gandrīz nemaz," viņš atgādināja.

Analītiķis konstatēja, ka Rail Baltica nav vajadzīga arī pasažieriem, jo viņiem vienkāršāk ir izmantot autoceļus.

"Savukārt pasažieriem daudz vienkāršāk, ātrāk un lētāk vienam pie otra no Lietuvas uz Latviju vai no Latvijas uz Igauniju aizbraukt pa autoceļiem. Tie visos aspektos ir izdevīgāki. Grūti iedomāties cilvēku, kurš tērēs vairākkārt vairāk laika un naudas, lai no Tallinas uz Viļņu brauktu pa dzelzceļu, nevis mašīnā. Tāpēc visu laiku vajadzīgs kaut kāds pamatojums, kāpēc jāiegulda gigantiska nauda," viņš paziņoja.

126
Tagi:
Lietuva, Rail Baltica
Pēc temata
Dzelzceļš kara jūtīs. Ko vadās pa Rail Baltica?
Baltijā jau izlemts, kā krāsot Rail Baltica pieturu jumtus, bet Polija velk garumā
Dodiet, ko solījāt: kā Baltija šantažē Eiropas Savienību Rail Baltica finansēšanas dēļ
Briselei nav laika Rail Baltica: eksperts prognozēja, kad ES piešķirs naudu būvdarbiem
Ādaži

Gatavojieties troksnim: Ādažu poligonā sākušās šaušanas mācības

0
(atjaunots 07:43 21.04.2021)
Līdz sestdienai Ādažu poligonā turpināsies mīnmetēju šaušanas mācības. Piecu rajonu iedzīvotājus lūdz nekrist panikā šāvienu un dārdu dēļ.

RĪGA, 21. aprīlis — Sputnik. Nacionālie bruņotie spēki brīdināja Latvijas iedzīvotājus par to, ka Ādažu poligonā 20.-24. aprīlī notiks mīnmetēju un kājnieku atbalsta līdzekļu šaušanas mācības, raksta Mixnews.lv.

Tuvējo rajonu – Ādažu, Garkalnes, Carnikavas, Saulkrastu un Inčukalna – iedzīvotājiem sniegta informācija par mācībām, kas notiks gan dienā, gan naktī. Ziņots, ka, iespējams, troksnis būs liels, tomēr iedzīvotāji lūgti nebīties no šāvienu dārdiem.

​Iepriekš vēstīts, ka Baltijas jūrā sākušās mīnu tralētāju mācības "Open Spirit", kas ik gadus notiek netālu no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas krastiem. Mācībās piedalās 21 kuģis no 11 NATO valstīm.

Igaunijas Aizsardzības ministrija pastāstīja, ka NATO 1. pastāvigā pretmīnu grupa, ko veido pieci kuģi, ieradās Igaunijā mācībām jau 16. aprīlī.

2018. gadā Latvija ieņēma līdera vietu aizsardzības izdevumu ziņā – tā ne tikai apsteidza visas Eiropas valstis, bet arī pārsniedza noteikto līmeni 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

2021. gadā Latvijas Aizsardzības ministrija plāno savām vajadzībām saņemt 2,3% no IKP – rādītājs par 44 miljoniem eiro pārsniegs šiem izdevumiem atvēlēto summu 2020. gadā.

0
Tagi:
militārās mācības, Nacionālie bruņotie spēki, Ādaži
Pēc temata
"Karavīri ir sajūsmā": Latvijā ieradīsies jauni karavīri no ASV
Neatkarīgās Latvijas Jūras spēkiem – 30. Rezultāti un perspektīvas
NATO 2030: pie kā ved spriedzes eskalācijas stratēģija Baltijā
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā